Padomi
Distances ievērošana sliktos laikapstākļos

Elementāri, droši un ne visiem saprotams  jēdziens – distances ievērošana

Pievienoja 28 November 2017

Droša braukšana pa koplietošanas ceļiem ir sarežģīta formula, kas sastāv no daudzām svarīgām komponentēm. Portāls autoDNA apskatīja vienu no tām – drošas distances ievērošanu, kas sliktos laikapstākļos kļūst vēl nozīmīgāka.

Ja sasista priekša – izdevumi, ja aizmugure – ienākumi. Lai arī apdrošinātāju kompensāciju aprēķini un citas inovācijas ir mazinājušas šī tautas teiciena popularitāti, viens gan ir skaidrs, ja automašīnai ir sasista priekšpuse, tad šoferis visticamāk nav ievērojis drošu distanci no priekšā braucošā automobiļa.

Ceļu satiksmes noteikumu 119. pants visai skaidri nosaka, kādai ir jābūt distancei – transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību. Taču realitātē to ir grūti iztēloties, jo šim pantam ir nepieciešamas praktiskās zināšanas.

Laiks nevis attālums

Viena no būtiskākajām lietām, kas būtu jāliek aiz auss ir, ka distance ir jāietur nevis noteiktā attālumā, piemēram, 10 metri, bet gan laika izteiksmē. Piecu metru distance intensīvas satiksmes laikā tikai izraisīs lieku vēlmi kādam ielīst priekšā, savukārt uz lielceļa dos mājienu, ka vēlaties apdzīt vai arī vajājat.

Automašīnas spidometrs braukšanas ātrumu uzrāda kilometri/stundā. Taču, runājot par drošu braukšanu, parasti ātrumu uzrāda metrus/sekundē. Piemēram, 50 km/h = 13,88 m/s, 90 km/h = 25 m/s, savukārt braucot jau ar 110 km/h vienas sekundes laikā automašīna nobrauc 30,55 metrus vienā sekundē.

Labos laikapstākļos distancei būtu jābūt trīs sekundēm. Tas ir attālums, kuru jūsu automašīna pavadīs līdz sasniegs priekšā braucošo automašīnu. Attiecīgi pilsētā tie var būt daži metri, savukārt uz lielceļa 50 un vairāk.

Distances izmaiņa laikapstākļos

Distance ir tieši atkarīga no laikapstākļiem, jo tie ir sliktāki, jo distancei jābūt lielākai. Daudz labāk ir saglabāt kontroli pār automašīnu nevis mēģināt to atgūt. Atkala, sniegs, ledus, slapjas lapas, lietus un citi faktori var būtiski ietekmēt drošas distances attālumu.

Sliktos laikapstākļos, kad ceļa segums ir kļuvis slidens, automašīnu ieteicams vadīt prātīgi un tālredzīgi – laicīgi samazināt ātrumu pirms krustojumiem, izvairīties no straujiem manevriem, gāzēšanas un bremzēšanas.

Sevišķi bīstams ir ziemas mēnešiem raksturīgais melnais ledus. To visbiežāk var sastapt zem uz un zem tiltiem, kā arī vietās, kur apkārtējie objekti uz ceļa virsmas met ēnu. Šīs vietas ir pakļautas zemākām temperatūrām un saule tās uzsilda pēdējās.

Tehniskais stāvoklis

Ne mazāk būtisks faktors ir automašīnas tehniskais stāvoklis. Riepas un bremžu sistēmas stāvoklis var ļoti būtiski ietekmēt automašīnas apstāšanās ceļa garumu, kas attiecīgi korelē ar drošas distances ievērošanu.

Adaptīvā kruīza kontroles sistēma, automātiskā bremzēšanas sistēma un citi braukšanas  asistenti palīdz izvairīties no sadursmēm, taču tām visām stāv pāri cilvēks pie stūres. Paies vēl kādi 20 gadi līdz automašīnas spēs pilnībā aizvietot vadītāju. Datoram nav jābūt perfektam, tam ir jābūt tikai labākam par cilvēku, lai padarītu mūsu ikdienas maršrutu drošāku.

Summa komentāri: 1

Leave a Reply

Your email address will not be published.

  1. raimonds

    Kāda distance? Kāds laiks? Latvijā viss, kas ir 5m un vairāk skaitās pietiekami labs “caurums” lai ielīstu kārtējam braucējam…