Vai odometra grozīšana Latvijā būtu krimināli sodāma?

Vai par odometra grozīšanu būtu krimināli jāsoda?

Pievienoja 2 septembris 2020

Kopš brīža, kad automašīnās parādījās odometri, negodprātīgi auto pārdevēji saskatīja iespēju padarīt automašīnas pircēju acīs “jaunākas”. Gadu laikā ir ieviestas dažādas tehnoloģijas un drošības sistēmas, taču problēma ap nobraukuma dzēšanu joprojām pastāv. Varbūt ir pienācis laiks ieviest radikālākas metodes?

Šobrīd Latvijā par odometra rādījuma izmainīšanu administratīvajā likumā ir paredzēts sods fiziskajām personām līdz EUR 100 un juridiskajām personām līdz EUR 1 000. Soda apmērs šķiet nesamērīgs ar potenciālo peļņu, kā arī finanšu zaudējumiem, kas automašīnas pircējam būs jāiegulda nodzītā automašīnā.

Pirms trijiem gadiem 2017. gada 19. jūlijā Saeima atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un ieviesa jau iepriekš pieminētos sodus. Lai arī sodu apmērs nav liels, tas ir solis pareizajā virzienā. Diemžēl situācija nav radikāli mainījusies šo trīs gadu laikā un joprojām pietiekoši liels skaits automašīnu Latvijā nonāk ar notītiem odometriem.

Interesanti zināt:

nobraukums-autodna

Portāla autoDNA aptaujātie eksperti – autosportists un Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks, Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Ēriks Vonda un Biķernieku kompleksās sporta bāzes vadītājs Normunds Lagzdiņš ir vienisprātis – manipulācijas ar odometra rādījumiem ir nopietns pārkāpums.

Kā odometra rādījums ietekmē automašīnas drošību?

Nobrauktie kilometri var daudz ko pateikt priekšā par automašīnas detaļu stāvokli. Veicot regulāras apkopes, eļļas maiņu un nepieciešamo detaļu nomaiņu dzinējs var kalpot ilgi un dikti.

Diemžēl, tiklīdz tiek nodzēsti vairāki desmiti vai simti tūkstoši kilometru, tā zūd priekšstats par automašīnas patieso stāvokli. Viens no izteiktākajiem piemēriem ir zobsiksnas maiņa, kas parasti tiek ieteikta pie 150 000 – 200 000 km liela nobraukuma.

Ja auto tiek iegādāts ar nobraukumu 150 000, taču tas ir notīts no 400 000, tad var rasties maldīgs priekšstats, ka ir līdz zobsiksnas maiņai vēl ir 50 000 km, lai gan patiesībā tā ir jāmaina jau šobrīd. Attiecīgi auto īpašnieks pakļauj savu auto un savu finansiālo stāvokli milzīgam riskam.

Kurš gan labprātīgi iegādātos bijušo taksometru? Domājams neviens, jo mēs visi labi zinām kādai ekspluatācijai tiek pakļauti taksometri – liels nobraukums, ilgas darba stundas, liela cilvēku plūsma utt. (lasi interesantus faktus par taksi automašīnām no Skandināvijas)

Arī šādi automobiļi nonāk izsolēs un sludinājumu portālos. Ārvalstīs nav retums, kad par taksometriem tiek izmantotas arī luksus klases automašīnas. Šajā slēptās kameras video ir redzams, ka mūsu aģentei tiek stāstītas pasakas par it kā jaunu un mazlietotu S-klases Mercedes-Benz. No pirmā acu skatiena ir grūti pateikt, ka auto dažu gadu laikā ir pieveicis teju 250 000 km, taču autoDNA atskaites nemelo un skaidri norāda ne tikai iepriekš fiksēto nobraukumu izcelsmes valstī, bet arī to, ka tas iepriekš ir bijis taksometrs.

Lasiet vēl:

Eiropas Parlaments cīņā ar odometru manipulāciju

Problēma ar odometru krāpniekiem ir izplatīta visā Eiropas Savienībā un par to tiek spriests arī Eiropas Parlamentā (EP). Pirms diviem gadiem EP pieņēma rezolūciju, ar mērķi izbeigt šo problēmu reizi par visām reizēm.

Saskaņā ar EP aprēķiniem, krāpšanās ar odometru rādījumiem patērētājiem, lietotu automašīnu tirgotājiem, līzinga kompānijām, apdrošinātājiem un ražotājiem izmaksā aptuveni 5,6 – 9,6 miljardus eiro gadā.

Katrā valstī krāpniecības līmenis atšķiras, taču vidēji 50% lietotu automašīnu tiek veiktas manipulācijas ar odometru rādījumiem, palielinot to vērtību vidēji no 2 000 līdz 5 000 eiro.

EP savā pētījumā secināja, ka viszemākais risks iegādāties auto ar notītu nobraukumu ir tām automašīnām, kas ir pirktas lokāli. Respektīvi tikai 5-12% gadījumu odometru rādījumi tiek grozīti vietējām automašīnām. Situācija ir daudz skarbāka tiklīdz automašīnas tiek importētas no citām ES valstīm.

Pētnieki secinājuši, ka atkarībā no valsts risks iegādāties automobili ar koriģētu nobraukumu svārstās no 30% līdz pat 80%. Vislielākais risks iegādāties auto ar nepatiesu nobraukumu ir Bulgārijā, Polijā un Slovākijā. Latvijā šis rādītājs pirms pieciem gadiem bija ap 60-65% un šobrīd ir sarucis līdz 30-35%.

Kriminālatbildība visā ES

Kādi ir sodi ES par odometru grozīšanu

Politiķu, valsts iestāžu vadītāju un dažādu organizāciju mērķis ir panākt vairākas izmaiņas ES likumdošanā, lai atvieglotu datu apmaiņu un ieviestu kriminālatbildību visās ES dalībvalstīs par automobiļu odometra rādījumu koriģēšanu.

Parlamenta izstrādātie ierosinājumi ietver:

  • Nacionālo datu bāzu izveidi un obligāto nobraukuma rādījumu apmaiņu visā ES;
  • Kriminālatbildību par odometra rādījumu koriģēšanu visās ES valstīs;
  • Regulāru transportlīdzekļu nobraukuma rādījumu reģistrēšanu veicot tehniskās pārbaudes;
  • Drošāku tehnoloģiju izstrādi no autoražotāju puses, kā vienu no risinājumiem piesaucot blokķēdes tehnoloģijas izmantošanu.

Lai arī iniciatīva ir apsveicama, panākt šāda veida informācijas apmaiņu un ieviest nepieciešamās izmaiņas likumdošanā starp visām ES dalībvalstīm ir prātam neaptverams birokrātijas izaicinājums.

Labā ziņa ir tā, ka daudzās ES valstīs, pie tehniskās apskates, tiek fiksēta informācija par nobraukumu un celti sodi par nobraukuma falsificēšanu. Arī Latvijā CSDD ir principā likvidējusi problēmu ar nobraukuma koriģēšanu vietējām automašīnām.

Problēmas sakne ir importa automašīnas, kuras CSDD nonāk jau ar notītiem odometriem un uz pircēja rokās tiek ielikta loterijas biļete – būs notīts vai nē. Pieprasiet no auto pārdevēja auto vēstures atskaiti un esiet droši par savu pirkumu!

Summa komentāri: 1

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.