Kāpēc uz Latvijas ceļiem katru gadu veidojas bedres?

Jau kuro gadu, Latvijas auto ceļi kūst līdz ar pirmajiem atkušņiem. Ja sākotnēji par to jokoja, tad šobrīd, kā atzina pats Rīgas mērs, situācija ir izveidojusies ļoti “štruntīga”. Ceļa seguma vecums, kvalitāte, tā uzturēšana un mainīgie laikapstākļi ir galvenie faktori, kas veido bedres un bojā mūsu automobiļu piekari.

Atbildot uz daudzu autovadītāju sasāpējušo jautājumu, autoDNA vērsās pie uzņēmuma Firma L4, kas ir viens no vadošajiem inženieru un konsultantu birojiem Latvijā ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi projektēšanā, būvuzraudzībā un inženierkonsultācijās. Ja īsi un konkrēti, tad bedru veidošanās cēloņi var būt dažādi un dažādiem ceļa segumiem tie var būt atšķirīgi, bet, ja runā par ceļiem ar asfaltbetona segumu, tad galvenais bedru veidošanās iemesls ir ceļa seguma vecums un nepietiekama ceļa seguma uzturēšana.

Soli pa solim – kā rodas bedres?

Ceļa seguma ekspluatācijas laikā noveco esošā asfaltbetona saistviela (bitumens). Ar laiku tas kļūst cietāks un trauslāks, kā rezultātā asfaltbetons zaudē elastību un sāk veidoties plaisas. Mitros laika apstākļos plaisās iekļūst ūdens, kas pie negatīvām gaisa temperatūrām sasalst. Tā kā ūdenim sasalstot/ atkūstot tā tilpums izmainās, tad pakāpeniski šī plaisas kļūst lielākas un pastiprinās ūdens iekļūšana ceļa konstrukcijā, kā rezultātā veidojas bedres.

Apstākļos, kad gaisa un seguma temperatūra svārstās ap 0 grādiem pēc Celsija un ir liels nokrišņu daudzums, bedru veidošanās process var noritēt ļoti strauji un bedre var parādīties teju dažu dienu laikā. Te arī ir radies spārnotais teiciens: “Latvijā līdz ar sniegu, kūst arī asfalts!”.

Plaisa asfaltā

Bedres uz nesen izbūvētiem auto ceļiem

Reti, kas var nokaitināt vairāk par lēnu Wi-Fi vai datoru, taču bedre uz nupat remontēta ceļa liek mūsu nodokļu maksātāju asinīm ātri vārīties. Lai arī defekti biežāk mēdz parādīties uz veciem ceļiem, kur veikta tikai virskārtas atjaunošana arī uz nesen būvētiem ceļiem var veidoties bedres.

Ja ceļa pamatu konstrukcijas netiek pārbūvētas defektu un bedru veidošanās risks ir augstāks. Ceļa virskārtas, dilumkārtas galvenā funkcija ir pasargāt ceļa konstrukcijas no ūdens iekļūšanas un nodrošināt līdzenu braukšanu un labu ceļa saķeri, tādējādi, ja ir defekti ceļa pamatos tad ar virskārtas nomaiņu šos defektus nenovērsīs un pēc kāda laika tie būs atkal pamanāmi plaisu, bedru un iesēdumu formā.

Lasi vēl:

• Braukšana lietū – 5 padomi, kā droši sasniegt galamērķi
• Pirkt vai nepirkt auto, kam ir liels nobraukums?
• Kā efektīvi cīnīties pret koroziju

Ūdens bedrēs

Bedre pilna ar ūdeni? Nekas – aizlāpīsim

Pilns internets ar dažādiem video un bildēm, kur redzams kā ceļu strādnieki pilsētas centrā aizlāpa ar ūdeni pilnas bedres. Attiecīgi rodas racionāls jautājums – kāda tam vispār ir jēga, jo “ielāps” jau pēc diennakts ir uzplēsts?

Firma L4 būvinženieri skaidro, ka ar ūdeni pilnas bedres tiek remontētas tikai avārijas situācijās, kad ūdens atvadi nav iespējams nodrošināt, bet bedre ir bīstama ceļa lietotājiem un tā ir ātri jāaizpilda. Protams, ka šāds remonts nav ilglaicīgs, bet konkrētajā brīdī tiek novērsta avārijas situācija.

Ir izstrādātas dažādas bedru remonta tehnoloģijas, bet daudzas no tām ir dārgas un laikietilpīgas. Un ja brauktuves segums ir nolietots un veidots no ielāpiem tad ir jādomā par tā nomaiņu un nav ekonomiski izdevīgi ieguldīt līdzekļus dārgās remonta metodēs.

Ceļu un ielu dzīves cikla nodrošināšana ir komplekss process, kur ceļa saimniekam ir jābūt konkrētai stratēģijai un ilgtermiņa plānam, kā apsaimniekot savus ceļus un ielas, kad veikt pilno pārbūvi, kad atjaunot ceļa, ielas virskārtu, kad veikt avārijas bedru lāpīšanu un kad bedru remontā pielietot pilno remonta tehnoloģiju.

Regulāra ceļu uzturēšana ir panākumu atslēga

Gluži tāpat kā namam ir nepieciešama regulāra apsaimniekošana arī par auto ceļu tehnisko stāvokli nedrīkst aizmirst un tie ir regulāri jāapseko, lai neveidotos bedres. Kā galvenie uzturēšanas darbi būtu ūdens atvades nodrošināšana, savlaicīga ceļu virskārtas nomaiņa, virsmas apstrāde (bitumena un sīkšķembu kārtas uzklāšana), kā arī savlaicīgi veikta plaisu aizpildīšana var pagarināt ceļa kalpošanas laiku.

Diemžēl gadu no gada Latvijas ceļu uzturēšanai priekšā pielien citas valsts mēroga prioritātes, kā rezultātā mums ir tik daudz auto servisi un visi mehāniķi ir eksperti piekares remontdarbos. Lai arī situācija uz Latvijas ceļiem ir “štruntīga”, tomēr, tiek būvēti jauni un kvalitatīvi ceļu posmi. To kādi tie būs pēc 5 vai 10 gadiem gadalaiki vēl rādīs.