autoDNA iesaka
Celu satiksmes negadijumu traumas autoDNA1

Biežākās un smagākās ceļu satiksmes negadījumu traumas

3 marta 2020

Ceļu satiksmes negadījumi šodien notiek gan cilvēku neuzmanības, gan arī tehnikas vainas dēļ. Nereti šādās avārijās tiek piedzīvotas vieglākas vai smagākas traumas. Lai arī auto ražotāji nemitīgi uzlabo pasažieru drošību salonā, tehnoloģijas nespēj pilnībā glābt mūsu veselību.

Ceļu satiksmes negadījumu traumas ir piektais izplatītākais nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Saskaņā ar izpētes centra “Statista” apkopoto informāciju, no 100 000 ES iedzīvotāju teju katrs sestais iet bojā uz autoceļiem. Noderīgi palasīt ceļu satiksmes likums

Biežākās ceļu satiksmes negadījumu traumas

Nav divu vienādu avāriju ar identisku rezultātu. Attiecīgi arī traumas var būt visdažādākās. Zemāk apskatīsim biežākās ceļu satiksmes negadījumu traumas un kā tās parasti rodas. Sadursmju testos var labi redzēt ne tikai automašīnu stiprās un vājās puses, bet arī potenciāli bīstamas situācijas pasažieru veselībai.

Vai zināji

autoDNA ir vadošais transportlīdzekļu vēstures tiešsaistes pārbaudes pakalpojumu sniedzējs. Pamatojoties uz jūsu VIN numuru, ar autoDNA varat pārbaudīt transportlīdzekļa vēsturi pirms tā iegādes. Daudzos gadījumos VIN pārbaude var novērst nevēlamas papildu izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa iegādi ar nezināmu vai likvidēta transportlīdzekļa pagātni.

Sastiepumi

Avārijas brīdī automašīna ļoti strauji zaudē savu ātrumu, savukārt jūsu ķermenis vēl īsu mirkli turpina pārvietoties ar krietni lielāku ātrumu. Pēkšņā apstāšanās var sastiept ne tikai muskuļus, bet arī saites un cīpslas. Lai arī tas nav lūzums, sastiepumi var būt tikpat sāpīgi un atveseļošanās var ilgt vairākas nedēļas.

Skrambas un griezumi

Ceļu satiksmes negadījumu traumas autoDNA

Asiņošana

Plīstoši stikli, panelis un citi automobiļa elementi var itin viegli saskrambāt un sagriezt jūsu un pasažieru ādu un mīkstos audus. Tikpat labi šādas traumas var nodarīt nepiestiprināti salona priekšmeti. Tie ir ne tikai sāpīgi, bet arī pastāv palielināts infekciju risks.

 

Lauztas ribas

Ribas ir trauslas! Pat neliela vai mērena trieciena rezultātā tās var salūzt. Nav būtiski no kuras puses ir bijis trieciens – no priekšas, aizmugures vai sāniem, tās var itin viegli salauzt. Atsevišķos gadījumos arī gaisa spilveni var tās salauzt.

Lasiet vēl:

Smagākās ceļu satikmes negadījumu traumas

Ceļu satiksmes negadījumu traumas

Neturiet kājas uz priekšējā paneļa

Lauztas rokas, kājas, gurni un pat pleci ir izplatītas traumas smagos ceļu satiksmes negadījumos. Viena no bīstamākajām sēdēšanas pozām pasažiera pusē, ir turēt kājas uz priekšējā paneļa.

Sadursmes brīdī ar cilvēka lejasdaļu notiek sevišķi smagas traumas. Parasti abu kāju lūzumi, nopietni gūžas un gurnu bojājumi, kā arī sejas kaulu lūzumi, kas rodas ceļiem ietriecoties sejā.

Nākamreiz kad dosities nelielā izbraucienā un pasažieris uzliks kājas uz paneļa parādiet viņiem šo bildi. Ja neklausa, tad strauji nobremzējiet un pastāvēs liela varbūtība, ka pasažieris noslīdēs no krēsla un atradīsies visai amizantā pozā.

Galvas traumas

Ceļu satiksmes negadījumu traumas - galvas traumas

Smadzeņu un citas galvas traumas var izraisīt tūlītējus ievainojumus un komplikācijas, kas var atstāt paliekošu ietekmi uz vadītāja vai pasažieru veselību. Ja traumatiski smadzeņu ievainojumi netiek pareizi ārstēti, tie var izraisīt ilgstošas ​​smadzeņu darbības problēmas, kā arī galvassāpes un miega grūtības.

Ne vienmēr no malas var pateikt vai ir bijusi galvas trauma, tāpēc pēc avārijas, ja ir bijis sitiens pa galvu, noteikti vajadzētu apmeklēt ārstu un nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošus izmeklējumus.

Drošības jostas un gaisa spilveni gādās par galvas drošību, taču arī nenostiprināti priekšmeti un nepiesprādzētie pasažieri var izraisīt nopietnas galvas traumas.

Iekšējā asiņošana

Lai arī smagos ceļu satiksmes negadījumos bieži vien ir acīmredzamas traumas, nevar izslēgt arī iekšējo asiņošanu. Tā ir sevišķi bīstama, jo uzreiz nav pamanāma. Ja ir kaut mazākās aizdomas par asins zudumu un tipiskajiem simptomiem – vājumu, reiboņiem, bezspēku, aukstumu, ir nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība.

Iekšējo asiņošanu var izraisīt gan kaulu lūzumi, gan arī asi priekšmeti un stipri sasitumi.

Muguras traumas

Daudziem dzirdēta trauma, kas rodas ilgu gadu gaitā, sēžot birojā pie datora – diska trūce. Arī pie smaga ceļu satiksmes negadījuma var rasties muguras skriemeļu un disku traumas. Parasti šādas traumas rodas no spēcīgas aizmugures sadursmes.

Ceļu locītavu traumas

Ceļu satiksmes negadījumu traumas - ceļu locītavas

Nereti avārijas brīdī ceļi tiek ietriekti automašīnas panelī, durvīs vai stūres ratā. Būtisks ir ne tikai pats sadursmes brīdis, bet arī poza kurā atrodas autovadītājs. Ceļgali ir ļoti sarežģītas locītavas un traumas var atstāt ilgstošas, sāpīgas un kustību ierobežojošas sekas.

Posttraumatiskā stresa sindroms

Ne visas ceļu satiksmes negadījumu traumas ir fiziskas. Automašīnas negadījuma dēļ jūs varat ciest arī no garīgiem un emocionāliem ievainojumiem. Situācijas uz ceļa, kas agrāk bija ierastas, var kļūt satraucošas un pat neiespējamas. Piemēram, ja konkrētajā krustojumā notika avārija, tad pilnīgi iespējams, ka tajā pašā krustojumā izdarīt, nogriešanās manevru būt emocionāli ļoti grūti.

Emocionālā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā veselība. Sevišķi izteikti šādi stresa sindromi rodas, kad ceļu satiksmes negadījumā cieš vairāki cilvēki. Spēcīga vainas apziņa var izraisīt depresiju un vispārēju garīgās veselības pasliktināšanos.

Izsaki viedokli

Vai Jums patika raksts? Iespējams, Jums ir kādi jautājumi vai komentāri? Mēs aicinām Jūs dalīties savā viedoklī un izteikties zem raksta. Kā arī atcerieties – vienmēr pirms iegādāties automašīnu, motociklu vai pat piekabi – pārbaudi tā vēsturi ar autoDNA pēc VIN numura. VIN pārbaude ir viena no svarīgākajām lietām, kas ir jāizdara, pirms pieņemt lēmumu par lietotas automašīnas iegādi. autoDNA ar transportlīdzekļa vēstures atskaiti palīdzēs Jums pieņemt informētu lēmumu.

No visiem ceļu satiksmes negadījumiem neizvairīsies – statistiski autovadītājs piedzīvo avāriju reizi 10 gados. To mēs redzam arī mūsu auto vēstures atskaitēs. Gluži kā cilvēka veselība, arī automobiļus pēc smaga ceļu satiksmes negadījuma ne vienmēr var atgriezt iepriekšējā stāvoklī.