autoDNA pārbauda
autodna-no-vacijas

Ja automobilis, tad tikai no Vācijas? Latvijā lietoti auto vēl ar vien plūst tieši no turienes!

11 jūnijs 2022

Leģendārais “tikko no Vācijas” vēl ar vien Latvijas lietotu automobiļu pircējiem strādā kā magnēts. Un ja vēl to papildina klasiskais “viens saimnieks”, tad acis aizmiglojas, saprāts pazūd un pircēju pārņem svētlaime. Un tā arī neviens īsti nespēj izskaidrot šā fenomena būtību, labi saprotot, ka lietoti automobiļi ir pieejami jebkurā Eiropas valstī. Pieejami tieši tie paši modeļi par līdzvērtīgu cenu un bieži vien pat jūtami labākā stāvoklī. Un tik un tā – automobilim ir jābūt no Vācijas!

Laikam jāsāk ar to, ka šādu samērā dīvainu tendenci ar prieku izmanto auto pārdevēji. Auto tiek piemeklēts jebkurā Eiropas valstī. Tajā skaitā arī Latvijā vai Lietuvā, nemaz nerunājot par Poliju, Čehiju un citām mums tuvākajām zemēm. Tad tās tiek nogādātas Vācijā, piereģistrētas un iekļautas sludinājumu lapās ar atrašanās vietu kādā no Vācijas mazpilsētām. Lūk arī “tikko no Vācijas” par lētu naudu! Protams, pārdevējam par lētu. Pircējs maksās aizgūdamies arī daudz lielāku summu, jo labs auto var būt tikai no Vācijas!

Arī “viens saimnieks” ir diezgan neizskaidrojams tirdzniecības veicinātājs. Kāda starpība, cik saimnieki bijuši, ja auto ir teicamā tehniskā un vizuālā stāvoklī? Un, ja automobiļa vēstures atskaite neatklāj “notītu” odometru vai neskaitāmus apdrošināšanas gadījumus? Turklāt, loģiski domājot, katra īpašnieka maiņa rada automobilim pievienoto vērtību. Teju katrs sevi cienošs Eiropas autobraucējs noteikti veiks pilnu apkopi iegādājoties mazlietotu spēkratu. Eļļas, siksnas, darba šķidrumi un bremžu uzlikas. Viens saimnieks labākajā gadījumā būs pieturējies pie ražotāja noteiktajiem apkopes intervāliem.

Volkswagen Beetle

Tad, kad Latvijā pamazām “žiguļus” sāka nomainīt “golfi”, “eskorti” un “kadeti”, teju vai katra latvieša pienākums bija doties plašajā Eiropā piemeklēt sev tik kāroto ārzemju automobili. Brauca, iegrābās, kādam paveicās, kāds atvesto skaistuli pārdeva tālāk par krietni augstāku cenu. Un brauca galvenokārt uz Vāciju. Tam bija ne mazums iemeslu. Gan transporta satiksme tajos laikos visērtākā bija tieši uz Vāciju, gan biļešu cenas. Tā dēvētajos deviņdesmitajos ne mazums Latvijas iedzīvotāji kaut nedaudz zināja vācu valodu un arī vācu mārciņas šķita tuvāk sirdij kā itāļu liras vai beļģu franki.

Toreiz lieliski nostrādāja “klusie telefoni” – viens izstāstīja savu auto pirkšanas piedzīvojumu darba biedriem un draugiem, lai jau tuvākā laikā tie dotos uz to pašu Vācijas pilsētu un vēlams arī pie tā paša pārdevēja.

Tieši deviņdesmitajos radās leģendārais “tikko no Vācijas”, kas atstājis smagu sliedi mūsu apziņā vēl līdz šim brīdim.

Lasi vēl: 

Otrs, ne mazāk svarīgs iemesls vēlmei iegūt auto tieši no Vācijas ir pašu automobiļu izvēle. Ja mūsdienās autobraucēji ielāgojuši, ka labus un kvalitatīvus spēkratus var iegādāties ne tikai no vācu autobūves zīmola sarakstiem, tad vēl ne tik senā pagātnē lielai daļai auto pircēju bija vienaldzīgs auto stāvoklis, vecums, nobraukums – galvenais, lai tas būtu Vācijā ražots auto. Automobiļu pircēji pēc inerces peldēja stereotipu straumītēs, atceroties tos laikus, kad vācu autobūves pārstāvji patiešām bija kādu sprīdi pārāki par Francijas, Itālijas un (lai Dievs pasarga) Korejas ražojumiem. Gluži loģiski galvenais akcents tika likts uz šiem pāris autobūves zīmoliem. Kaut vai tāpēc, lai neizsmietu kaimiņš, draugs vai pat mīļotā meitene.

Lai arī kopš tiem laikiem daudz, kas mainījies, arī šodien vislielākais vācu auto marku īpatsvars ir meklējams tieši Vācijā. Toreiz Vācijā atrast citas zemes ražojumu bija diezgan problemātiski. Cilvēki gribēja vācu automobili un devās uz Vāciju, lai savu sapni piepildītu.

Mūsdienās Vācijā var iegādāties praktiski jebkurā pasaules malā ražotu braucamrīku, ja vien tas atbilst Eiropas uzstādītajiem ekoloģijas un drošības kritērijiem. Autovedēji no Frankfurtes, Minhenes un citām Vācijas pilsētām šurp vizina korejiešus, japāņus un pat amerikāņus. Prioritātes pircējiem mainījušās, taču Vācija palikusi atmiņā kā fundamentāls piemineklis.

Lasi vēl: Kam pieder pasaules vadošie auto zīmoli?

Ja iedziļināmies lietotu auto tirgus specifikā, tad ļoti labi saprotam, ka dažas auto markas spēkratus prātīgāk un izdevīgāk iegādāties citās valstīs. Nu kaut vai Francijā ražotos auto labāk piemeklēt Beļģijā, Nīderlandē vai Šveicē. Savukārt čehu zīmolu varētu skatīties te pat kaimiņos Polijā, Čehijā vai Slovākijā, kur novērojams liels šīs markas īpatsvars. Par Volvo pat nav vērts runāt, jo Vācijā tas pilnīgi noteikti nav TOP10 populārāko zīmolu sarakstā.

Lasi vēl: Volvo no Skandināvijas – neuzraujies uz takša ar lielu nobraukumu

Auto tirgus Latvijā pilnīgi noteikti nevar lepoties ar loģiku. Mūsu autobraucēju prioritātes ir īpašas un visbiežāk neizskaidrojamas. Tajā skaitā “tikko no Vācijas”, ja zinām, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos 42 procenti visu lietoto automobiļu Latvijā ieradušies tieši no Vācijas. Otra populārākā valsts bijusi Francija ar 12 procentiem, bet trešajā tikai ar 9 procentiem ierindojas Nīderlande. No Zviedrijā Latvijā ierodas vien 3 procenti lietotu auto tā kā Volvo faniem ir iemesls aizdomāties no kurienes Latvijā ieripo tik kārotie “bobiki” ar pavadošo stāstu par zviedru ģimeni, kas ikdienā pārsvarā pārvietojas ar velosipēdiem…

No Vācijas Latvijā 2022.gadā ievesti šādi lietoti auto modeļi:

Ievestie-auto-no-vacijas

Ievestie-auto-no-vacijas

Summa komentāri: 2

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

  1. AV

    Cienījamais autor! Jūs ar galvu draudzējaties???? Cik maksās jūsu versija “tikko no Vācijas”….Tas bija sen un tad kad Vācijā trūka auto. Nerakstiet PILNĪGOS murgus, ja neko no šīs lietas nesaprotat!!!