
Dīzeļdzinēju nākotne – piepilsētas lūžņi un kolekcionāru eksemplāri
Automobiļu industrija jau kādu laiku tiek pakļauta lielam spiedienam no vides aktīvistu puses un nemitīgi tiek meklēti jauni risinājumi kaitīgo izmešu samazināšanā. Salīdzinoši īsā laika periodā esam pieraduši uz ielām redzēt hibrīdus un elektroauto, bet vai tikpat ātri aizmirsīsim par dīzeļiem?
Dīzeļdzinēju nākotne ir nolemta vēstures grāmatām un tur neko nevar padarīt. Lai arī vides pētnieki ar putām uz lūpām visu vainu noveļ uz dūcošajiem dīzeļdzinējiem, problēma ir daudz lielāka par trīs burtu kombināciju – TDI.
Latvijā dīzeļdzinēju tēma savu kulmināciju piedzīvoja šā gada oktobrī, kad tika izstrādāts priekšlikums ieviest jaunu nodokli automobiļiem, kas ir vecāki par pieciem gadiem. Valdības izstrādātais 24 miljonu eiro gadā “biznesa plāns” izgāzās ar vērienu un šobrīd tas tiek optimizēts.
Kur ir problēma?
Valdība jaunā nodokļa ieceri tikpat labi varēja skaidrot ar kristāla bumbas palīdzību. Situāciju nepadara labāku arī Satikmes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Butāna uzstāšanās un izmisīgie centieni izskaidrot nodokļa nepieciešamību.
Taču viens gan ir skaidrs – automobiļi ar dīzeļdzinēju ir visa ļaunuma sakne un to skaits valstī ir jāsamazina. Pēc šāda principa Eiropā vadās daudzas dalībvalsits un jau šobrīd vairākās metropolēs ir ieviesti dažādi aizliegumi attiecībā uz automašīnu saražoto emisiju rēķina.
Līderpozīcijas šobrīd ieņem Francija, ka ir izstrādājusi virkni ierobežojumu automobiļiem ar iekšdedzes dzinēju. Par Parīzes dīzeļiem, kas mēro ceļu Austrumeiropas virzienā rakstījām jau iepriekš un pie līdzīgiem darbības plāniem cītīgi strādā arī citas ES dalībvalstis.
Problēmas eksports uz “trešajām valstīm”
Dīzeļdzinēji ir CO2 izmešu PR seja, taču benzīna dzinēji un mūsdienu hibrīdi neko tālu neatpaliek. Agrāk vai vēlāk no Eiropas pazudīs lielākā daļa automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem.
Ikvienai problēmai var rast risinājumu un šajā gadījumā to var paslaucīt zem trešo valstu paklāja. Ieviešot lielākus nodokļus un aizliedzot automobiļiem iebraukt pilsētu centros efektīvi samazinās to īpatsvaru ES, taču automobiļi nekur nepazudīs. Tie netiks tāpat vienkārši iznīcināti zem preses. Tie turpinās darboties un piesārņot apkārtējo vidi trešo pasaules valstu teritorijās.
Āfrikas un Centrālāzijas valstu “perekupi” ar atplestām rokām pieņems Eiropai nederīgos automobiļus. Kamēr ES varēs sist sev pa plecu tikmēr vecie dīzeļi un benzīnnieki turpinās sildīt Zemes atmosfēru citviet.
Principā tā ir analoga situācija ar plastmasas atkritumiem, kas lielos apjomos tika eksportēta uz Ķīnu, Indonēziju un citām šī reģiona valstīm.
Lasiet vēl:
- Vai no nākamā gada maksāsim vairāk par jauniem auto? Spēkā stājas jauni CO2 izmešu limiti
- Kā veidojas degvielas cena Latvijā? Lietuvā un Igaunijā tai nepievieno ceļa nodokli!
- Kas ir biodegviela – biodīzelis un bioetanols?
Latvija ir otrā zaļākā ES dalībvalsts
Paradoksāli, ka ES otra zaļākā dalībvalsts ir spiesta ķerties pie jaunu nodokļu izstrādāšanas un smalkas balansēšanas uz jau tā nokaitētās sabiedrības naža asmens, kamēr turīgo valstu līderi nespēj vai arī nevēlas saskatīt lielo bildi.
Skatoties sadalījumu detalizētāk atklājas, ka mazā Latvija arī relatīvi maz saražo siltumnīcas efekta izraisošās gāzes, tai skaitā CO2. Saskaņā ar augstāk minētā pētījuma rezultātiem, mēs ieņemam godpilno 5. vietu un saražojam nieka sešas tonnas šo kaitīgo gāzu uz vienu iedzīvotāju. Tikmēr Vācija, Nīderlande, Luksemburga un citas šī reģiona valsts ražo no 11 līdz pat 19 tonnām uz vienu iedzīvotāju.
Kāda ir dīzeļdzinēju nākotne?
Skaidrs, ka ir jārod racionāls risinājums augošajai CO2 problēmai un tas prasīs laiku un gavenais arī politiķu izglītošanu. Šobrīd izskatās, ka automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem būs sastopami piepilsētās un turīgā slāņa garāžās.
Tas protams paver plašas iespējas rezerves detaļu ražotājiem, kuriem darba pietiks vēl ilgam laikam, lai pie dzīvības uzturētu 10, 20, 30 un vairāk gadu vecus automobiļus ar iekšdedzes dzinēju arī ne tik tālajā 2030. gada nākotnē.
Cilvēka dabā ir pretoties un paredzams, ka šāda vai citāda nodokļa ieviešana radīs auglīgu vidi dažādām auto reģistrēšanas shēmām. Visdrīzāk uz ielām pieaugs kaimiņvalstīs reģistrēto automobiļu skaits, kas novedīs pie politiķu neizpratnes un jaunām diskusijām mediju telpā.