Nejēdzīgākās inovācijas auto industrijā

Progresa vārdā cilvēks ir pavadījis neskaitāmas stundas, kas aizritējušas sapulcēs, prezentācijās, komunikācijā ar kolēģiem, pētījumos, aizstāvot savas idejas vadības priekšā, līdz beidzot, tehnoloģija tiek realizēta un jau pēc brīža gala lietotāji to izbrāķē.

Portāls autoDNA ir apkopojis dažas no šīm neveiksmēm. Daļa no tām joprojām ir pieejama mūsu automobiļos, taču par citām mēs uzzināsim tikai gadiem ritot uz priekšu.

Drošības jostas ar aizdedzes bloķēšanu

Apskatu iesāksim ar ieskatu drošības jostu vēsturē. Lai arī šī vienkāršā satiksmes drošības tehnoloģija katru gadu glābj tūkstošiem dzīvību, autobraucēji nelabprāt tās lietoja. Grūti iedomāties, ka tās automobiļos parādījās vien 1950-to gadu beigās un arī tad drošības jostas bija opcionāla izvēle.

Ar gadiem situācija mainījās un drošības eksperti atzina to ietekmi uz šoferu un pasažieru drošību, taču autobraucēji nelabprāt, izmantoja šo funkciju. Patiesībā situācija bija tik bezcerīga, ka autoražotāji ieviesa kaitinošu inovāciju – kamēr drošības josta nebija ielikta fiksatorā, tikmēr nevarēja piedarbināt auto. Šāds radikāls solis pievērsa uzmanību lietas nopietnībai, taču dauzi autovadītāji vienkārši piesprādzēja jostu, iesēdās krēslā un turpināja braukt.

Cīņa joprojām turpinās, jo automašīnām ir parādījušies skaņas signāli, kas uzkrītoši pīkstina un paliek arvien skaļāki, ja autobraucēji nav piesprādzējušies. No Ķīnas ir iespējams pat pasūtīt speciālus spraudņus, kas liek domāt, ka auto pasažieri ir piesprādzējušies.

Motorizēts atpakaļskata spogulis salonā

Ticiet vai nē, taču bija laiks, kad autoražotāji ilgi un dikti domāja kā pārsteigt pircējus. Viena šāda spīdoša doma bija motorizēts atpakaļskata spogulis. Tas ne tikai aizņēma pārāk daudz laika, lai noregulētu sev vēlamo pozīciju, bet arī bija pilnīgi lieki.

Ar šo grandiozo inovāciju nāca klajā Mercedes-Benz 1990-tajos gados, jo uzskatīja, ka ja jau motorizēti sānu spoguļi guva lielu atsaucību, tad noteikti tā būs arī ar atpakaļskata spoguli. Sānu spoguļus ir grūti aizsniegt, sevišķi braucot un jo īpaši labā sāna spoguli. Dažām lietām automobilī ir jāpaliek manuāli regulējamām.

Lietus sensors

Reti, kurai automašīnai ir labs un uzticams lietus sensors, sevišķi, ja runa ir par 10 un vairāk gadu vecām automašīnām. Sensoru tehnoloģija ieviesa veselu lērumu dažādu komforta elementu un viens no tiem bija nekam nederīgais lietus sensors, kas jau no paša sākuma ar grūtībām spēja atšķirt lietusgāzi no vieglas rudens smidzināšanas.

Taisnības labad jāsaka, ka situācija ir nedaudz uzlabojusies un sensori ir palikuši “gudrāki”, taču lietoto automašīnu tirgū ir vēl dauzi eksemplāri, kuriem viena no ekstrām ir nekam nederīgs lietus sensors,

Elektroniskā stāvbremze

Šobrīd pārsvarā tā pieejama premium segmentā un cerams, ka nenonāks līdz vidējās klases spēkratiem. Ideja jau nav peļama, taču tā pilnībā zaudē savu jēgu ekstrēmās situācijās un runa nav tikai par apzinātu auto vadīšanu sānslīdē.

Ja visi striķi trūkst un nepieciešams izmantot pēdējo drošības salmiņu – mehānisko stāvbremzi, tad diemžēl, bet nav aiz kā vairs paraut. Arī auto mehāniķi par šo tehnoloģiju klusībā smīn un trin rokas, jo problēmu ar tām netrūkst.

Motorizētās drošības jostas

Lai arī šī tehnoloģija savu slavas zenītu piedzīvoja otrpus Atlantijas okeānam arī Eiropas autoražotāji skrēja līdzi modes kliedzienam. Vēl šobaltdien tās var sastapt kādā 90-to gadu Mercedes-Benz kupejā. Sistēma bija lēna, skaļa, aizņēma lieku vietu un izskatījās pagalam nelāgi.

Ekonomiskas braukšanas lampiņa

Autoražotāju tandēms ar CO2 izmešu uzraugošajām iestādēm ir novedis pie kādas pagalam smieklīgas un salīdzinoši jaunas lampiņas automašīnas instrumentu panelī. Proti, ja pedālis iegrimst pārāk dziļu grīdā, tad šoferis tiek brīdināts ar parasti zaļā krāsā esošo “Eco” lampiņu. Ļoti noderīga informācija, sevišķi kad šoferim kāds ir jāapdzen, jāpaspēj krustojumā uz kādu citu zaļo lampiņu vai jāizdara cits manevrs.

Automašīnas paliek arvien “gudrākas”, autoražotājiem uzdevums joprojām nemainīgs – pārsteigt pircēju, savukārt patērētājiem jācer, ka ir atrasts pareizais balanss starp komfortu un praktisko pielietošanu. Cerams, ka nākotne būs rožaināka un ar smaidu sejā atskatīsimies uz pagājušo gadu inovācijām.

Ak jā, dažām automašīnām ir pieejama pārākā slinkuma izteiksmes forma – automātiski atveramās un aizveramās pasažieru durvis. Atliek cerēt, ka elektronika nepievils un durvis aizvērsies vai arī stāvlaukumā netrāpīs pa blakus esošajiem auto.