Padomi
Ziemas riepas un sniegs

Riepu maiņa. Autovadītāju pēdējā brīža sliktais ieradums

Pievienoja 25 novembris 2020

Skatoties kalendārā ir skaidrs, ka klāt ir ziemas sezona. Taču skatoties ārā pa logu nekas daudz par to neliecina. Ar riepu maiņu daudziem ir līdzīgi – kaut kur noliktas stāv, bet uz riepu servisu dodamies līdz ar pirmo sniegu.

Riepu maiņa uz ziemas riepām Latvijā ir obligāta. Visiem automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3 500 kg ir jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām laika periodā no 1. decembra līdz 1. martam. Savukārt ar radzēm ir atļauts braukt no 1. oktobra līdz 1. aprīlim. Raksta turpinājumā apskatīsim ar ko atlikšana “uz pēdējo” var beigties.

Lai arī ārā vēl nav izveidojusies stabila sniega sega, vai tas ir gana liels arguments, lai turpinātu riskēt braukt ar vasaras riepām? Latvijas Austrumu daļā jau ir uzsnidzis pirmais sniegs, taču šo “negaidīto” ziemas parādību vislabāk izjūt rīdzinieki – satiksme ir paralizēta, uz tiltiem daudzi netiek, neskaitāmas avārijas un nokavētas darba darīšanas.

Vasaras riepu (ne)efektivitāte aukstā laikā

Riepas ar sniegu

Image by Mylene2401 from Pixabay

Vasaras riepām ir mazāk dabīgā kaučuka maisījuma nekā ziemas riepām, tāpēc tās nav tik mīkstas. Vasaras riepu stingrība palīdz riepai izveidot labāku saķeri uz sausiem un slapjiem ceļiem.

Tomēr, kad temperatūra nokrītas zem +7 grādiem oC, šī papildu stingrība var radīt problēmas. Jo aukstāka temperatūra, jo cietākas kļūst vasaras riepas. Un tas negatīvi atsaucas uz saķeri ar ceļa virsmu. Pat, ja ārā ir +4 oC grādi un līst lietus, vasaras riepas nebūs tik efektīvas kā vasaras apstākļos tanī pašā lietū.

Maigākos klimata apstākļos vasaras riepas nodrošina labāko iespējamo bremzēšanas ceļu. Taču vasaras riepu efektivitāti strauji zūd pie zemākām gaisa temperatūrām. Beļģijā veiktais pētījums pierādīja, ka automašīna ar ziemas riepām +2 °C un +6 °C grādos apstājas ātrāk nekā automašīna ar vasaras riepām – attiecīgi par 11 un 7 metriem.

2009. gadā Beļģijas nacionālā komiteja “Pneuband” veica virkni testu, kas pierādīja, ka transportlīdzeklis, kas aprīkots ar ziemas riepām, braucot ar ātrumu 90 km/h mitros apstākļos, kad temperatūra ir 2 °C, apstāsies 11 metrus ātrāk nekā transportlīdzeklis ar vasaras sezonas riepām. Savukārt temperatūrai palielinoties līdz +6 °C grādu atzīmei starpība saruka līdz 7 metriem, kas joprojām ir teju divu automobiļu starpība.

Savukārt pat uz nelielas sniega segas, kas var izveidoties pirmajā dienā, transportlīdzeklis ar ziemas riepām apstāsies ievērojami ātrāk nemaz nerunājot par saķeri līkumos. Pētījumā tika izspēlēts tipisks scenārijs – viens no transportlīdzekļiem tika aprīkots ar ziemas riepām savukārt otrs ar vasaras riepām. Pie pilsētā atļautā ātruma 50 km/h auto ar ziemas riepām apstājās 31 metru ātrāk nekā transportlīdzeklis ar vasaras riepām.

Gan iegūtie 11 metri uz slapjas ceļa virsmas, gan 31 metrs uz tikko apsniguša ceļa seguma ir ievērojams attālums. Šķērslis kritiskā situācijā var būt gājējs, kura izredzes izdzīvot šādā negadījumā ir ļoti zemas vai, piemēram, kravas automašīna kas liekus paskaidrojumus neprasa. Fizikas likumi ir skarbi – jo zemāka temperatūra, jo vājāka vasaras riepu saķere un garāks apstāšanās ceļš.

Ko par vasaras riepām ziemas sezonā domā Drošas braukšanas skola?

Sniegā iebraukts ceļš

Image by Rupert Kittinger-Sereinig from Pixabay

Savās pārdomās par auto vadīšanu un riepu maiņu dalās Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.

Vasaras riepu gumija ir pielāgota siltiem un karstiem laikapstākļiem, savukārt ziemas riepu gumija vēsiem un aukstiem laikapstākļiem. Līdz ar to, vasaras riepu saķere strauji sarūk temperatūrās zem +6 grādiem pēc C. Savukārt ziemas riepu gumija paliek pārāk mīksta, ja tiek lietota siltos laikapstākļos un pastiprinās nodilums.

“Es savam auto ziemas riepas parasti uzmontēju jau oktobra sākumā, ja aukstums iestājas agrāk nekā parasti. Šis ir laiks, kad temperatūru svārstības ir pietiekami lielas, lai ziemas riepu gumijas spējas mani paglābtu no nepatīkamiem mirkļiem. Pie tam – šajā periodā sākas jau pirmie “pārsteigumi”, piemēram, visiem labi zināmais melnais ledus vai slapjas un nobraukātas koku lapas vai dziļas peļķes. Šādos apstākļos ziemas riepa ar dziļāku un izteiktāku protektoru un mīkstāku gumiju noteikti būs labāks un drošāks risinājums,” norāda J. Vanks.

Drošas braukšanas skolas direktors uzsver arī to, ka laicīgi nomainot riepas nav lieki jātērē laiks stāvot bezgalīgā rindā. Taču svarīgākais šajā pārejā no vasaras uz ziemas sezonu ir jāmaina braukšanas stils.

“Mainot riepas, ir jāmaina arī braukšanas stils – tam ir jābūt plūdenākam, nedaudz maigākam, kā arī ievērojot lielākas distances un intervālus. Īpaša uzmanība būtu jāvelta citu satiksmes dalībnieku brīdināšanai ar savlaicīgu pagrieziena rādītāja izmantošanu,” uzsver J. Vanks.

ziemas-riepas-infografika

Kāpēc ziemas riepām ir labāka saķere pie zemākām temperatūrām?

Atbilde ir meklējama gumijas sastāvā. Ziemas riepu gumijai ir cits ķīmiskais sastāvs un tās ir ievērojami mīkstākas par vasaras riepu gumiju. Pie zemām temperatūrām gumija nesacietē un ir lokanāka, kas savukārt gādā par labāku saķeri ar ceļa virsmu.

Pats par sevi saprotams, ka ziemas riepām ir radikāli savādāks protektora raksts. Vasaras riepām protektora galvenais uzdevums ir novadīt ūdeni un novērst akvaplanēšanu. Turpretī ziemas riepām ir svarīgi veidot saķeri ar dubļiem, sniegu un ledu.

Lasiet vēl:

Kas jāpatur prātā, pērkot jaunas ziemas riepas?

Riepu maiņa

Image by Mylene2401 from Pixabay

Pirmkārt ziemas sezonai ir jāizvēlas ziemas riepas. Vissezonas riepas Latvijas platuma grādos nebūs īsti pareizā atbilde. Lai arī ar vissezonas riepām ir iespējams iziet tehnisko apskati, tās nebūs piemērotas apsnigušiem un ledainiem ceļiem.

Šādas riepas galvenokārt ir paredzētas to valstu iedzīvotājiem, kuriem ziema asociējas bez sniega, piemēram, lielā daļa Francijas, Spānijas vai Lielbritānijas. Būtiski lai ziemas riepai būtu atbilstošs marķējums: M+S un sniegpārsla ar trim kalnu virsotnēm jeb Alpu simbolam.

Nākamais ir protektora dziļums. Ne visām riepām tas ir vienāds un atkarībā no ražotāja jaunai riepai protektora dziļums var būt no 8 mm līdz 10 mm. Ne visi var atļauties jaunu ziemas riepu komplektu un, ja ir izvēle starp lietotām ziemas riepām no pasaulē zināmiem zīmoliem vai jaunām riepām no mazāk pazīstama ražotāja, tad labāk ir pirkt jaunas riepas.

Saķeri ar ceļa virsmu veido laukums četru plaukstu lielumā. Tas ir viss, kas gādā par to vai auto paliks savā joslā vai arī nekontrolēti slīdēs jums nevēlamā trajektorijā.

Mīts par ziemas riepu ātro nodilšanu

Ziemas riepu protektors

Image by Rupert Kittinger-Sereinig from Pixabay

Daudzi autovadītāji atliek ziemas riepu montāžu uz pēdējo brīdi, jo nevēlas, lai tās ātri nodiltu. Man jums ir jautājums – vai jums nav žēl, ka vasaras riepas tiek pakļautas ilgākai ekspluatācijai un tādējādi veicināt to lielāku nolietojumu; piedevām pakļaujot sevi un citus nevajadzīgam riskam?

Kā norāda Jānis Vanks – brauksim plūdenāk un nebūs jāuztraucas par lielāku nodilumu. Tas, ka riepu gumija ir mīkstāka nenozīmē, ka tā mēneša laikā zaudēs vairākus milimetrus protektora.

Jaunas ziemas riepas kalpos vidēji trīs līdz četras sezonas. Atliekot to maiņu līdz pēdējam brīdim tiks ietaupīti daži mēneši laika, kas uz kopējā fona absolūti neko nemainīs. Tieši pretēji – neparedzētās situācijās, kad ir jāpieņem teju intuitīvs lēmums sekunžu desmitdaļu laikā neatbilstošas riepas var novest pie daudz lielākiem izdevumiem vai pat traģēdijas.

Cita lieta, ka jūs ar ziemas riepām turpināt braukt vasaras sezonā. Tad gan tās tiks pakļautas lielākam nodilumam, degvielas patēriņam un sliktākai vadāmībai. Šad tad nākas dzirdēt pazīstamo žvadzēšanu vasaras mēnešos no radzēm.

Vai automobilim ar pilnpiedziņu ir nepieciešamas ziemas riepas?

Automašīnas ar pilnpiedziņu un apvidus automašīnas ir smagākas un to smaguma centrs atrodas augstāk, salīdzinot ar vieglajām automašīnām. Tāpēc labām riepām ir vēl jo lielāka nozīme šo automašīnu vadītājiem.

Četru riteņu piedziņai ir minimāla ietekme slidenos braukšanas laikapstākļos ar nepiemērotām riepām. Ja automašīnas ar pilnpiedziņu uzrādītu lielisku veiktspēju ziemas sezonā, tad arī būtu atbilstoši izņēmumi likumdošanā. Tas ir bīstams mīts, kas ir tālāk no patiesības nekā Mēness.

Saķeri ar ceļa virsmu lielākoties veicina nelielais laukums, kas veidojas no četru riepu saskares ar braucamo daļu. Iespējams, ka ar vasaras riepām būtu vieglāk izkustēties, taču pilnpiedziņa absolūti neko nedos veicot bremzēšanu vai automašīnas savaldīšanu pat nelielā līkumā.

Summa komentāri: 1

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.