Kā es gribēju nopirkt VOLVO C70 vasarai
Šovasar nolēmu iegādāties kabrioletu, tā kā esmu Volvo fans, metu acis uz C70. Sludinājumu portālā bija pieejami vairāki piedāvājumi. Viens no galvenajiem kritērijiem, lai auto nebūtu vecāks par 10 gadiem. Rezultātā nonācu pie dažiem 2009. gada un jaunākiem modeļiem. Noskatīju pēc cenas, aprīkojuma un dzinēja sev piemērotāko piedāvājumu – 2,0 litru dīzelis tikko no Vācijas ar oriģinālo un pārbaudāmu nobraukumu 137 000km par 6899 EUR. Man šķita, ka tā arī varētu būt, jo kabriolets takš nav ikdienas auto.
Sludinājumā ir norādīts VIN numurs. Nolēmu pārliecināties par to auto vēstures atskaišu portālā. Uzmanīgi ievadīju automašīans šasijas numuru VIN meklētājā, bet neko vairāk par to, ka tas tik tiešām ir Volvo C70 neuzzināju. Lai arī acīmredzami portālam bija taisnība par šī auto eksistēšanu, man kārojās uzzināt detalizētāku informāciju.
Rakstīju portāla klientu servisam un saņēmu atbildi, ka ievadītais VIN numurs nav pareizs! Varbūt kļūdījos? Vēlreiz rūpīgi ievadīju sludinājumā norādīto VIN numuru automašīnas vēstures atskaišu portālā un saņēmu to pašu skopo informāciju.
Vēlreiz zvanīju uz autoDNA klientu servisu, tur man ieteica sazināties ar auto pārdevēju un noskaidrot pareizo VIN numuru, jo tur noteikti esot kļūda.
Tā arī izdarīju, nosūtīju vēstuli sludinājuma īpašniekam, lai atsūta pareizo VIN numuru. Nebija ilgi jāgaida, kad Jānis no sludinājumu portāla AutoNoVācijas atsūtījis atvainošanos vēstuli ar pareizo VIN numuru.
Pēc šī fotbola mača starp visām iesaistītajām pusēm, beidzot saņēmu īsto VIN numuru. Uzreiz pamanīju arī kļūdu – pirmās nulles vietā bija jābūt ciparam deviņi. Iespējams pārdevējs steigā ir pārrakstījis un ieviesās kļūda.
Optimisma pilns, atveru auto vēstures portālu, ievadu pareizo VIN numuru un rezultāts ir acīmredzams:
Atskaite uzrāda detalizētu informāciju par automašīnas komplektāciju, krāsu un dzinēju. Nolēmu pārliecināties par sludinājumā norādītās informācijas patiesumu un iegādājos vēstures atskaiti par 12,40 EUR. Tur solās būt 200aprīkojuma ieraksti un kaut kādi vēstures dati. Pēc kāda laiciņa saņemu vēstures atskaiti savā e-pastā, kurā pārskatāmi un detalizēti norādīta visa informāciju par manis noskatīto Volvo C70. Tagad skatos uz vēstures datiem un redzu, ka šim auto Vācijā ir fiksēts nobraukums 361 000 km, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā sludinājumā norādītie 137 000 km!
Nolēmu sameklēt cik tad šāds auto maksā mobile.de vai autoscout24 sludinājumu portālos. Diemžēl neko daudz neizdevās sameklēt, jo tur praktiski nav šāda gada Volvo C70 automašīnu ar nobraukumu lielāku par 360 000 km. Pēc maniem kritērijiem tuvākais kandidāts bija nedaudz jaunāks 2009. gada C70 ar nepilniem 319 000 km un cenu 5 450 EUR.
Nolēmu uzrakstīt auto pārdevējam vai viņš ir lietas kursā, ka vēlas mani apčakarēt un pārdot 2008. gada beigās ražotu automašīnu ar nobraukumu 360 000 km, kuru pārdod sludinājumā kā 2009. gada ar 134 000 km lielu nobraukumu.
Jautāju vai pārdevējs zina, ka automašīnai ir koriģēts nobraukums un, ka līdzīgu piedāvājumu sludinājumu portālos nav. Atbilde sekoja nekavējoties, ka konkrētais auto ir iegādāts no sadarbības partneriem un, pat ja tam ir koriģēts nobraukums, svarīgākais ir auto stāvoklis un komplektācija.
Piekrītu, ka nav jābaidās no liela nobraukuma, ja automašīnai ir regulāri veiktas visas apkopes. Tai skaitā ļoti būtiski remontdarbi, kurus autoražotāji iesaka veikt ik pēc 100 vai 200 tūkstošiem kilometru, piemēram, zobsiksnas maiņu. Tad ar auto var braukt kaut vai 500 000 km. Nospļāvos un konkrēto auto nolēmu nepirkt. Ja jau tika sākotnēji melots par VIN numuru (es vairs nedomāju, ka tā bija neapzināta kļūda), tad nevar būt drošs arī par tā tehnisko stāvokli.
Iespējams, ka palaidu garām labu kabrioletu, par kuru iepriekšējais saimnieks bija pienācīgi rūpējies. Taču rūgtuma garšu par pārdevēja negodprātīgo rīcību nekādi nevarēju dabūt ārā. Sliktākais šinī stāstā ir tas, ka šo auto kāds nopirks vai jau ir paspējis iegādāties, nemaz nezinot par tā patieso nobraukumu.
Kabrioletam 361 000 kilometru ir daudz. Tas nebija vasaras auto izpriecas braucieniem pie dabas vai ainaviskiem lauku ceļiem. Pa Vācijas bāņiem diez vai ir patīkami lidot ar automašīnu, kurai nav jumts. Arī vasaras tur nav diez ko labākas par tām, kuras piedzīvojam Latvijā. Atliek domāt, ka tas bija ikdienas auto, kurš tika dzīts pa autobāņiem.
Stāsta morāle – kad sapņojat, atveriet acis. Man acis atvēra slēptā patiesība par noskatīto vasaras piedzīvojumu auto. Jācer, ka rūgtuma garšu dabūšu prom tiklīdz iegādāšos C70 ar tam atbilstošu nobraukumu no godīga pārdevēja.
autoDNA atskaite:
Sludinājums:
https://www.ss.com/msg/lv/transport/cars/volvo/c70/ckihj.html
