Distances ievērošana – tomēr ne visiem saprotams jēdziens…

Droša braukšana pa koplietošanas ceļiem ir sarežģīta formula, kas sastāv no daudzām svarīgām komponentēm. Portāls autoDNA apskatīja vienu no tām – drošas distances ievērošana, kas sliktos laika apstākļos kļūst īpaši nozīmīgāka. Arī paši uz autoceļiem esam ievērojuši, ka bieži vien steidzīgākie teju spiežas mums astē, kas reizēm var arī nokaitināt. Bet vai jūs paši arī reizēm negrēkojat? Par to jūs varat ierakstīt pie šī raksta komentāros. Tātad, distances ievērošana, kā noprotams, ne visiem tomēr saprotams jēdziens… Kāpēc tā?

Naudiņa vējā, naudiņa – kabatā

Ja automašīnai sasista priekšpuse – tie būs pamatīgi un nevajadzīgi izdevumi ne tikai sava spēkrata sakarā, bet arī, iespējams, par nodarīto skādi priekšā braucošā auto saimniekam. Tātad, neievērotas distances sekas…

 

 

Savukārt, ja kāds ir ieskrējis jūsu automašīnas astes galā, tas viennozīmīgi nozīmē ienākumus. Cik daudz no tā visa jums paliks pāri pēc remonta, grūti spriest. Lai arī apdrošinātāju kompensāciju aprēķini un citas inovācijas ir mazinājušas šī tautas teiciena popularitāti, viens gan ir skaidrs un nemainīgs: ja automašīnai ir sasista priekšpuse, tad šoferis visticamāk nav ievērojis drošu distanci no priekšā braucošā automobiļa.

 

Ko nosaka likuma pants par distanci?

Ceļu satiksmes noteikumu 9. pants skaidri un saprotami nosaka distances jēdziena definīciju un skaidrojumu. Lūk, izraksts no noteikumiem.

 

.

Tātad, ir skaidrs, kā aprēķināt drošas distances attālumu, vai ne? Lūk, jums uzdevums – parēķiniet paši: ja brauksiet pilsētā ar maksimālo atļauto ātrumu 50 km/h, tad jums jāievēro ir x distance metros no priekšā braucošās automašīnas. Cik būs minimālā distance?

 

 

Kāds sods draud vainīgajam?

Likumdošanā, konkrēti Ceļu satiksmes likumā, ir arī skaidri noteiktas soda sankcijas autovadītājam, kurš nav ievērojis distanci un izraisījis sadursmi. Lūk, ko saka likums.

 

Laiks, nevis attālums

Viena no būtiskākajām lietām, kas noteikti jāliek aiz auss ir: distance jāietur nevis noteiktā attālumā, piemēram, 10 metri, bet gan laika izteiksmē. Ko tas nozīmē? Piecu metru distance intensīvas satiksmes laikā tikai izraisīs lieku vēlmi kādam ielīst priekšā, savukārt uz lielceļa dos mājienu, ka vēlaties apdzīt.

Automašīnas spidometrs braukšanas ātrumu uzrāda kilometri/stundā. Taču, runājot par drošu braukšanu, parasti ātrumu uzrāda metrus/sekundē. Piemēram, 50 km/h = 13,88 m/s, 90 km/h = 25 m/s, savukārt braucot jau ar 110 km/h vienas sekundes laikā automašīna nobrauc 30,55 metrus vienā sekundē.

Labos laika apstākļos distancei būtu jābūt trīs sekundēm. Tas ir attālums, kuru jūsu automašīna pavadīs līdz sasniegs priekšā braucošo automašīnu. Attiecīgi pilsētā tie var būt daži metri, savukārt uz lielceļa 50 un vairāk.

 

 

Distances ievērošana dažādos laika apstākļos

Distance ir tieši atkarīga no laika apstākļiem – jo sliktāki tie ir, jo distancei jābūt lielākai. Daudz labāk ir saglabāt kontroli pār automašīnu nevis mēģināt to atgūt. Atkala, sniegs, ledus, slapjas lapas, lietus un citi faktori var būtiski ietekmēt drošas distances attālumu.

Sliktos laikapstākļos, kad ceļa segums ir kļuvis slidens, automašīnu ieteicams vadīt prātīgi un tālredzīgi – laicīgi samazināt ātrumu pirms krustojumiem, izvairīties no straujiem manevriem, gāzēšanas un bremzēšanas.

Sevišķi bīstams ir ziemas mēnešiem raksturīgais melnais ledus. Dažviet Eiropā ziemas riepas ir obligāta prasība, lai mazinātu negadījumu skaitu. Melno ledu visbiežāk var sastapt uz un zem tiltiem, kā arī vietās, kur apkārtējie objekti uz ceļa virsmas met ēnu. Šīs vietas ir pakļautas zemākām temperatūrām un saule tās uzsilda pēdējās.

 

 

Tehniskais stāvoklis

Ne mazāk būtisks faktors ir automašīnas tehniskais stāvoklis. Riepas un bremžu sistēmas stāvoklis var ļoti būtiski ietekmēt automašīnas apstāšanās ceļa garumu, kas attiecīgi korelē ar drošas distances ievērošanu.

Adaptīvā kruīza kontroles sistēma, automātiskā bremzēšanas sistēma un citi braukšanas asistenti palīdz izvairīties no sadursmēm, taču tām visām stāv pāri cilvēks pie stūres. Paies vēl kādi 20 gadi līdz automašīnas spēs pilnībā aizvietot vadītāju. Datoram nav jābūt perfektam, tam ir jābūt tikai labākam par cilvēku, lai padarītu mūsu ikdienas maršrutu drošāku.