Autoceļu nodevas Eiropā — pārbaudi, kur tās būs jāmaksā

Ceļošana ir izglītojoša, bet vēl svarīgāka tās loma ir pasaules ekonomikas veicināšana. Aplūkosim autoceļu nodevas Eiropā.

Labākais piemērs tam patiešām ir Eiropa, kur automaģistrāļu sistēma gadu desmitiem ir izstrādāta tādā veidā un tempā, kāds nekur citur pasaulē nav pieredzēts. Neapšaubāms paraugs šajā jomā ir Vācija, tieši šī valsts aizsāka ceļošanas kultu, kura mērķis ir komfortabla, droša un ātra braukšana ar automašīnām, motocikliem un kravas mašīnām. Arī pārējās kontinenta valstis, katra atbilstoši savām spējām, spērušas milzu soļus, un, pateicoties tam, šodien pietiek vien ar dažiem desmitiem stundu braukšanas pa lielceļiem, lai darba vai atpūtas nolūkos sasniegtu kontinenta malu. Diemžēl katrā valstī autoceļu lietošanas nodevu iekasēšanas sistēma (ja tādas vispār ir) nedaudz atšķiras, tāpēc pirms došanās ceļā ir vēlams veikt īsu sagatavošanos.

 

 

Autoceļu nodevu iekasēšanas metodes

Jebkurai Eiropas valstij ātrgaitas ceļu, tostarp automaģistrāļu, masveida paplašināšana bija, ir un vienmēr būs milzīgs slogs budžetam. Kamēr Vācija, kas joprojām ir kontinenta ekonomiskais magnāts, joprojām var atļauties neiekasēt ceļu nodevas no vieglajiem spēkratiem, citas valstis gan savu autoceļu sistēmu uztur, pateicoties dažādajām ceļu izmantošanas nodevām. Paturi prātā, ka izdevumi par ceļiem nebeidzas brīdī, kad valsts autoceļi un lielceļi ir nodoti lietošanā sabiedrībai – arī vēlāk nepieciešami regulāri līdzekļi, lai uzturētu ceļus atbilstošā stāvoklī, nodrošinātu pastāvīgus remontus, stāvlaukumu apkopes, kā arī sniega tīrīšanu ziemā, kā rezultātā ceļi būtu droši lietošanai.

 

Vinjetes

Daudzās Eiropas valstīs maksas ceļu posmus var izmantot, iepriekš iegādājoties vinjetes

 

 

 

Braukšana pa automaģistrālēm gandrīz visās augstākminētajās valstīs tiek apmaksāta ar vinjeti, ko var iegādāties pēc pašu vajadzībām, piemēram, uz konkrētiem termiņiem – 7 vai 10 dienām, mēnesi vai pat visu gadu. Ja pērkat vinjeti uz ilgāku laika posmu, tas izmaksā daudz mazāk nekā, ja katru dienu tiktu pirkta atsevišķa, kā arī varat ērti un neierobežoti braukt pa jebkuru ceļu šajās valstīs visu laika posmu, par kuru esat veikuši apmaksu. Kontrastam – Polijā un Ungārijā jāmaksā atsevišķi par konkrētiem šoseju posmiem.

 

 

Myto

Čehijā piemērojamais maksāšanas veids transportlīdzekļiem, kuru svars nepārsniedz 3,5 tonnas, kā arī motocikliem, ir vinjete, kas iegādāta konkrētos tirdzniecības punktos vai tiešsaistē. Automašīnām un motocikliem vinjetes var iegādāties arī uz noteiktu laiku. Tomēr braukšanas maksa smagajam transportam virs 3,5 tonnām un autobusiem tiek iekasēta pavisam citādākā veidā. Saskaņā ar Čehijas valsts tiesību aktiem ceļa nodevas iekasē Myto sistēma. Nodevas apmērs ir atkarīgs no transportlīdzekļa veida, asu skaita un emisijas klases. Visus nepieciešamos datus par transportlīdzekļi lietotājs ievada sistēmā reģistrācijas laikā. Pēc veiksmīgas reģistrācijas autovadītājiem tiek izsniegtas īpašas kontroles ierīces, kuras var saņemt, dodoties uz izsniegšanas punktu vai ar pasta starpniecību. Vairāk par Čehijas autoceļu nodevu sistēmu lasiet šeit.

 

 

 

E-Myto

Nodevu iekasēšanas sistēmas atšķiras ne vien dažādās Eiropas valstīs, bet pat atsevišķās teritoriālajās vienībās. Redzamākais piemērs tam ir Polija, kur bez ceļiem, kas ir Ģenerālceļu un Valsts ceļu pārvaldītāju pārziņā, pastāv arī veiksmīgi koncesiju posmi, kurus apkalpo privātpersonas, izmantojot savas nodevu iekasēšanas sistēmas. Lai atvieglotu dzīvi gan parastajam autovadītājam, gan profesionāļiem un uzņēmumiem, tiek izmantota E-Myto digitālā nodevu iekasēšanas sistēma.

Uz valsts īpašumā esošajiem autoceļu posmiem ir divi nodevu maksāšanas veidi – var iegādāties, piemēram, degvielas uzpildes stacijās klasisko biļeti ar braukšanas datumu un laiku, maršrutu un transportlīdzekļa veidu. Otrs – var veikt maksājumu tiešsaistē, un tādā gadījumā  saņemsiet autoceļu e-talonu, kas saturēs tos pašus datus, ja būtu pirkuši uz vietas. Savukārt, koncesijas posmos mēs iestrēgstam — un ne tikai Polijā — ar manuālu nodevas iekasēšanas sistēmu. Slēgtā nodevu iekasēšanas sistēmā autovadītājs biļeti paņem pie iebraukšanas vārtiem, un to apmaksā tikai pie maksas posma gala vārtiem. Bet atklātajā savākšanas sistēmā nodeva par braukšanu konkrētā šosejas posmā gan tiek iekasēta jau iepriekš – pie iebraukšanas vārtiem. Šādā gadījumā, braucot pa maksas šosejas posmu, ir bieži jāapstājas nodevas iekasēšanas punktos.

Šīs problēmas risinājums faktiski ir visu veidu banku lietotnes vai e-nodevu sistēmas lietotnes. To galvenais uzdevums ir automātiski iekasēt nodevu tieši no mūsu bankas konta bez mūsu līdzdalības. Pateicoties lietotnei, mēs varam ceļot bez stresa un neriskēt braukt bez nodevu samaksāšanas. E-toll pl aplikācijā lietotājs ievada visus nepieciešamos datus, piemēram, transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti un citu informāciju.

 

 

EETS

Arī Eiropas Savienība ir ieguldījusi savu daļu automaģistrāļu standartizācijas procesā Eiropā vai, precīzāk sakot, ceļu nodevu jautājumu normalizēšanā. Taču šoreiz tā vietā, lai kā parasti izveidotu vienādus noteikumus visām dalībvalstīm, Eiropas Savienības amatpersonas nolēma izveidot Eiropas Elektroniskās nodevas pakalpojumu – EETS, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva.

Šī sistēma paredzēta, lai radītu iespēju brīvi pārvietoties pa visu Eiropas savienību, izmantojot tikai vienu borta ierīci (OBU), kas automātiski savienojas ar dažādām valstu sistēmām un, ņemot vērā transportlīdzekļa kategoriju, veic automātiskus maksājumus. Plāns izdevās, un Eiropas tirgus atvēra šādu pakalpojumu komerciālajiem piegādātājiem, pārvadātājiem virs 3,5 tonnām, kā arī vieglo automašīnu vai motociklu lietotājiem.

Slēdzot līgumu ar izvēlēto pakalpojuma sniedzēju, kurš nodrošina šoferi ar OBU ierīci, lietotājs atļauj sniegt informāciju par transportlīdzekļa kategoriju, reģistrācijas numuru, emisijas klasi un daudz ko citu valsts un citām iestādēm. Mēs norēķināmies tieši ar pakalpojuma sniedzēju, un tikai konkrēts uzņēmums bagātina konkrētas valsts finanšu ministriju, veicot maksājumu par mūsu braucienu.

EETS sistēmu pārsvarā izmanto kravas automašīnu un autobusu vadītāji, taču ceļojot ar vieglo automašīnu, kam piestiprināts treilers, būtu vēlams arī to aprīkot ar borta ierīci, jo ļoti iespējams, ka transportlīdzekļa svars pārsniegs 3,5 tonnas, kas uzliek par pienākumu maksāt nodevu.

Ja brauksiet pa Eiropas Savienību ar vieglo automobili, kam piestiprināta smaga piekabe, un nebūsiet samaksājuši ceļa nodevu, tiks uzskatīts, ka braucat bez biļetes, un tā dēļ, iespējams, saskarsieties ar smagām finansiālām sekām no Galveno ceļu un valsts ceļu pārvaldes vai šīs institūcijas ārvalstu partneriem.

 

 

Eirovinjete

Viena no nodevu iekasēšanas sistēmām atsevišķām ES maģistrālēm sarunvalodā ir pazīstama kā eirovinjete vai, precīzāk sakot, virtuālā vinjete. Neskatoties uz nosaukumu, tā nav visas Eiropas sistēma. Eirovinjete darbojas tikai Zviedrijā, Luksemburgā, Nīderlandē un Dānijā, un tā attiecas tikai uz transportlīdzekļiem ar pieļaujamo kopējo masu virs 12 tonnām, neietverot autobusus. Tas nozīmē, ka Eirovinjete koncentrējas uz starptautisko transporta nozari. Nodevas apmaksa notiek, iegādājoties vinjeti pirms iebraukšanas konkrētās valsts teritorijā un pirms sākot lietot tās autoceļu tīklu. Norēķināties par eirovinjeti var noteiktos iekasēšanas punktos, ko atzīmējis sistēmas operators, AGES uzņēmums vai arī par to var samaksāt tiešsaistē. Iegādājoties vinjeti, jānorāda visa nepieciešamā informācija par transportlīdzekli, braukšanas periodu, kurā tiks lietota vinjete, un par to var norēķināties ar Visa, Mastercard vai pat degvielas kartēm. Ceļu nodevas likme ir atkarīga ne vien no braukšanas perioda, bet arī no transportlīdzekļa asu skaita un tā vecuma un noteiktā izmešu standarta.

 

 

Beznodevu valstis

Ceļošana pa Eiropu ne vienmēr nozīmē augstas izmaksas par degvielu un autoceļu nodevām. Daudzviet valsts pārvaldītie ceļi joprojām ir izmantojami bezmaksas. Nemaksājot var braukt ar vieglajām automašīnām un motocikliem, bet kravas automašīnām tāpat ir jāsamaksā autoceļu nodevas. Bezmaksas perfekts un pastāvīgi modernizēts automaģistrāļu tīkls vieglajām automašīnām ir Vācijā. Citas valstis bez nodevām ir Lietuva, Monako, Sanmarīno, Somija, Ukraina, Luksemburga, Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Igaunija un Beļģija. Izņēmumi ir tilti un tuneļi Zviedrijā, Beļģijā, Dānijā un Nīderlandē. Arī Polijā joprojām ir daudz brīvu šoseju posmu. Var bez maksas braukt A1 šosejas posmā no robežas ar Čehiju līdz Toruņai vai A2 posmā no Zgierz līdz Varšavai. Interesanti, ka arī Francijā pa vairāk nekā trīs tūkstošus kilometru valsts pārziņā esošajām maģistrālēm, automašīnas var pārvietoties bez maksas, bet pārējos ceļu posmus pārvalda par to ekspluatāciju un nodevu iekasēšanu atbildīgi privāti uzņēmumi.

 

 

Kravas automašīnas uz autoceļiem

Kā jau minējām iepriekš, braukšana ar transportlīdzekli, kura masa pārsniedz 3,5 tonnas, ir apliekama ar obligātu ceļa nodevu, un tas attiecas ne tikai uz kravas automašīnām un autobusiem. Šie kritēriji ietver arī smagākus kemperus un vieglās automašīnas, kam piekabināti treileri, tāpēc autovadītājiem ir pareizi jāsagatavojas ceļam ne tikai no tehniskās puses, bet arī jābūt gataviem saskarties ar formalitātēm. Kamēr bieža apstāšanās, lai samaksātu nodevas dažādās valstīs, ir diezgan problemātiska, bet paveicama lieta šoferiem, kas devušies atvaļinājumā ar auto, transporta nozarei laiks ir nauda, un šis ir milzīgs slogs. Tā kā klienti gaida savas pasūtītās preces un rodas spiediens uz pārvadātājiem, transporta uzņēmumi jau gadiem lieto dažādās elektronisko nodevu iekasēšanas sistēmas, ko apkalpo vairāki operatori (tas viss, pateicoties EETS). Šobrīd, izvēloties un izmantojot viena operatora pakalpojumus, transporta uzņēmumi var mierīgi un vienā rāvienā nobraukt daudzus kilometrus pa Eiropu, īpaši neuztraucoties par problēmām ar neapmaksātiem ceļa posmiem. Kā arī vēl viens bonuss jāmin, ka ir iespēja iegūt braukto maršrutu izrakstus ar visām izmaksām konkrētās valstīs. Uzņēmumi arī parasti saņem rēķinus par visu norēķinu periodu.

 

 

Maksa par braukšanu pa tuneļiem un tiltiem Eiropas valstīs

Autoceļu nodeva bieži vien ir tikai viens no izdevumiem, kas mums jāsedz, izmantojot ceļu infrastruktūru. Atsevišķās valstīs, kur netiek prasīts maksāt par šoseju izmantošanu, tiek iekasētas papildu atlīdzības par konkrētu tiltu un tuneļu izmantošanu. Francijā par Prado Carenage tuneļa izmantošanu jāmaksā 2,80 EUR, bet par Maurice Lemaire tuneļa caurbraukšanu, kas atrodas uz N159 ceļa un ir 7 km garš,  jāmaksā 16,90 EUR. La Rochelle tilta pārbraukšana izmaksā 8 līdz 16 EUR, atkarībā no izvēlētā braukšanas perioda un citām specifikācijām. Varam izmantot arī maksas tuneļus Itālijā – Great St Bernard tunelis starp Itāliju un Šveici maksā 50 eiro turp un atpakaļ, Monblāna tunelis, kas savieno Itāliju ar Franciju – 65 eiro turp un atpakaļ, bet Munt La Schera tunelis 45 eiro braucienam turp un atpakaļ. Dānijā mēs maksāsim aptuveni 50 eiro par braukšanu pa Ēresundas tiltu un nedaudz zem 40 eiro pa Storebaelt tiltu, kas ļauj pārvietoties pa valsti un nonākt Zviedrijā, neizmantojot prāmi.

 

 

Braukšana pa autoceļiem Eiropā – ātruma ierobežojumi

Ceļošana ir izglītojoša pieredze, taču dažkārt tā izvēršas ļoti sāpīga, ja gadās pārkāpt kādu no  ātrumu ierobežojumiem. Dodoties izbraucienā pa Eiropas automaģistrālēm vai citur, pirms tam obligāti jāuzzina par spēkā esošiem ierobežojumiem, kā arī, lai radītu nelielas bailes sevī – arī potenciālos soda apmērus, ja gadītos ātrumu pārsniegt. Nevajadzētu arī rēķināties, ka radariem ir kādas mērījumu kļūdas vai ka policija būs Jūsu pusē un neuzliks sodus. Apskatīsim likumos noteiktos ātruma ierobežojumus uz Eiropas automaģistrālēm:

 

Kur mums vajadzētu apstāties ceļojuma laikā? Atpūtas pieturas uz lielceļiem

Braukšana pa Eiropas automaģistrāļu tīklu veicina komforta sajūtu ceļotājiem, izņemot, ja saskaramies ar satiksmes grūtībām, ko izraisa remontdarbi vai negadījums. Bet papildu ir arī lieliski attīstīta infrastruktūra ap lielceļiem, kas ļauj ceļotājiem uzpildīt degvielu, atpūsties, kaut ko apēst un nopirkt. Pieejamo atpūtas vietu skaits atšķiras, tāpat arī, kā tās tiek izmantotas – daudzās no tām ir izveidoti izsmalcināti restorāni vai pat moteļi. Tomēr jāatzīst, ka pašas šosejas (ar dažiem izņēmumiem) nav ar īpaši interesantiem skatiem. Reizēm ceļojuma laikā, lai ieraudzītu pasaules skaistumu, ir vērtīgi nobraukt no šosejas un ieplānot kādu laiku pabūt attālāk no tās.

Viens no nemainīgi populārākajiem brīvdienu galamērķiem ir Horvātija. Braucot uz Adrijas jūru, būtu grēks neapmeklēt Vīni. Austrijas galvaspilsēta ir pārsteigumiem pilna, īpaši tās arhitektūra. Braucot uz Horvātijas krastu, varat braukt caur Čehijas Brno pilsētu, kas ir pilna ar vēsturiskiem apskates objektiem, kas to vien gaida, kad tā tiks izpētīta.

Ceļojums uz Neapoli un tālāk uz Itālijas dienvidiem braucams pa vairākiem tūkstošiem kilometru lielceļu, bet tai pat laikā ir tūkstošiem iemeslu, lai paņemtu veselas dienas pārtraukumu. Trieste, Venēcija, Boloņa, Florence vai Roma ir tikai slavenākās pilsētas, kuras ikvienam vajadzētu apmeklēt vismaz vienu reizi, un tajās noteikti jāiemaldās vēsturiskajos centros. Taču mazāk tūristu un zemākas cenas var atrast nelielākās pilsētiņās, kurās tāpat atradīsiet fenomenālu arhitektūru.

Jau doma vien par braucienu ar automašīnu uz Portugāli šķiet diezgan traka. Vairāk nekā 3 500 kilometru, pat ņemot vērā iespaidīgo braukšanas ātrumus, kādi ir Eiropā un vadītāju maiņu, vairākas desmitu stundas tiks pavadītas nepārtrauktā braukšanā. Bet vai tas ir šo pūļu vērts? Maršrutu variāciju ir daudz, pa ceļam varat apbrīnot vairākas Vācijas pilsētas, piemēram, Drēzdeni, Erfurti vai Frankfurti pie Mainas. Vēl viens maršruta variants ved caur Berlīni, Beļģiju un Parīzi – katrā no šīm pilsētām varat lieliski atpūsties pirms nākamā ceļojuma posma.

Arī uz lielceļiem varat atrast plašas atpūtas vietas. Vācijā uz A1 šosejas, tikai 20 minūšu brauciena attālumā no Hamburgas, atrodas Raststätte Hollenstedt – iekš tā ir labi uzturēts motelis, autostāvvietas dažiem simtiem automašīnu, restorāns un degvielas uzpildes stacija. Gar Vācijas šosejām ir patiešām daudz dažādu vietu, kur atpūsties, bet, protams, katrā vietā krasi atšķiras higiēnas un apkalpošanas līmenis.

Braucot caur Itāliju ar vieglo automašīnu, ir maz ticams, ka sanāks izcila uzturēšanās automaģistrāļu stāvvietās, labas vietas pārsvarā ir tikai tiem, kas ceļo ar kemperiem, viņiem pat ir izveidotas īpašas vietas ar bezmaksas dušām. Tomēr Itālija ir dāsna ar izmitināšanas vietām šoseju nobrauktuvju tuvumā – mērojot vien simts metrus tālāk no galvenā ceļa, iegūsiet lieliskas naktsmītnes. Iebraucot saulainajā Itālijā no Austrijas, piemēram, Padujas apkaimē, varat atrast desmitiem ceļotājiem draudzīgu viesnīcu – līdzīga situācija ir arī ap visām šoseju nobrauktuvēm. Plānojot nakšņošanu Eiropas automaģistrāļu tīklā, var noderēt populāras telefona lietotnes. Šādi Jūs ne tikai varat pietiekami laicīgi rezervēt sev viesnīcu vai hosteli, bet arī dabūt gultasvietas labāk novērtētās vietās par daudz zemāku cenu.