Fotoradari un citi radaru veidi Latvijā un pasaulē

Fotoradari un citi radaru veidi Latvijā tiek izmantoti jau vairāk nekā 10 gadus, bet tie nav vienīgā tehnoloģija, ko var izmantot ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Izrādās, ka bez fotoradariem ir arī citi radaru veidi un tehnoloģijas, kas palīdz novērst satiksmes negadījumus gan Latvijā, gan pasaulē. Cik tad veiksmīgi mēs tiekam līdzi citu valstu attīstībai ceļu satiksmes drošības jomā?

Fotoradari

Latvijā jau vairākus gadus tiek pielietoti gan stacionārie, gan mobilie fotoradari. Kā tie atšķiras? Stacionārs fotoradars atrodas vienā noteiktā vietā, un par tā klātbūtni liecina ceļa zīme par pārkāpuma fiksēšanu un atļautā braukšanas ātruma zīme. Par šī veida radariem atbild CSDD un tie darbojas nepārtraukti, turpretī to “radinieki” mobilie fotoradari ir Valsts policijas atbildība un tiek ieslēgti noteiktos posmos pēc VP novērojumiem un vajadzībām.

“GATSO fotoradars spēj noteikt ātruma pārkāpumus līdz četrām joslām, un tas atšķir vieglās automašīnas no kravas automašīnām.“

 

 

Vidējā ātruma kameras

Arī šī tehnoloģija ir nesen ienākusi uz Latvijas ceļiem, kaut gan jau ilgi tiek pielietota stāvvietās, un pēc būtības tā darbojas pavisam vienkārši – piefiksējot auto šķērsoto distanci starp diviem posmiem un veicot vienkāršu aprēķinu. Ja distance tikta mērota ātrāk, kā paredzēts, tiek nosūtīts info tālāk un piemērots sods. Šīs kameras izmanto Automātisko Numura Plates Lasīšanas tehnoloģiju, kas piefiksē auto numura plati un piemēro attiecīgo sodu, balstoties uz svaigi reģistrētajiem datiem, vairāk par to lasi tālāk.

Lasi vēl: Vidējā ātruma kameras Latvijā

 

Automātiskās Numura Plates Atpazīšanas Kameras

Ja tevi baida sejas atpazīšanas tehnoloģija telefonā, tad galīgi nebūsi sajūsmā par šī tipa kameru. Tās ir kameras, kas kopā ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt autolīdzekļu numura zīmes. Kaut gan tās bieži tiek izmantotas auto stāvvietu automatizēšanā, visinteresantākais pielietojums ir uz ceļa. Atšķirībā no parastām novērošanas kamerām automātiskās numuru plates atpazīšanas kameras jeb ANPA izmanto infrasarkano (neredzamo) gaismas spektra tehnoloģiju, kas nodrošina to, ka numuru zīmes tiek uztvertas arī nakts laikā.

Lasi vēl:  Tici vai nē, satiksmē “melnākie punkti” – t/c “Spice” un “Alfa” stāvvietas

 

 

Sarkanās gaismas kameras

Šāda veida kameras novietotas pie luksoforiem un darbojas itin vienkārši. Kad autovadītājs izlemj ignorēt sarkano gaismu un tāpat turpina braukt vai pārkāpj apstāšanās līniju pie luksofora, tiek uzņemta bilde, dati nosūtīti policijai un tālāk soda piemērošana no policijas puses. Kaut gan Latvijā šādas testa kameras ir bijušas Liepājā un Rīgā, pagaidām tās netiek plaši pielietotas.

 

Kā pamanīt šāda tipa kameru? Parasti tās ir masīvākas un sastāv no lielākas un mazākas kastes.  Itālija ir iecienījusi šo tehnoloģiju, jo no 10 tūkstošu ceļa satiksmes kamerām vairāk nekā pusi sastāda sarkanās gaismas kameras.

 

 

Satiksmes analīzes kameras. 

Par šo kameru ievērošanu nav vajadzības uztraukties, jo to galvenais uzdevums ir ievākt datus par visu uz ceļa notiekošo noteiktā ceļa posmā, piemēram, sastrēguma laikus, autolīdzekļu daudzumu un citus parametrus, ko vēlāk var izmantot, lai izstrādātu labākus ceļa drošības un efektivitātes risinājumus. Šāda veida kameras var apvienot ar sarkanās gaismas kamerām. Tas nozīmē, ka šie luksofori pielāgojas satiksmei, tie ir aprīkoti ar sensoriem, kas pamana automašīnas un pārslēdz satiksmes signālus, tiek ņemts vērā tuvojošā transportlīdzekļa veids un ātrums. Luksofori tagad ir arī aprīkoti ar kamerām, kas identificē gājējus un aktivizē zaļo gaismu pat tad, ja netiek spiesta luksofora izsaukuma poga. Pateicoties adaptīvai vadībai, gājējiem ir pagarināts krustojuma šķērsošanas laiks, ja tie atrodas uz brauktuves, savukārt, ja gājēji jau ir šķērsojuši krustojumu, luksofora signāla laiks tiek saīsināts.

 

 

Viedais luksofors jeb hibrīdi

Viedais luksofors spēj veikt dažādas funkcijas – atpazīt un klasificēt objektus, noteikt to trajektoriju un atrašanās vietu, atpazīt un nolasīt automašīnu numurus un noteikt luksofora signālu. To veido īpaši konfigurēts, ar datorredzes algoritmiem aprīkots mini dators, divas augstas izšķirtspējas videokameras, tīkla aprīkojums, stiprinājumi un, protams, programmatūra. Tās spēja nolasīt datus patstāvīgi. Latvijā šāds gudrais luksofors autovadītājiem, kuri šķērsojuši krustojumu pie sarkanās gaismas, nodos Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Pašvaldības policijas datubāzēm datus, lai pārkāpējiem tiktu piemērots administratīvais sods. 

 

Šāda tipa luksofora hibrīds tika uzstādīts Liepājā jau 2019. gadā un darbojās testa režīmā, un šogad jau no marta beigām uzsācis pavisam oficiālu darbību kā satiksmes uzraudzības līdzeklis. Pateicoties šāda veida hibrīd-luksoforam, uzstādītajā luksoforā negadījumu skaits samazinājies par 40%.

 

Satiksmes nākotne attīstās līdz ar tehnoloģijām, un tās pamazām ienāk arī Latvijā. Iespējams, nākotnē tevi vairs neapturēs policists, bet gan vienkāršs paziņojums telefonā par ātruma pārkāpšanu – viss pateicoties viediem luksoforiem, radariem un kamerām.