Elektroauto drošības riski un avārijas: vai un kādas briesmas pastāv jūsu dzīvībai?

Elektroautomobiļi pamazām kļūst arvien populārāki patērātāju vidū, uzskatot tos par dabai draudzīgākajiem transportlīdzekļiem. Vai tas arī ir drošāks satiksmē, par to vēl diskusijas tikai sāk raisīties. Tomēr, pieaugot ražošanas apmēriem un faktam, ka līdz 2035. gadam autoražotājiem pilnībā jāatsakās no iekšdedzes dzinēju automašīnu ražošanas (dažas valstis norāda, ka līdz 2050. gadam būs pilnīgi tīras emisiju jautājumā kopumā), parādās pirmās indikācijas par elektroauto drošības riskiem. Eksperti norāda uz dažādiem draudiem saistībā ar elektroauto defektiem un darbību, kas var novest pat pie neizbēgamiem nāvējošiem gadījumiem. Galvenokārt tā ir pārāk īsa pieredze šajā segmentā gan no tehnoloģiskā, gan no patērētāju lietošanas prasmju un zināšu aspekta. Vai tā patiešām ir?

 

 

Elektroauto drošības riski un to kontekstā pasaulē parādās ziņas, ka akumulatoru bojājumu un pat dažkārt ugunsgrēku dēļ, kurus nevar nodzēst momentā, rodas lielas grūtības, dažkārt pat ar nāvējošām sekām. Taču, kā norāda speciālisti, ar elektrību saistīti daudz nopietnāki draudi, no kuriem vismaz pagaidām nav īsti iespējams glābties.

 

Elektroauto pērk arvien vairāk, arī avarēt iznāk biežāk

Pirms ķeramies klāt niansēm, ielūkosimies Latvijā esošo elektroauto statistikā. Uzreiz jānorāda, ka incidentu skaitliskā ziņā varam orientēties tikai nedaudz. Ir pieejmi oficiāli dati par spēkratim, par šādu avārijās cietušo un atbildīgo skaitu, taču nav klasificēta statistika par avārijas iemesliem un sekām, kā arī to, kas tās ir izraisījis. Saskaņā ar oficiālajiem Latvijas Transportlīdzekļu asociācijas datiem, pēdējo desmit gadu laikā līdz 2022. gada beigām Latvijā ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti elektroauto, cietis 581 cilvēks, tikmēr atbildīgi par notikušajiem negadījumiem bijuši 460 elektroauto vadītāji. 

Ja salīdzina 2022. un 2021. gadu, redzama būtisks pieaugums. Gada laikā pērn cietušo skaits bija 232, kas ir divas reizes lielāks nekā gadu iepriekš (113). Atbildīgo par notikušajiem negadījumiem skaits bija 172 pērn, bet 113 – aizpērn.

Elektromobiļu skaits pieaug arī Latvijā, lai gan to kopējais skaits ir vēl salīdzinoši neliels. Uz šā gada 1. janvāri Latvijā bija reģistrēts 3941 elektromobilis, taču pēdējo trīs mēnešu laikā pieaugums par teju 500 spēkratiem. Strauja tendence jūtama tieši pēdējā gada laikā: vēl pērnā gada 1. janvārī reģistrēti bija vien 2174 elektroauto, tātad, gada laikā skaits pieaudzis par 81%, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati.

Jāatzīmē, ka vēl ir reģistrēts arī teju tūkstotis (991) elektromopēds, 82 motocikli, 62 autobusi.

 

 

Kādi elektroauto drošības riski pastāv?

Pirmās bažas par elektromobiļu drošību savulaik bija saistītas ar elektriskās strāvas potenciālo trieciena risku. Par laimi, šis riska faktors ir pielīdzināms teju nullei. Taču vienlaikus ir radušās daudz būtiskākas problēmas. Kādas tās ir?

 

Akumulators

Ja sadursmes laikā tiek bojāts elektroauto akumulators, tā rezultātā var rasties ķēdes reakcija, kurā secīgi elementi piedzīvo pārkaršanu un pēc tam sāk degt, bojājot šūnas, kas arī uzliesmo. Pat ja šādu ugunsgrēku it kā izdodas kontrolēt, kaut gan tas ir ārkārtīgi grūti izdarāms, tas var pašaizdegties arī ne uzreiz. Uzliesmojums var notikt pat pēc dažām dienām, skaidro izdevums. Šādi gadījumi ir reģistrēti, lai gan ļoti reti.

 

Automobiļa lielā masa

Amerikāņu elektroauto eksperti tikmēr pievērsuši uzmanību vēl vienai problēmai, kas skar ikvienu elektromobili. Tā ir elektroautomobiļu masa.

ASV Nacionālās transporta drošības padomes (tā ir neatkarīga ASV valdības organizācija, kas izmeklē ceļu, gaisa un ūdens satiksmes negadījumus – red.) vadītāja Dženifera Homendija nesen savā uzrunā Vašingtonā ASV Transporta attīstības padomē par secinājumiem elektroauto drošībā norādīja uz nopietniem draudiem, kas izriet no virziena, kurā dodas mūsdienu automobiļu rūpniecība. Pēc viņas teiktā, lielākā problēma ir elektroauto ievērojami lielāka pašmasa nekā iekšdedzes dzinēju spēkratiem. Jo lielāks un/vai jaudīgāks auto, jo smagāki akumulatori ir nepieciešami. Dažkārt nākas iebūvēt pat simtiem kilogramu smagus akumulatorus.

 

 

Piemēram, lai ar vidēja izmēra elektroauto teorētiski varētu nobraukt 500 km (teorētiski, jo reālais nobraukums ļoti lielā mērā ir atkarīgs arī no āra temperatūras un braukšanas stila), tā akumulatoram ir jāsver ap vidēji 700 kg. Savā runā Dženifera Homendija minēja dažus īpašus piemērus. Piemēram, jaunais GMC Hummer EV sver 4100 kg, no kuriem 1300 kg ir tikai akumulatora svars vien. Savukārt 2948 kg smagais Ford F-150 Lightning ir par 900 kg smagāks nekā tā līdzinieks ar iekšdedzes dzinēju (ja salīdzina abu auto dažādas versijas, starpība var sasniegt pat 1350 kg). Citiem modeļiem pašmasas atšķirība vidēji ir 33%.

Eksperte gan atzīmē, ka pieaugošais automašīnu svars uz ceļiem nav tikai elektroauto ražotāju vaina vien. SUV un krosoveru nepārspējamā popularitāte nozīmē, ka pat automašīnas, kas pieder pie zemākajiem tirgus segmentiem, var svērt daudz vairāk. No otras puses, pat salīdzinoši mazs elektroauto var svērt tikpat daudz kā liela iekšdedzes automašīna. Piemēram, kompaktais “Volkswagen ID.3” versijā ar lielāko akumulatoru (82 kWh, 553 km deklarētais attāluma diapazons) sver vairāk nekā 1,9 tonnas, t.i., tikai par 100 kg mazāk nekā “Volkswagen Touareg” – augstākās klases SUV ar V6 dzinēju.

 

Lasiet vēl:

• Elektroauto uzlāde – kā tas notiek un kā uzlādēt pareizi
• Vai ir iespējams pārveidot savu auto par elektroauto?
• Benzīns pret dīzeļdegvielu un elektrība pret hibrīdu
• Vai šobrīd ir īstais laiks iegādāties elektroauto?

 

Smags auto būtiski palielina nāves risku avārijā

Automašīnas lielā pašmasa nozīmē arī lielākus bojājumus ceļu satiksmes negadījumā. Vienalga, kādus. Tas ir elementārs fizikas likums. Cilvēki var būt pārliecināti par savu drošību, zinot, ka automašīna saņēmusi visaugstāko punktu skaitu drošības testos. Taču šie testi tiek veikti tikai ar ietriekšanos nekustīgā šķērslī. Ja sadursme notiks uz ceļa ar daudz smagāku automašīnu, sekas būs daudz lielākas. To varam redzēt no daudzajiem traģiskajiem negadījumiem Latvijā, kad vieglie auto uz šosejas sadaras ar kravas automašīnām vai tā sauktajām fūrēm.

Uz to arī norāda organizācijas “Center for Car Safety” rīkotājdirektors Maikls Brūkss. Viņš arī ir nobažījies par elektroauto ļoti lielo pašmasu. Viņš citē Nacionālā ekonomisko pētījumu biroja publicēto pētijumu, kurā teikts, ka transportlīdzekļa svara palielināšana par 450 kg palielina nāves risku negadījumā par 47%.

 

Autovadītāju nezināšana: elektroauto milzīgā veiktspēja

Mēs katrs varam sapņot par to, ka mūsu pat mazais auto spētu aizšauties no sākumlīnijas zibenīgā ātrumā. Apbraukt visus, būt vienmēr pirmajam un ātrākajam. Tomēr bieži vien mēs jaudas potenciālu nespējam aprēķināt adekvāti. Un tas izpaužas ne tikai tad, kad piesēžamies pie jaudīga spēkrata vai pat sporta auto stūres, bet jo īpaši, ja tas ir spēcīgs elektromobīlis. Neticami, bet tas ir fakts. “Parasto” auto saimnieki, kuri nekad nav izmantojuši elektroauto, to nevar īsti zināt. Bet…

…piemēram, jau minētajama ekspertam Brūkam, balstoties uz pētījumiem, ir pamatoti apliecinājumi arī par elektromobiļu lielo jaudu, kas parasti ir manāmi lielāka nekā iekšdedzes dzinējiem. Tas nozīmē labāku veiktspēju. Taču pašas elektromotora īpašības liek tam ātrāk reaģēt, liekot spēkratam paātrināties daudz lielākā ātrumā un žiglāk. Cilvēki nav apmācīti tikt galā ar šādiem paātrinājumiem, norāda eksperts. Viņi vienkārši nespēj ar to tikt galā.

Un tas nav pārspīlēti teikts. Nav jāmeklē tālu pieredze tikai tieši elektroauto ziņā vien. Tepat, Latvijā, mēs labi zinām neskaitāmus piemērus, vai ne? Šeit domājam par klasiskajiem iekšdedzes dzinēja spēkratiem. Tad, kad piesēdies pie elektroauto stūres, starta brīdis ir kas vairāk nekā tikai iespiest “pedāli grīdā” ierastajam auto.

 

Izšķirošs faktors

Salīdzinot ar iekšdedzes automašīnām, jaudīgāka dzinēja izmantošana elektromobilī ir saistīta ar daudz zemākām izmaksām, tāpēc ražotāji šajā ziņā sevi parasti neierobežo. Bet tam ir pretējā puse: auto svars būtiski pieaug. Līdz ar to, lai apmierinātu patērētāju vēlmes, dažkārt tiek radīti transportlīdzekļi ar absurdi lielu veiktspēju, kā jau pieminētā GMC Hummer EV gadījumā. Šim 4,1 tonnu smagajam transportlīdzeklim ir 1020 ZS un tas paātrinās līdz 100 km/h vien nieka trīs sekundēs! Senāk par to sapņoja ikviens! Interesanti, kā tas tiek galā ar līkumiem, vai bremzes atbilst svaram un veiktspējai?

Ielūkosimies arī mazāk ekstrēmā piemērā. Pērkot bāzes “Volkswagen Golf”, vai iegūsim auto ar 110 ZS dzinēju? Savukārt tā līdziniekam, t.i., “ID.3”, kuram ir jau 204 ZS. Vācu elektroauto iepriekš bija pieejams mazāk jaudīgos variantos, un tāds bija arī “Golf” modelis. Toreiz “parastajam” “Golf” jauda bija 148 ZS, bet elektro versijā – vien 90 ZS.

Visbeidzot eksperts piemin arī slikto redzamību, kas vērojama mūsdienu automašīnas, īpaši SUV klasē. No vienas puses, dizaineri it kā domā par arvien stiligāku dizainu un komfortu salonā, taču paradoksālā kārtā drošības aspekts paliek otrajā plānā. Kas ir pie vainas? Tieši salona konstrukcija.

 

 

Lūk, uzskatāms piemērs, kādu ne tikai vēstures informāciju, bet arī arhīva fotogrāfijas par tā izskatu, kad tika reģistrēts nopietns ceļu satiksmes negadījums.