Kāpēc automašīnu degvielas patēriņš ir lielāks par ražotāju norādīto?
Automašīnu tehniskie parametri norāda precīzas vērtības attiecībā uz degvielas patēriņu: gan braukšanai pilsētā, gan ārpus tās. Bet praksē bieži vien izrādās, ka konkrētu patēriņa līmeni ir grūti sasniegt un automašīnas patēriņš ir mainīgs.
Vai tas nozīmē, ka ražošanas process mainās un līdz ar to mainās arī dažādi parametri? Vai arī automašīnas ražotāji melo automašīnu īpašniekiem? Izrādās, ka konspirāciju teorijām tomēr šeit vairs nav vietas.
Norma tiek izmantota salīdzinājumiem
Sasniegt specifisko degvielas patēriņu, kāds norādīts automašīnas parametros, ir gandrīz neiespējami. Tas skaidrojams ar faktu, ka ražotāja norādītais degvielas patēriņš tiek mērīts ļoti specifiskos laboratorijas apstākļos uz šasijas dinamometra, kas nav pielīdzināms reālistiskai satiksmei. Šajā procesā tiek izmantoti tā sauktie mērījumu cikli, kas simulē automašīnas iedarbināšanu un noteiktu brauciena laika posmu ar konkrētu ātrumu.
Šāda testa laikā tiek savākta informācija par automašīnas izplūdes gāzēm no vairākiem mērījumiem, un tieši šo informāciju izmanto, lai aprēķinātu gan vidējo izplūdes gāžu sastāvu gan arī degvielas patēriņu.
Mērījumu cikli simulē reālistiskus braukšanas apstākļus, bet tos var patiesībā izmantot tikai, lai salīdzinātu degvielas patēriņu starp dažādām automašīnām. Praksē, pat viens un tas pats šoferis, braucot konkrētu maršrutu ar vienu automašīnu vairākas dienas, nevarēs sasniegt vienādus rezultātus. Citiem vārdiem sakot, ražotnes dati par degvielas patēriņu var tikt izmantoti tikai informatīvam nolūkam, un tos nevar pieņemt kā reālistisku degvielas patēriņu, ko varēs regulāri sasniegt. Līdz ar to rodas svarīgs jautājums – kuri reālistiskie apstākļi visvairāk ietekmē degvielas patēriņu?
Vainīgais – autovadītājs un servisa apkopes!
Autovadītāji uzskata, ka viņu automašīnām jābūt ekonomiskākām, un neatbilstoša degvielas patēriņa gadījumā viņi vaino tieši automašīnu ražotājus nevis sevi. Kādi faktori visvairāk ietekmē degvielas patēriņu, ja mēs salīdzinām divus dažādus autovadītājus, kas brauc ar vienādām automašīnām? Zemāk aplūkosim zīmīgākos faktorus, kas visvairāk ietekmē degvielas patēriņu. Degvielas patēriņu ietekmē ne tikai automašīnas motors, bet gan visa automašīna.
- Īsu distanču braukšana, kuru laikā lielākā distances daļa tiek veikta ar ne līdz galam uzsilušu motoru un vilces sistēmu. Kā arī pārāk lipīgu un zemas kvalitātes eļļu izmantošana, vai slāpētāja neizslēgšana karburatoru motoriem.
- Braukšana ar pārāk lielu kravu – autovadītāji bieži vien sava slinkuma pēc glabā automašīnas bagāžniekā liekus un nevajadzīgus priekšmetus, kas sver vairākus desmitus kilogramu.
- Dinamiska un nelīdzena braukšana, lieka bremžu izmantošana. Bremzēšana pārvērš automašīnas enerģiju siltumā – kas nozīmē, ka ja mēs pēc bremzēšanas vēlamies turpināt kustību, mums vajag vairāk izmantot gāzes pedāli!
- Braukšana ar pārlieku lielu ātrumu – aerodinamiskā pretestība ievērojami palielinās braucot ar lielāku ātrumu. Šī atšķirība nav tik pamanāma braucot pilsētas vidē, taču ārpus pilsētas, braucot ar vairāk kā 100 km/h lielu ātrumu, aerodinamiskā pretestība strauji pieaug un ievērojami palielina degvielas patēriņu
- Nevajadzīgs automašīnas jumta bagāžnieks un arī pievilcīgais automašīnas spoileris. Braucot ārpus pilsētas šie abi aksesuāri ievērojami palielina degvielas patēriņu
- Neregulāra bremžu un šasijas apkope, kas rezultējas slikti kalibrētā ģeometrijā un palielinātā aerodinamikas pretestībā un neefektīvā bremžu sistēmā. Arī nepareizs gaisa spiediens automašīnas riepās var zīmīgi ietekmēt automašīnas degvielas patēriņu.
Kā redzams, visbiežāk pie paaugstināta degvielas patēriņa vainojams tieši autovadītājs, un savā ziņā arī automašīnas mehāniķis un apkopes servisi. Kā ar ražotāja vainu? Protams, ir automašīnas ar mazāk ekonomiskiem dzinējiem, bet mūsdienās, ar ļoti specifiskiem emisiju noteikumiem, šie parametri kļūst aiz vien līdzīgāki starp dažādas klases automašīnām.
Jauni noteikumi automašīnas degvielas patēriņa noteikšanai
Eiropas Savienībā pārdotajām automašīnām jābūt aprīkotām ar dzinējiem, kas atbilst Euro 6 normai. Papildus tam, ir ieviesti arī jauni noteikumi automašīnas degvielas patēriņa mērīšanai.
Sasniegt specifisko degvielas patēriņu, kāds norādīts automašīnas specifikā, ir gandrīz neiespējami. Tas skaidrojams ar faktu, ka ražotāja norādītais degvielas patēriņš tiek mērīts ļoti specifiskos laboratorijas apstākļos uz šasijas dinamometra, kas nav pielīdzināms reālistiskai satiksmei. Šajā procesā tiek izmantoti tā sauktie mērījumu cikli, kas simulē automašīnas iedarbināšanu un “braukšanu” noteiktu laika posmu ar konkrētu ātrumu.
Pirms tam, pilsētvides cikls sastāvēja no četriem sekojošiem 20 sekundes gariem identiskiem cikliem, kas radīti, lai simulētu braukšanu pa pilsētu lielākajās Eiropas pilsētās. Katrs cikls simulēja 4052 metrus garu braucienu (uz dinamometra ruļļiem) ar vidējo ātrumu 18,7 km/h un maksimālo ātrumu 50 km/h. Kopš 2000. gada, šī mērījuma cikla sākums tika fiksēts no brīža, kad automašīnas motors bija pilnībā atdzisis. Ārpus-pilsētas cikls sākās tieši uzreiz pēc pilsētvides cikla beigām, ilga 400 sekundes un tā laikā automašīnas vidējais ātrums bija 62.6 km/h, bet maksimālais ātrums 120 km/h (mazām un lēnākām automašīnām – 90 km/h). Apvienotie pilsētvides un ārpus-pilsētas testi ar auksto motora starta procedūru tika saukti par NEDC (No eng. JEBC – Jauno Eiropas Brauciena Ciklu). Šīs procedūras rezultāti noteica tā saukto vidējo normalizētu degvielas patēriņu, ko savukārt savos tekstos izmantoja automašīnu dīleri.
Jaunais WLTP cikls (No eng. Vispasaules harmonizētā vieglo automašīnu testa procedūra) ievērojami atšķiras no NEDC procedūras. Automašīna pārvietojas zemākā temperatūrā, tajā ir ievietots papildus aprīkojums (kas nozīmē papildus svaru). Maksimālais ātrums un arī paātrinājums šajā testā ir palielināti. Svarīga atšķirība ir arī tā, ka automašīnas testa ietvaros izbrauc arī uz reālām ielām.
Jaunās regulas radītas, lai pietuvinātu kataloga datus un degvielas patēriņa parametrus tuvāk realitātei. Tas nozīmē, ka ražotāja katalogos norādītais degvielas patēriņš palielināsies pat par 30-40%, kas ļaus uzskatīt šos katalogu datus par daudz reālistiskākiem.
