Vai krākšana tiešām var liegt vadīt transportlīdzekli?

Kopš šī gada sākuma transporta nozares intensīvi apspriež sekas, kuras pamatojoties uz ES direktīvu nosaka, ka krākšana miega laikā, var būt būtisks šķērslis, lai strādātu kā profesionāls autovadītājs. Ko šī direktīva nozīmē un vai mainīsies noteikumi autovadītāju pārbaudes procesā? Vai krākšana tiešām var liegt vadīt transportlīdzekli?

Daudzu cilvēku kritizēta un pat nedaudz absurdā 2014. gada 1.jūlija Eiropas Komisijas direktīva 2014/85/ES faktiski ietver sevī ierakstu par “obstruktīvo miega apnoju”, kura izpaužas miega laikā kā krākšana. Sakarā ar to kopš gada sākuma internetā varam vērot kritisko piezīmju lavīnu, kuras ir adresētas ES ierēdņiem. Tomēr, kā tas parasti notiek mūsdienās, šie komentāri ne vienmēr atbilst patiesībai un balstīti uz nepamatotām pārdomām. Tāpēc izanalizēsim šos šaubas rosinošos noteikumus.

Kādi ieraksti par krākšanu tika iekļauti ES direktīvā?

Fragments no strīdīgās ES direktīvas skan šādi:

(2)…Pēdējā laikā ir pieejami vairāki pētījumi un zinātniskie darbi, kas apstiprina, ka obstruktīvās miega apnojas sindroms ir viens no visaugstākā riska faktoriem negadījumos, kuros iesaistīti mehāniskie transportlīdzekļi. Tālab Savienības tiesību aktos par vadītāju apliecībām šo slimību vairs nevar neņemt vērā.

Kas krākšanai ir kopīgs ar satiksmes negadījumiem?

Kā tas notika, ka ES amatpersonas nāca pie slēdziena, ka krākšana naktī dienas gaišajā laikā var izraisīt ceļu satiksmes negadījumus? Dažos gadījumos krākšanai ir pagaidu raksturs un tā ir saistīta ar pagaidu veselības problēmām, piemēram, saaukstēšanos vai deguna dobuma iekaisumu. Tomēr, ja krākšana notiek regulāri, tas var būt saistīts ar mīksto audu atslābšanu aukslējās un ūkā, kas jau ir daudz nopietnāka problēma, kura izraisa šo elpošanas traucējumu saukto par “obstruktīvo miega apnoju”. Šīs slimības rezultātā samazinās gaisa daudzumu, kuram būtu jānonak mūsu plaušās. Tā rezultātā organisms netiek pietiekoši apgādāts ar skābekli un dienas laikā mēs varam būt miegaini vai arī pārāk nervozi. Un tieši ši situācija ir tā, kura ES ierēdņus pamudināja izstrādāt šo strīdīgo direktīvu. Jūs taču piekritīsiet apgalvojumam, ka “miegains un aizkaitināts autovadītājs var izraisīt negadījumu” skan loģiskā nekā tas, ka “autovadītajs, kurš krāc pa naktīm var izraisīt ceļu satiksmes negadījumu”?

Uz ko tad tieši attiecas šie “krākšanas noteikumi”?

Turpināsim iedziļināsimies tomēr pašā direktīvā. Pielikumā varam izlasīt arī to, ka…:

1. Pretendentiem vai vadītājiem, par kuriem ir aizdomas par mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, vadītāja apliecību neizdod un nepagarina, iekams nav saņemts padziļināts apstiprināts medicīnisks atzinums. Līdz diagnoze tiek apstiprināta, šiem pretendentiem vai vadītājiem var ieteikt atturēties no transportlīdzekļa vadīšanas.
2. Vadītāja apliecību var izdot tiem pretendentiem vai vadītājiem ar mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, kuri apliecina, ka savu slimību tie pietiekami kontrolē un ievēro piemērotu ārstēšanu, un parāda miegainības mazināšanos, ko apstiprina oficiāls medicīnisks atzinums.

Tas nozīmē, ka autovadītāji, kuri pa naktīm krāc var turpināt braukt, bet tiem ir jāveic atbilstoša ārstēšanās. Turpinot direktīvā teikto – mērens obstruktīvās miega apnojas sindroms ir vairākas apnojas un hipapnojas stundā no 15 līdz 29 (apnojas–hipapnojas indekss), bet smags obstruktīvas miega apnojas sindroms atbilst apnojas–hipapnojas indeksam 30 un vairāk, kuri abi ir saistīti ar pārlieku miegainību dienas laikā.

Saskaņā ar direktīvu pretendentiem vai vadītājiem ar mērenu vai smagu obstruktīvās miega apnojas sindromu, kuri uzsākuši ārstēšanu, ne retāk kā reizi trijos gados 1. grupas vadītājiem un ne retāk kā reizi gadā 2. grupas vadītājiem veic regulāras veselības pārbaudes, lai noteiktu, kāda ir pacienta līdzestība, vai ārstēšana tiek labi uzraudzīta un vai ir vajadzīgs ārstēšanu turpināt.

Ne tik melns šis (krākšanas) velns kā viņu mālē!

Rezumējot. Ne jau visiem, kuri krāc būs grūtības iegūt autovadītāja apliecību vai liegums strādāt par autovadītāju pagarinot medicīniskās apliecības termiņu. Pat personas, kurām krākšana ir nopietns elpošanas ceļu slimību simptoms veicot atbilstošu ārstēšanu var turpināt vadīt transportlīdzekli. Svarīgi ir arī atcerēties, ka izmaiņas noteikumos tiek ieviestas visu satiksmes dalībnieku interesēs, tāpēc ir grūti noliegt šos risinājumus, kuri liek miegainam vai nervozam, sēdošam pie stūres autovadītājam, būt zem īpašas ārsta uzraudzības.