autoDNA iesaka
auto-starteris

“Tir tir tir” aukstā ziemas rītā ne vienmēr nozīmē izlādētu akumulatoru

Pievienoja 16 decembris 2021

Klasisks stāsts, kuru piedzīvojis ikviens autobraucējs. Nu labi – ne katrs! Tie, kas autovadītāja gaitas uzsāk ar mammas dāvināto Porsche no veikala plaukta, ir apdalīti pieredzes uzkrāšanā. Un tātad! Mēs atnākam no rīta uz automobili, iesēžamies, pagriežam aizdedzes atslēgu vai nospiežam starta pogu, bet atbildes vietā žēls releja tirkšķis vai klusa startera dūkšana.

Pat pieredzējis autovadītājs šādās situācijās ir pārliecināts, ka pie vainas lielais ziemas aukstums un akumulators, kurš nakts aizsegā zaudējis lielu daļu no uzkrātās elektrības. Jāmeklē vadi un jālūdz garāmbraucējiem “piepīpēt”. Ja nepalīdz, tad talkā jāņem velkamā virve un apņēmība vakarā noteikti nest akumulatoru mājās, lai padzīvo siltumā.

Izrādās, ka visbiežāk vainojama kāda cita automobiļa detaļa, par kuru iedomājas tikai īsts profesionālis.

Akumulators, protams, nav nevainīgs

Reizēs, kad iedarbināt automobili neizdodas, zināma vaina par to jāuzņemas akumulatoram. Ja gaisa temperatūra noslīdējusi līdz vērā ņemamiem mīnusiem, automobiļa akumulatora baterija zaudē zināmu daļu no savas sākotnējās ietilpības. Varam uzskatīt, ka pie mīnus divdesmit grādu sala, akumulatora ietilpība būs palikusi labi vien, ja 60 procenti no paredzētās. Tas ir pie noteikuma, ka akumulatora baterija ir ne vecāka par gadu un lietota atbilstoši visiem ražotāja norādījumiem. Cita lieta, ja akumulators jau kādus gadus padzīvojis un saimnieks piemirsis par šo mezglu parūpēties pienācīgi. Tad sausais atlikums varētu būt pat labi, ja 40 procenti. Te dzinēja starts varētu būt zem jautājuma zīmes.

kādu akumulatoru izvēlēties

Lasi vēl: Auto akumulators – pēc kādiem kritērijiem izvēlēties?

Ja dzinējs ir kārtībā, tam jādarbojas

Aprēķini par akumulatora ietilpības zudumu ir spēcīgs arguments. Taču jāatceras, ka akumulatora ražotājs paredzējis diezgan prāvas rezerves. Lai iedarbinātu dzinēju, ne pavisam nav nepieciešama visa akumulatorā uzkrātā enerģija. Ar pilnu uzlādi vajadzētu pietikt vismaz piecpadsmit starta momentiem, savukārt patērēto enerģiju atliek atpakaļ ģenerators.

Te īstais laiks saprast, ka pie vainas nav enerģijas avots, bet kāds no dzinēja mezgliem. Konkrētā gadījumā visbiežāk tas ir starteris. Tieši šī detaļa vainojama auksto ziemas rītu diversijās!

Ja viss dzinēja komplekss darbojas kā pulkstenis, tad jebkuru dīzeļdzinēju jāvar iedarbināt pat pie mīnus četrdesmit grādu liela sala. Savukārt starteris ir tieši tas, kura pienākumos ir iegriezt dzinēju. Ja šajā ķēdes posmā rodas problēmas. Akumulatoram jāiztērē visas rezerves un rezultāts būs bēdīgs.

Starteris vai dzinēja eļļa

Fiasko vēsā ziemas rītā varētu liecināt tikai to, ka starterim nepietiek spēka iegriezt dzinēju. Ātrākais un vienkāršākais solis – pārliecināties par dzinēja eļļu. Kā minimums jābūt pārliecinātam, ka dzinējā ielieta smērviela, kas atbilst visām automobiļa ražotāja noteiktajām specifikācijām. Nemaz nerunājot par viskozitātes rādītājiem. Nepareizi izvēlēta eļļa sabiezē un rada prāvu pretestību startera centieniem to iedarbināt.

Lasi arī šo: 

Tātad pirmais solis – eļļas līmeņa un kvalitātes noteikšana. Sabiezējušu eļļu atklāt uz tausta spēs pat iesācējs. Te taisnā ceļā uz servisu veikt eļļas un filtru maiņu.

Ja tomēr ar lubrikantiem mums viss ir vislabākajā kārtībā, nākamais solis – starteris. Kā gan šis nevainīgais automobiļa mezgls var atņemt akumulatoram enerģiju? Šerloks Holms būtu teicis, ka elementāri!

Ja nerunājam par pilnīgi jaunu automobili, tad nav vajadzīgi gadu desmiti, lai startera buksēs un reduktorā izstrādātos smērviela. Tās var nebūt vispār, kas palielina darbības slodzi. Tā var būt sajaukusies ar nodiluma atlikumu vai ārējiem putekļiem un kļūt cieta. Temperatūras stabiņā redzamie mīnusi smērvielu sacietē tik tālu, ka startera mehānismam vairs nav pa spēkam to izkustināt no vietas. Gluži loģiski, ka arī akumulatora 60 procentu atlikums tādā gadījumā būs bezspēcīgs.

Otra startera problēma varētu būt plusa klemme. Ne vienam vien automobilim konstruktori paredzējuši starterim vietu, kur tas nemitīgi tiek pie kārtīgas ūdens peldes. Gan no tā šķidruma, ko gaisā pamet riteņi, gan forsējot kārtējo peļķi vai pat asfaltā izsisto bedrīti.

Lasi; Kāpēc uz Latvijas ceļiem katru gadu veidojas bedres?

Ņemot vērā to, ka uz mūsu ceļiem un ielām atrodama teju visa Mendeļejeva tabula, oksidācija notiek paātrinātā režīmā un pat gados jauniem automobiļiem ar ne īpaši izprotamu startera atrašanās vietu, klemme oksidējas dažu mēnešu laikā.

Oksidācijas rezultāts, ko tautā mēdz saukt arī par “zaļo”, nav nekas cits kā pretestība. Pretestība, kas slāpē akumulatora enerģiju. Ja šī liksta netiek laicīgi novērsta, pienāk brīdis, kad pretestība sasniedz maksimumu un starteris spēj izdvest vien žēlu “tir tir tir”, atstājot nekustīgu pašu mehānismu.

Kopsavilkums

Iespējams, pie pirmajām aukstas ziemas neveiksmēm nav jātrauc uz tuvējo veikalu pirkt jaunu akumulatoru. Visbiežāk pirmo, kas patrāpās pa rokai pieejamā budžeta ietvaros. Ir vērts veikt šīs trīs aprakstītās diagnostikas nianses un, iespējams, tiksim cauri ar nelieliem izdevumiem par elektriskās klemmes attīrīšanu vai kustošo detaļu iespērēšanu.

Ja tomēr pie vainas nav neviena no minētajām lietām, tad jāsaprot – jauns akumulators kādu laiku atvieglos dzīvi, bet problēmu neatrisinās. Te jau darbs motoristiem, kas sev vien zināmos veidos veiks dzinēja diagnostiku un atradīs sāpes cēloni!

Summa komentāri: 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.