Braukšana pa ceļa nogāzēm
Satura rādītājs
Satura rādītājs
Slīpums un braukšana pa ceļa nogāzēm.
Šķiet, ka jau nevienam vairs nav noslēpums kā pareizi jāuzsāk braukšana stāvot uz ceļa nogāzes. Braukšanas apmācībās to noteikti apguvuši ir visi, bet ne visi to izmanto. Bet vai tas ir viss, kas mums būtu jāzin par ceļa slīpajām virsmām?
Iesākumam jāsagrupē vairāki nogāžu veidi, jo uz katra no tiem būs jārīkojās nedaudz savādāk:
- ļoti lēzens slīpums
- vidēji lēzens slīpums
- stāvs slīpums
Tāpat vajadzētu atšķirt, kurā nogāzes pusē mēs atrodamies. Vai braucam kalnā augšā vai lejup no kalna.
Ļoti lēzens slīpums
Neatkarīgi no tā vai braucam tajā augšup vai braucam no tā lejā tas nesastāda īpaši nekādas problēmas. Vienkārši tiem pārbraucam pāri attiecīgi nedaudz uzdodot vai noņemot gāzi. Slīpumu izjūtam tikai tad kad apstādinam automašīnu. Kad noņemam kāju no bremzes pedāļa auto lēnām sāk ripot lejā. Šādi nelieli slīpumi var pārsteigt autovadītāju sliktos laika apstākļos. Stipras lietusgāzes laikā ūdens pārklāj ceļu visa tā platumā, kas var novest pie tā saucamās akvaplanēšanas vai saķeres zuduma. Tikpat grūti kontrolēt automašīnu ir kad ceļš ir apledojis, tāpēc katra autovadītāja kļūda, šajā šķietami nelielā slīpumā, ir saistīta ar gravitācijas spēku.
Vidēji lēzens slīpums
Lielākā daļa autovadītāju tos uztver tāpat kā tos ļoti lēzenos slīpumus. Šķietami nelielā atšķirība parādās tikai tad kad braucam lejup. Kad redzamība un saķere ar ceļu ir laba un kustība uz ceļa ir samērā maza un lejupnogāze ir ar samērā garu ceļa posmu mēs pat varam mēģināt ietaupīt degvielu. Ja noņemsim kāju no gāzes pedāļa dzinējs sāks bremzēt un palēninās automašīnas gaitu, ja izvēlēsieties ielikt neitrālā pārnesumā un ļausiet tam ripot brīvgaitā tad var izrādīties, ka bez palīdzības no ārpuses tas var saglabāt vienmērīgu ātrumu. Šeit tomēr ir svarīgi izvēlēties atbilstošu ceļa posmu, kurā nevajadzētu pēkšņi uzņemt ātrumu un, lai tas būtu samēra garš, jo savādāk manevri ar pārnesumkārbu neatmaksāsies. Šāda ekobraukšana ļauj mums ne tikai ietaupīt naudu, bet arī palielina mūsu koncentrēšanās spējas. Šādi braucot ceļš arī nenogurdina.
Stāvs slīpums
Pretēji šķietamībai nevajadzētu uz to jau iepriekš paātrināties. Tā mēs varam netīšām pārsniegt ātrumu kā arī nodedzināt vairāk degvielas. Gāze jāpiedod tikai tad kad būsim jau nedaudz uzbraukuši kalnā, lai noturēt nemainīgu ātrumu. Ja nepieciešams samazināt ātrumu, jāsamazina arī pārnesumi, tas nozīmē, ka ir jāpārslēdz uz zemāku. Pirms nogāzes beigām kad augšup braucot ceļa virsma jau pamazām ir izlīdzinājusies pakāpeniski ņemam kāju nost no gāzes pedāļa un kad ceļš jau sāk vest lejup gāzi atlaižam pavisam. Šādā veidā braucot mēs pāriesim uz bremzēšanu ar dzinēju. Bez nevajadzīgiem paātrinājumiem vai raustīšanās. Ja automašīna sāk pārāk paātrināties daram to pašu ko pie braukšanas augšup, pārslēdzam ātrumus. To izdaram maigi un vienmērīgi nospiežot bremzes (īpaši uzmanīgiem jābūt slidenos apstākļos, jo var sabloķēties riteņi), lai tikai nedaudz palēninātu automašīnas gaitu. Pēc tam izvēlamies zemāku pārnesumu un uzmanīgi atlaižam sajūgu un bremzes. Ļoti svarīgi ir arī visu laiku neturēt kāju uz bremžu pedāļā, jo garākā vai stāvākā ceļa nogāzē var pārkarst bremzes. Kā arī jāņem vērā arī tas, ka avārijas situācijā, neskatoties uz to, ka pedālis būs nospiests līdz grīdai, bremzes nedarbosies tāpat kā uz taisna ceļa posma.
Nedaudz savādāk ir jābrauc ziemā, kad stāvie slīpumi ir ļoti slideni. Pirmkārt, ir jāietur distance no priekšā braucošām automašīnām. Tādā veidā izvairīsimies no nevajadzīgiem automašīnas remontiem. Uz stāviem slīpumiem ziemā ir bīstami arī pārslēgt ātrumus. Pie ļoti sliktas saķeres ar ceļu pat viegli nospiežot sajūgu un nepareizi piedodot vai atlaižot gāzes pedāli jūs varat izraisīt automašīnas nekontrolētu slīdēšanu. Ja pārāk stipri piedosim gāzi riteņi sāks spolēt, ja gāzes pedāli spiedīsim viegli vai pat atlaidīsim pavisam brauksim uz riepām kā uz slidām. Tādēļ būtu svarīgi, ja pirms uzbraukšanas kalnā izvēlamies vienu no ātrumiem un pie tā pieturamies tas palīdzēs arī veiksmīgi nobraukt lejup.
Un vienmēr atceramies kā mūs mācija autoskolā uzsākt braukšanu pret kalnu, ja auto skolā tas izdevās, tad izdosies arī uz ceļa.
autoDNA ir vadošais transportlīdzekļu vēstures tiešsaistes pārbaudes pakalpojumu sniedzējs. Pamatojoties uz jūsu VIN numuru, ar autoDNA varat pārbaudīt transportlīdzekļa vēsturi pirms tā iegādes. Daudzos gadījumos VIN pārbaude var novērst nevēlamas papildu izmaksas, kas saistītas ar transportlīdzekļa iegādi ar nezināmu vai likvidēta transportlīdzekļa pagātni.
