Cik droši mēs esam uz ceļa dažādos laika apstākļos?

Lielāko tiesu ceļu satiksmes negadījumi ar smagām sekām notiek autovadītāju pārgalvības, pašpārliecinātības, bravūras un nezināšanas dēļ. Bīstams manevrs, apdzīšana līkumotā ceļa posmā, nepareizi izvēlēts ātrums vai neadekvāti sportiska auto vadīšana koplietošanas ceļos. Mūsdienās visas šīs kļūdas mēdz apzīmēt divos vārdos – agresīva braukšanas. Izņemot tos gadījumus, kad nelaime notikusi elementāru zināšanu trūkuma dēļ.

Statistika liecina, ka tieši tie autobraucēji, kuri absolvējuši kādu drošas jeb ekstrēmas autovadīšanas skolām, satiksmes negadījumos ar smagām sekām iekļūst visretāk. Liela nozīme ir gan teorētiskām zināšanām, gan praktiskām iemaņām, kuras iegūt uz parasta koplietošanas ceļa nevar. Pat autovadītāji ar divdesmit gadu pieredzi pieļauj daudz nopietnākas kļūdas, kā tie, kas pie stūres ir vien dažus gadus, bet ar labām zināšanām.

Paātrinies izejot no pagrieziena

Kādi būtu svarīgākie drošas braukšanas punkti, kurus derētu atcerēties katram, kurš sēžas pie auto stūres? Piemēram, jebkurš autosportists apstiprinās dzīves patiesību – nav svarīgi kā tu iebrauc līkumā! Svarīgi ir tas, vai tu no viņa izbrauc. Šī ir viena no raksturīgākajām kļūdām, kuru pieļauj ļoti daudzi pārgalvji – paātrinās pirms pagrieziena. Elementāras fizikas zināšanas ļautu saprast, ka inerce darīs savu un izredzes veikt manevru līdz galam ir ļoti mazas.

Turies savā joslā

Svarīgs aspekts ir pareiza ātruma izvēle. Braukt ātri var jebkurš un tur daudz prāta nevajag. Cita lieta, ja pie nepareizi izvēlēta ātruma rodas ekstrēma situācija. Tad tikt galā ar braucamo spēs tikai retais. “Ja mums jābrauc ziemā, pa līkumotiem ceļiem, nezināmām vietām, tad ļoti svarīgi ir turēties savā joslā, kā arī sekot līdzi ceļa segumam un gaisa temperatūrai. Ja gaisa temperatūra ir stabili zem nulles, pārsteigumu parasti nav daudz, jo ceļa segums parasti būs vienmērīgs, izņemot gadījumus, kad ir stipras vēja brāzmas, kas atklātākos ceļa posmos var veidot sanesumus, kā tas nereti bija šoziem. Ja temperatūra ir ap nulli, tad ir liels risks, ka būs ceļa posmi, kuros būs atkala. Atkal jau, tā visbiežāk veidosies atklātās vietās kur vējam ir iespēja ieskrieties. Savukārt mežainos apvidos ļoti jāuzmanās no meža dzīvniekiem. Līdz ar to, jebkurā ceļa posmā ir savas bīstamības. Tāpēc, ir jāievēro tāds ātrums, kas ļaus mums automašīnu savaldīt, vai apturēt, ja pēkšņi ir neparedzēta situācija” – tā par ātruma izvēli stāsta Latvijā labi pazīstams autosportists un DBS (Drošas braukšanas skolas) direktors Jānis Vanks.

Dodoties ceļā iepazīsties ar maršrutu

Autovadītājam jāapzinās, ka katrā konkrētā vietā un situācijā nav un nevar būt vienāda braukšanas recepte. Reizēm jāspēj atteikties no sava iekšējā “rallija gēna” un jābrauc daudz piesardzīgāk, kā to esam pieraduši ikdienā uz taisna, sausa un labi pārredzama ceļa. It īpaši, ja konkrēto ceļa posmu veicam pirmo reizi un tas mums nav labi pazīstams. Jānis Vanks šajā gadījumā iesaka izmantot kādu no pieejamām navigācijas sistēmām, jo šādi būsim informēti par gaidāmiem pagriezieniem, krustojumiem un citām ceļa īpatnībām.

Ne mazāk svarīgi ir visu uzmanību veltīt automobiļa vadīšanai, nenovēršot uzmanību uz blakus lietām. Par video ierīču izmantošanu pat nav runas. Pat nevainīga klimatkontroles režīma pārslēgšana var prasīt pietiekami daudz uzmanības, lai nepamanītu pēkšņu šķērsli vai citu bīstamību. Nogurums un paviršība ir nopietns signāls, ka laiks piestāt, dziļi ieelpot un pārvērtēt savu izvēlēto braukšana manieri.

Lasi vēl: Kā visdrošāk braukt ziemas apstākļos? Padomi autovadītājiem

Kontrolē stūri

“Daudziem ir bīstams niķis turēt stūri ar vienu roku. Ekstrēmā situācijā, kad visu nosaka dažas sekundes, izšķirošo laika posmu aizņems otras rokas pārvietošana uz stūres rata un pašam manevram laika neatliks” – tā uzskata auto žurnālists un TV raidījumu vadītājs Gints Gavers. “Šāda nevērība var dārgi maksāt, jo uz ceļa mūs var sagaidīt daudz un dažādas bīstamas situācijas – meža dzīvnieki, neadekvāti gājēji, slidens ceļa posms vai milzīga bedre”, papildina Gints Gavers.

“Protams, automašīnas tehniskais stāvoklis un atbilstoša sagatavotība konkrētajam gadalaikam ir vitāli svarīga. Riepas ir pats galvenais, taču vēl svarīgi, lai auto ir noregulētas gaismas, visas spuldzītes darbojas, caur logiem var labi redzēt un logu slotiņas ir labā stāvoklī. Papildus tam, dodoties tālākā braucienā, it īpaši, jābūt automašīnā gan velkamajam striķim, gan varbūt kādai sniega vai parastai lāpstiņai, birstei, varbūt pat akumulatora vadiem, nerunājot par elementārajām lietām, kurām automašīnā jābūt vienmēr – avārijas trijstūris, ugunsdzēšamais un aptieciņa.

Bet galvenais ir domāt līdzi braukšanas procesa, nenovirzīt savu uzmanību jebkam citam, sekot ceļa segumam un laikapstākļiem, turēties savā joslā, kā arī cienīt citus satiksmes dalībniekus” – par drošas braukšanas pamatprincipiem saka Jānis Vanks.

Ievērojiet ceļa zīmes un noteikumus

Ne mazums autobraucējiem nāktos saprast, ka koplietošanas ceļi un ielas nav sacīkšu trase un uzvarētāju šeit nav. Pārliecība par savām spējām ir laba lieta, taču pat profesionāli pasaules mēroga autosportisti mēdz pieļaut kļūdas. Diemžēl arī traģiskas. Koplietošanas ceļos mums nevienam nekas nav jāpierāda, tāpēc pats svarīgākais ir veselais saprāts, izdzīvošanas instinkts un izpratne vienam pret otru. Citējot klasiķus – labāk pēdējam ierasties ballītē, nekā pirmajam kapsētā. Ja atcerēsimies šīs patiesības, tad būsim pasargāti un pasargāsim apkārtējos!

Kopsavilkums: