Visekonomiskākie automobiļi – benzīna un dīzeļa Tops 2026

Degvielas cenu kāpuma laikā katrs ietaupītais eiro pie sūkņa ir zelta vērts. Kādus ekonomiskākos auto un taupīgus auto izvēlēties 2026. gadā, ja prioritāte ir auto lēts uzturēšanā un iespējami zemas ikdienas izmaksas?

Pastāv auto, kuru dzinēji patērē ļoti maz degvielas, taču tas automātiski nenozīmē zemas ekspluatācijas izmaksas — eļļas patēriņš un nepieciešamo remontu rēķini pieaug ātri. No otras puses ir modeļi, kuru vidējais patēriņš — vismaz uz papīra — ir nedaudz augstāks, bet gandrīz bez avārijas riska un retu remontu nozīmē, ka ikdienas izmaksas galvenokārt saistās ar degvielas uzpildi. Abos gadījumos (un arī starp tiem) izšķiroša ir konkrētā eksemplāra tehniskā stāvokļa kvalitāte — tieši tāpēc meklē uzticamu auto līdz 5 000€ vai uzticamu auto līdz 7 000€, nevis tikai zemāko patēriņu uz papīra.

Pat labākais dīzeļa vai benzīna dzinējs novārtā atstātā auto ar daudziem iepriekšējiem īpašniekiem var kļūt par dārgu slazdu. Tieši tā bieži rodas sliktas atsauksmes par modeļiem un dzinējiem, kas paši par sevi nav slikti — tiek nopirkts nolietots eksemplārs un pēc tā vērtē visa konstrukcija.

Ko izvēlēties? Kādu lietotu auto pirkt 2026. gadā, ja mērķis ir maksimāls ietaupījums un auto lēti uzturēšanā? Zemāk — ekonomiskāko benzīna un dīzeļa auto reitings, kas nesabojās pat saspringtu budžetu.

Svarīgākā informācija

• Lietota auto iegāde vienmēr ir risks — pat ieteiktākie taupīgie auto var kļūt par finanšu bedri bez dibena, ja stāvoklis ir slikts.
• Pirms pirkuma otrreizējā tirgū ir vērts iepazīt transportlīdzekļa vēsturi — tā var izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un iegūt argumentus cenas sarunās, meklējot uzticamus auto līdz 5 000€.
• Rēķinot uzturēšanas izmaksas, jāņem vērā ne tikai degviela, bet arī apdrošināšana, nepieciešamie remonti un vērtības zudums (ar vecumu un nobraukumu) — tikai tad auto patiešām ir lēts uzturēšanā.
• Izvēloties modeli, skaties ne tikai uz zemu patēriņu, bet arī uz zemu avārijas risku — tas palīdz atrast ekonomiskākos auto bez neparedzētiem remonta izdevumiem.

Auto lēts uzturēšanā — tas nav tikai degvielas patēriņš, bet arī serviss un apdrošināšana

Saprātīga mājsaimniecības budžeta plānošana, īpaši pie tik lieliem izdevumiem kā lietota auto iegāde, kļuvusi nepieciešama — arvien vairāk cilvēku meklē auto lēti uzturēšanā un rūpīgi skata katru iztērēto eiro, un pieaugošās degvielas cenas tam noteikti sekmē. Tomēr jāatceras: uzpilde — pat vairākas reizes mēnesī — ir tikai daļa no izmaksām, kas jāsedz auto īpašniekam. Vai jaunāki auto patiešām ļauj izvairīties no dārgiem remontiem? Vai arī ir citi faktori, kas padara ekonomisku auto ikdienā?

Sadalīsim ar auto iegādi saistītos izdevumus, balstoties uz diviem populāriem piemēriem.

 

	Škoda Fabia III (1,0 MPI, B+LPG)	Volvo XC60 FL (2,4 D5)
Auto iegāde	~5800 € (2015–2016)	~17 500 € (2015–2017)
Vid. izmaksas uz 100 km	~6 € (LPG un nedaudz benzīna)	~14 € (dīzeļdegviela)
Gada degvielas izmaksas pie 15 tūkst. km	~900 €	~2100 €
Apdrošināšana	100–140 € (OCTA)	420–820 € (OCTA+KASKO)
Vidējās servisa izmaksas	~115 € (pamatizejvielas, labi pieejamas rezerves daļas)	~700–1150 € (daļas pieejamas, bet dārgas)

 

Iepriekš minētie aprēķini ir tikai orientējoši un neietver, piemēram, riepu nolietojumu vai vērtības zudumu. Tomēr, rēķinot kopējās auto uzturēšanas izmaksas, arī šie elementi jāņem vērā. Vērts analizēt izmaksas ilgākā perspektīvā, pievēršot uzmanību risinājumu izturībai. Piemēram, Start-Stop sistēmas izslēdz dzinēju sastrēgumos un samazina patēriņu, taču vienlaikus paātrina akumulatora nolietojumu, jo tam biežāk nekā tradicionālajos risinājumos jāiedarbina dzinējs.

Dīzeļdzinēji pret benzīnu ar rūpnīcas LPG

Vēl pirms desmit–piecpadsmit gadiem tika uzskatīts, ka pilsētas auto jābūt ar benzīna dzinēju vai benzīnu ar LPG. Tas bija praktisks risinājums ar iespējami zemām ekspluatācijas izmaksām. Laika gaitā piedāvājumā parādījās arī mazi dīzeļi — ar 1,4 vai 1,6 l tilpumu —, un tika ieteikts, ka šādus dzinējus var brīvi izmantot pilsētas satiksmē. Tā bija kļūda.

Auto ar dīzeļdzinēju šobrīd atmaksājas gandrīz tikai tad, ja gadā nobrauc vismaz 20 tūkstošus kilometru un lielākā daļa no tiem ir trases. Tieši garos posmos ar vienmērīgu ātrumu dīzeļi atklāj visas priekšrocības un vienlaikus paaugstina braukšanas komfortu. Visos citos gadījumos labāka izvēle ir benzīna auto ar saprātīgu patēriņu un — galvenokārt — pietiekami zemām servisa izmaksām. Tieši ātri nolietojamo mezglu remonti pilsētas režīmā izslēdz dīzeļus kā, piemēram, ģimenes pilsētas auto.

Ekonomiskākie benzīna un dīzeļa auto — īstās ekspluatācijas izmaksas

 

Ekonomiskāko auto izvēle nav tikai modeļa meklēšana ar zemāko patēriņu. Tikpat svarīgs ir uzticams auto, kas bojājas reti — un, ja bojājas, remonts ir lēts, bet rezerves daļas viegli pieejamas. Daudzi no zemāk minētajiem modeļiem iekļaujas budžetā kā lēts uzturēšanā auto līdz 5 000€, bet plašākiem un jaudīgākiem variantiem bieži pietiek ar uzticamu auto līdz 7 000€. Šeit ir 10 taupīgi auto, kas atbilst šiem nosacījumiem, un tas, ko par katru modeli saka lietotāji.

Fiat 500 (1,2 8V FIRE)

Vai 69 zirgspēki ir daudz? Protams, nē — bet ne vienmēr tas traucē, īpaši ja, atkarībā no versijas, auto nesver pat 1000 kilogramus. Fiat 500 turpina “mazo fiātu” tradīciju — lētu un mazu auto, kas lieliski jūtas pilsētā, bet, ja rodas vēlme, ar labi piekrautu jumta bagāžnieku aizved ģimeni ar bērniem un suni pat līdz jūrai. Fiat 500 ir vēl viena priekšrocība: neatkarīgi no tā, vai eksemplārs ir no ražošanas sākuma 2007. gadā vai no tās beigām 2024. gadā, katrs izskatās stilīgi un svaigi. Ir arī mīnusi — līdz aizmugurējam sēdeklim jātiek ar akrobātiku, lai uzzinātu, ka tur ietilpst labi ja otrās brokastis. Bagāžniekā situācija nav daudz labāka — 185 l tilpums ir gandrīz nekas.

Zem Fiat 500 pārsega nonāca vairāki piedziņas risinājumi, tostarp hibrīdi un pilnībā elektriskie. Meklējot maksimālu ietaupījumu, labāk skatīties citā virzienā — uz dzinēju, kas varbūt ir nedaudz arhaisks, bet tieši tāpēc gandrīz bezavāriju. 8 vārstu 1,2 ar 69 ZS, ironiski nosaukts FIRE, patērē absurdi maz degvielas. Ja “piecsimtnieku” papildina ar LPG, izmaksas uz 100 km nokrītas līdz aptuveni 5–6 € — tikai nedaudz dārgāk nekā ar velosipēdu. Meklējot lietotus Fiat 500 (vērts, piemēram, 2014.–2019. gadu modeļus, kas jau atbrīvoti no sākuma perioda tipiskajām kaitēm), pievērs uzmanību bagāžnieka vāka vadu saišķim un izplūdes sistēmai. Pirmais viegli nobrāžas un izraisa neparedzamu elektronikas uzvedību; otrais ātri rūsē. Tipiska Fiat 500 kaite ir arī lūstošie durvju rokturi. Ja “atver” tikai rokturi, nevis durvis — zini, ka neesi pirmais.

Škoda Fabia III (1,0 MPI)

Ietilpt Fiat 500 ir sava veida ekstrēmais sports, kam ne visi ir gatavi. Par laimi, ir alternatīvas — par nedaudz augstāku cenu var iegādāties Škoda Fabia III paaudzi, kas stilā skaidri atpaliek no fiata “piecsimtnieka”, bet praktiskumā to atstāj tālu aizmugurē. Fabia III ir ļoti universāls auto lēts uzturēšanā bezproblēmu lietošanai pilsētā un viens no reālākajiem kandidātiem kategorijā lēts uzturēšanā auto līdz 5 000€. Un, ja kādam ienāk prātā doties ar Fabia trasē, arī tas nebūs šķērslis. Kombi versijā bagāžnieks ir 530 l, kamēr viss auto ir tikai 425,7 cm garš. Pārējās virsbūves versijas nesasniedz pat 4 metrus.

Finansiāli drošākais dzinējs Fabia ir 1,0 MPI, no kura izņemtas visas modernitātes “kaites”. Nav ne tiešās iesmidzināšanas, ne turbīnas, ne pat divmasu smaguma riteņa — tas nozīmē, ka dārga defekta risks praktiski neeksistē, vismaz labi saglabātiem eksemplāriem. Tomēr jāatceras: Fabia III 1,0 MPI bieži izvēlas tie, kas meklē taupīgu auto, tāpēc pirms pirkuma rūpīgi pārbaudi bremžu sistēmas un balstiekārtas stāvokli, kā arī servisa vēsturi — lai kaut kas, kas sākumā izskatās pēc vienkārša ekspluatācijas remonta (piemēram, stabilizatora stieņu maiņa), nepārvēršas gandrīz par auto atjaunošanu no nulles. Meklējot nedaudz jaunāku dzinēju, var apsvērt 1,2 TSI eksemplāros līdz 2017. gadam un 1,0 TSI vēlākajos.

Toyota Yaris III (1,33/1,0 VVT-i)

Toyota Yaris kādreiz labprāt izvēlējās autoskolas. Mazs pilsētas auto, kas labi panes lielu nobraukumu pat pie grūtas ekspluatācijas — tas padarīja Yaris (vispirms II, pēc tam III paaudzi) par ļoti izdevīgu ieguldījumu. Tā ir arī šodien, ko apstiprina modeļa popularitāte auto parkos. Tur, kur nav svarīgs “prestižs” vai lielāks braukšanas komforts, Yaris labi der kā dienesta auto.

Lai līdz minimumam samazinātu ekspluatācijas izmaksas, vērts apsvērt divus dzinējus. 1,0 VVT-i ar 69 ZS ir paredzēts tipiski pilsētas braukšanai un jauktajā ciklā apmierinās ar vidēji 5–6 litriem benzīna (un tās ir reālas, ne tikai ražotāja deklarētās vērtības). Uz iespaidīgu dinamiku nav ko cerēt, bet ikdienā lielu iemeslu sūdzēties nav. Nedaudz vairāk — 5,5–6,5 l/100 km — patērēs 1,33 Dual VVT-i ar 99 ZS. Šeit pat ieteicams laiku pa laikam doties garākā braucienā un ar augstākiem apgriezieniem “izpūst” ieplūdes sistēmu un vārstus no uzkrājušās oglekļa nogulsnes. Abiem dzinējiem vērts kontrolēt ūdens sūkni — nogulsnes liecina par noplūdēm —, taču tās nomaiņa kabatā smagi nesitīs.

Dacia Sandero III (1,0 TCe LPG)

Tūkstoš kilometru nobraukums ar vienu (dubultu) uzpildi — bet kādi tie kilometri, teiktu kāds, un pirms desmit–piecpadsmit gadiem viņam droši vien būtu taisnība. Šī vairs nav tā pati Dacia no tūkstošgades mijas, kas gandrīz aicināja iet kājām. Sandero III paaudze ir auto, kas maksā sīknaudu, bet izskatā neatpaliek no dārgākas konkurences. Rumānijas ražotājs Renault paspārnē ir izgājis stilistisku revolūciju, kas nākusi tikai par labu — un no tā daļēji izriet arī Dacia popularitāte Latvijas ceļos.

Dabiska izvēle Sandero III ir benzīna 1,0 TCe. Tā ir turbo vienība ar 100 ZS, kas, pateicoties daudzpunktu iesmidzināšanai cilindros, ideāli der LPG montāžai. Tieši variants ar tā saukto rūpnīcas gāzi ir ekonomiskākais. Vidējais patēriņš ap 7–8 l LPG uz 100 km nozīmē, ka īstās ekspluatācijas izmaksas paliek ļoti zemas — īpaši ņemot vērā rezerves daļu cenas un pieejamību. Problēmains var šķist tikai gāzes spiediena sensors, kura defekti izpaužas kā raustīšanās braukšanas laikā vai automātiska pārslēgšanās uz benzīnu. Par laimi, aizvietotāja cena ir tikai desmitiem eiro. Dacia Sandero 1,0 SCe labāk laikus atstāt malā — 65 ZS 2026. gadā ir pārāk maz, lai nodrošinātu labu dinamiku.

Renault Clio V (1,0 TCe LPG)

Var novērtēt Sandero III plusus, bet tomēr neatrasīt sevī pietiekamu gribu pirkt Dacia, kas citādi lieliski derētu kā pirmais auto. Alternatīva ir Renault Clio V, ražots 2019.–2026. gadā — labs kompromiss, ja vajag jaudīgu auto lētu uzturēšanā ar 100 ZS un rūpnīcas LPG. Galvenie mīnusi ir augstākas iegādes izmaksas — gan salonā, gan otrreizējā tirgū par Renault jāmaksā skaidri vairāk nekā par radniecīgo Dacia, taču labi saglabāti eksemplāri joprojām iekļaujas kā uzticams auto līdz 5 000€. Ir arī plusi: labāka izgatavošanas kvalitāte ar augstākas klases materiāliem, tostarp uz mērinstrumentu paneļa, rūpīgāk pabeigts salons un modernāks, gandrīz futūristisks izskats.

Kas attiecas uz dzinēju, atkal ieteicams tas pats risinājums — 1,0 TCe LPG, t. i., turbo dzinējs ar 100 ZS. Neliels patēriņš nozīmē minimālas ekspluatācijas izmaksas, un dzinējs ar rūpnīcas gāzes iekārtu strādā bez pārmetumiem. Tas ir ekonomisks auto, kas tomēr neatstāj iespaidu, ka ražotājs katrā solī meklējis ietaupījumu. Tam ir plusi un mīnusi — piemēram, EasyLink multimediju sistēma Renault Clio V mīl “uzkārties”. Tad tā vai nu pilnībā atsakās strādāt, vai, piemēram, pārtrauc savienojumu ar viedtālruni. Riepu spiediena sensori ir pārmērīgi jutīgi un lieki satrauc vadītāju, bet čīkstošais sajūga pedālis… par laimi, “salabo” ļoti viegli.

Škoda Octavia III FL (1,6/2,0 TDI)

Lielāko daļu auto šajā sarakstā pērk ar prātu, ne sirdi — un tāpat ir arī šeit, jo Škoda Octavia emocijas raisa tikai sportiskajā RS vai luksusa Laurin & Klement versijā, bet neviena no tām nav tuvu ekonomiskajam variantam. Trešā Octavia paaudze sarakstā iekļuvusi pateicoties diviem dīzeļdzinējiem — 1,6 TDI un 2,0 TDI. Pirmajā gadījumā var rēķināties ar patēriņu ap 4,5–5,0 l/100 km, otrajā — 4,5–5,5. Pie augošām dīzeļdegvielas cenām tas ir taustāms ietaupījums.

Plašs salons, iespaidīgs bagāžnieks ne tikai kombi versijā, lētas un viegli pieejamas rezerves daļas, kā arī plaša izvēle otrreizējā tirgū — un tieši pēdējā dēļ jābūt uzmanīgam, jo daudziem eksemplāriem aiz muguras ir intensīva flotes ekspluatācija. Spēcīgi nolietotas Octavia iegāde nozīmē iespējamas problēmas ar ūdens sūkni (tāpēc ieteicama zobsiksnas maiņa uzreiz pēc pirkuma) vai aizsērējušu DPF filtru, ja auto lieto īsos posmos. Mērķējot uz iespējami zemām izmaksām, labāk izvairīties no DSG pārnesumkārbām — tās strādā lieliski, bet ap 200 tūkst. km var sākt prasīt servisu, kas “apēdīs” vismaz 700–1200€.

Volkswagen Golf VII (1,6 TDI)

Bez vācu zīmoliem Latvijas auto realitāte būtu ne tikai skumja, bet tukša — un Volkswagen popularitāte to labi apliecina. Pieņemts uzskatīt, ka tas ir izturīgs un solīds auto, “prestižāks” nekā, piemēram, lētākā Škoda. Un ekonomijas ziņā? Relatīvi droši ieteikt var Volkswagen Golf VII paaudzi, ražotu no 2012. līdz 2020. gadam. Vecākos eksemplārus labāk atstāt malā un — ja budžets atļauj — skatīties uz versijām pēc liftinga ar labākiem lukturiem un labāku multimediju sistēmu. Golf ir praktisks un ergonomisks, turklāt ļoti labi skaņas izolēts, tāpēc pat garāks ceļojums nav nogurdinošs. Rezerves daļas ir bez problēmām pieejamas, un remonta izmaksas — saprātīgas. Mīnusi? Šausmīgs garlaicīgums — kas tomēr netraucēs nevienam, kam auto galvenokārt ir rīks efektīvai pārvietošanai.

Gariem braucieniem ideāli der 1,6 TDI ar 110 vai 115 ZS uz common rail sistēmas. Tā ir relatīvi moderna vienība, kurā novērstas lielākā daļa vecāko dīzeļu problēmu. Ja Golf VII galvenokārt lietosi īsos pilsētas posmos, kur dīzeļdzinēji pat nepaspēj kārtīgi iesilt, labāk skatīties benzīna variantus. 1,0 TSI nepiedāvās iespaidīgu dinamiku, bet to kompensēs ar vidējo patēriņu 5–6 litri uz 100 km. Tāpat kā citiem VAG koncerna modeļiem, arī Golf labāk izvairīties no 7 pakāpju DSG, kuru neizbēgamais remonts ap 180–220 tūkst. km nobraukuma var izmaksāt pat 900–1400 €.

Fiat Tipo (1,4 T-Jet + LPG)

Fiat Tipo ir viens no tiem auto, ko pērk tad, kad svarīgs ir ietaupījums un lēts uzturēšanā auto līdz 5 000€. Auto pieejams hatchback un kombi versijā, un pēdējā var piedāvāt diezgan plašu bagāžnieku. Elektriskā stūres pastiprinātāja Fiat stilā “nogriež” vadītāju no jebkādām sajūtām līkumos — bet te nav runa par rallija ambīcijām. Tipo var lepoties ar ļoti saprātīgu iegādes cenu pret gadu. Relatīvi jaunu auto var nopirkt pat par pusi no summas, kas būtu jāatvēl renomētāka zīmola alternatīvai (piemērs — Toyota Corolla) — tāpēc tas bieži iekļūst sarakstā kā uzticami auto līdz 5 000€.

Ekonomisku apsvērumu dēļ ieteicamais dzinējs Fiat Tipo ir benzīna 1,4 T-Jet ar daudzpunktu iesmidzināšanu. Tā ir ļoti izturīga un vienlaikus ārkārtīgi vienkārša konstrukcija, kas, pateicoties hidrauliskajai vārstu spraugu kompensācijai, īpaši labi sader ar gāzes iekārtu. Fiat Tipo nav ideāls auto — braukšanas komforta, aprīkojuma un izgatavošanas kvalitātes ziņā —, bet ikdienas pilsētas braukšanai der pietiekami labi. Ietaupījums uz regulāru servisu kopā ar lētu rezerves daļu bezproblēmu pieejamību ir papildu arguments tiem, kas meklē auto lētu uzturēšanā un skaita katru eiro.

Honda Civic IX (1,6 i-DTEC)

Meklējot jaudīgu un lētu aut uzturēšanā, nemaz nav jāierobežojas tikai ar zīmoliem, kas skaidri asociējas ar budžeta segmentu. Honda pie tiem nepieder — japāņu ražotājs tiek saistīts ar interesantiem auto, sporta motocikliem un dzinējiem, kas mīl augstus apgriezienus. Šeit augstu apgriezienu nebūs, jo dīzelis 1,6 i-DTEC nav radīts, lai grieztos augstu, bet lai kalpotu bezavāriju gadiem un apmierinātos ar minimālu dīzeļdegvielas daudzumu. Atkarībā no virsbūves versijas tas būs no 4 līdz 5 litriem dīzeļdegvielas uz 100 km. Lietota Honda Civic IX paaudze — “atjauninātais UFO” — pelnīti pievienojas ekonomiskāko auto sarakstam un bieži iekļaujas kā uzticams auto līdz 7 000€, kam vērts pievērsties 2026. gadā.

Devītās paaudzes Civic galvenās priekšrocības: bez problēmu dzinēji, ļoti praktiski risinājumi (piemēram, salokāmie Magic Seats sēdekļi) un lēna vērtības zudums. Tālāka pārdošana pēc dažiem ekspluatācijas gadiem nevajadzētu sagādāt problēmas. Tāpat kā citām Honda, plusi ir zems avārijas risks un vienkāršs serviss. Ir arī mīnusi. Futūristiskā silueta ne visiem patīk, un hatchback versijā aizmugurējais stikls ir sadalīts horizontāli, stipri ierobežojot redzamību atpakaļ. Arī krāsas slānis nav no biezākajiem, kas, ņemot vērā Honda neslavu ar koroziju, skan kā neveiksmīga kombinācija. Tomēr par Honda Civic IX interesējas vadītāji un… zagļi. Tāpēc laikus vērts parūpēties par labu KASKO.

Mercedes A klase (180d)

Braukt ar Mercedes maz kam asociējas ar taupību — ja nu vienīgi salīdzinājumā ar Ferrari vai Lamborghini. Atliksim malā motorizācijas eksotiku: piedāvājums “ar zvaigzni uz pārsega” ir pilnīgi reāls un, pretēji iespaidam, nav tik ļoti atšķirīgs no citiem auto šajā sarakstā. Runā par modeli ar apzīmējumu W176 — A klasi, ražotu 2012.–2018. gadā (un, par laimi, bez saistības ar pirmās un otrās A klases paaudzes apgāšanās eksperimentiem). Tomēr tas joprojām ir Mercedes — no kurienes tad ietaupījums?

Atbilde ir dzinējs. Zem apzīmējuma OM607 patiesībā slēpjas Renault ražotais 1,5 dCi — viens no veiksmīgākajiem mazajiem dīzeļiem vēsturē. 109 ZS vienība apmierinās ar absurdi mazu dīzeļdegvielas daudzumu, un vidējais patēriņš 4–4,5 l liek apšaubīt jēgu ieguldīt benzīnā ar gāzi. Mercedes izskats un prestižs ir iekļauti iegādes cenā (nedaudz augstākā nekā citiem zīmoliem ar šo pašu dzinēju), bet ekspluatācijas un pamata servisa izmaksas — nesamērīgi zemas, vismaz ārpus oficiālā dīlera servisa. Tomēr nedrīkst aizmirst: tas joprojām ir viens no mazākajiem un lētākajiem Mercedes, un tam ir savi trūkumi. Galvenokārt — šaurs salons, stipri viduvēja izgatavošanas kvalitāte, priekšējā balstiekārta tik cieta, ka katrs bedres trieciens jūtams. Plus klibojoša elektronika (piemēram, stāvvietas sensori) un citas kaites, kas sāpīgi atgādina: līdz īstajai Premium klasei W176 ir tikai priekšnams.

Ekonomiskākie hibrīdauto ikdienas braucieniem

Hibrīdauto šobrīd ir ērtākais tilts starp benzīna/dīzeļa un elektrisko pasauli. Atkarībā no risinājuma tie piedāvā ļoti pieklājīgu dinamiku ar nedaudz zemāku degvielas patēriņu nekā tīri iekšdedzes auto. Vienlaikus hibrīdu lietotāji nav atkarīgi no uzlādes staciju pieejamības, kas Latvijā joprojām atstāj vēlamo. Lai gan lādētāju tīkls tiek paplašināts, tā trūkumi joprojām ir biežākais arguments tiem, kas galu galā neizšķiras par elektroauto.

Kuri hibrīdi ir ekonomiskākie? Auto ietaupījumu jautājumos var uzticēties taksometru vadītājiem — viņiem labāk nekā jebkuram citam jāaprēķina ekspluatācijas izmaksas: iegāde vai noma, ikdienas lietošana un remonti. Nav nejaušība, ka viņi tik labprāt izvēlas Toyota. Prius — pirmais hibrīds ar tik milzīgu panākumu — ir ar specifisku izskatu, kas uzlabots paaudžu gaitā, bet bez grūtībām nobrauc simtiem tūkstošu kilometru, pa ceļam vairākkārt mainot īpašniekus. Tiem, kam Toyota Prius ir pārāk “taksometrisks” vai — paradoksāli — pārāk “slavenību stila”, paliek citi japāņu ražotāja modeļi. Yaris Hybrid lieliski jūtas pilsētas satiksmē, bet Auris vai Corolla (atkarībā no ražošanas perioda) ir bezlaicīgi un universāli risinājumi. Corolla 1,8 Hybrid patēriņš 4,4–4,7 l/100 km ir ikdiena.

Ar izturību slavenās — varbūt dažkārt pārvērtētās — Toyota nav vienīgā ekonomiskā hibrīdu izvēle. Savus piedāvājumus devusi arī japāņu un korejiešu konkurence. Honda Jazz Hybrid pierāda, ka mazā virsbūvē var ietilpt patiešām plašs auto. Hyundai Ioniq savukārt aprīkots ar 6 pakāpju DCT pārnesumkārbu, kas pilnībā noņem “tramvaja braukšanas sajūtu”. Ioniq izceļas arī ar ārkārtīgi aerodinamisku virsbūves formu, kas samazina gaisa pretestību. Eiropas ražotāji arī pielikuši savu artavu. Vērts apsvērt, piemēram, Renault Clio V E-Tech versiju (patēriņš 3,9–4,0 l/100 km), kuras lietotāji bieži aizmirst, ka zem pārsega vispār ir iekšdedzes dzinējs — pilsētas satiksmē lielāko daļu laika brauc tikai ar elektrisko. Turklāt enerģijas rekuperācija bremzēšanas laikā samazina gan degvielas, gan bremžu nolietojumu.

Elektroauto — vai “patēriņam” ir izšķiroša nozīme?

Elektroauto acīmredzamu iemeslu dēļ nededzina ne benzīnu, ne dīzeļdegvielu, taču arī tie patērē enerģiju — un patēriņš ietekmē praktiskumu ikdienā. Jo mazāks enerģijas patēriņš, jo mazāk elektrības vajag 100 km, bet tas ne vienmēr nozīmē lielāku nobraukumu — tas vienlīdz atkarīgs no akumulatora ietilpības (tāpat kā iekšdedzes auto nobraukumu ietekmē tvertnes tilpums). Atsevišķs jautājums ir auto masa. Jo lielāka kopējā akumulatoru ietilpība, jo lielāks svars, kas atkal palielina enerģijas patēriņu un paātrina riepu un balstiekārtas nolietojumu.

Lietota elektroauto iegāde ir liels finanšu risks, un pircējiem pagaidām ir diezgan ierobežota manevra brīvība. No vienas puses, straujš vērtības kritums ļauj lēti nopirkt relatīvi jaunu eksemplāru; no otras — šis kritums nerodas no nekā. Viena no galvenajām cēloņiem ir ātrs akumulatoru nolietojums, kas samazina nobraukumu. Auto, kas pēc dažiem gadiem spēj nobraukt tikai 30–50% no iepriekš deklarētā nobraukuma, ir vājš ieguldījums — tāpēc pirms pirkuma nepieciešama godīga baterijas stāvokļa pārbaude. Ja tomēr kāds grib mēģināt, Hyundai Kona un Kia e-Niro (korejiešu dvīņi) ir interesants sākumpunkts otrreizējā tirgus pārlūkošanai. Nissan Leaf jau ir ar garāku vēsturi, un Renault Zoe ne velti ir populārs Eiropā.

Neatkarīgi no tā, kādu ekonomisku auto meklē otrreizējā tirgū — lētu uzturēšanā auto līdz 5 000€ vai uzticamu auto līdz 7 000€ —, katrs eksemplārs pirms pirkuma rūpīgi jāpārbauda. Ātru un precīzu transportlīdzekļa vēstures verifikāciju nodrošina autoDNA atskaite. Pasūti jau šodien — pietiek ar VIN numuru!

Biežāk uzdotie jautājumi