Kas ir odometrs? Ieskats tā vēsturē un vajadzībā

Šajā rakstā palūkosimies uz automašīnas odometru un ap to saistītajām tēmām. Kas tas ir – odometrs? Kā tas radās? Kā tas darbojas? Un kādu ietekmi uz automobili tas var atstāt? Skaidro autoDNA.lv!

 

 

Tātad, odometrs ir instruments, ko izmanto transportlīdzekļa, piemēram, automašīnas nobrauktā attāluma mērīšanai. Vecākiem transportlīdzekļiem vai, piemēram, velosipēdiem tas var būt mehānisks, savukārt modernākiem transporta līdzekļiem tas būs elektronisks vai retos gadījumos abu kombinācija – elektromehānisks.

Visiem labi zināmais odometra rādījums ir viens no būtiskākajiem kritērijiem lietota automobiļa izvēlē. Taisnības labad jāsaka, ka tā uzrādītie cipari ne vienmēr būs atbilstoši realitātei.

 

Kā radās odometrs un kas to izgudroja?

Odometrs ir senāks nekā jūs varētu iedomāties! Pirmo mehānisko attāluma mērītāju radīja Senās Romas inženieris Markus Vitrivius Polio (Marcus Vitruvius Pollio) laika periodā no 27. līdz 23. gadam pirms mūsu ēras.

Vitruviusa odometra pamatā bija ratu riteņi ar četru pēdu (1,2 m) diametru, kas vienā romiešu jūdzē (apmēram 1400 m) pagriezās 400 reizes. Uz riteņu ass tika uzstādīta tapa, kas pēc katra riteņu apgrieziena grieza 400 zobu zobratu.

Šis zobrats bija saslēgts ar citu zobratu, kuram gar malām bija caurumi ar ievietotiem akmentiņiem. Kad tika nobraukta viena jūdze, tad akmentiņš izkrita cauri caurumam un nonāca kastē.

Šādā primitīvā, bet efektīvā veidā tika skaitītas nobrauktās jūdzes. Atlika vien regulāri papildināt zobratu ar akmentiņiem un beigās izskaitīt kastē sakritušos akmeņus. Līdzīgas attāluma mērīšanas iekārtas tika izgudrotas arī Senajā Ķīnā, taču pagāji vairāki gadsimti līdz inženieri nonāca līdz efektīvam rīkam, kurš lika pamatus mūsdienu odometram.

 

Lasiet vēl:

• Cik liela ir iespēja iegādāties automašīnu ar koriģētu odometra rādījumu?
• Pazīmes, kas liecina, ka automašīnai ir notīts odometrs jeb nobraukums
• Kā auto tehnisko stāvokli ietekmē koriģēti 100 000 kilometru?

 

 

Zinātniskā revolūcija un mūsdienīga odometra pamatprincips

Laika periodā no 16. gs. vidus līdz 17. gs. beigām zinātne ņēma virsroku pār tumsonību un tika atklāti vairāki nozīmīgi zinātniskie atklājumi. Strauji attīstījās matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, astronomija, un citas zinātnes.

1645. gadā franču matemātiķis Blēzs Paskāls (Blaise Pascal) izgudroja paskalīnu. Lai arī paskalīns nav odometrs, mērījumu aprēķināšanai tas izmantoja zobratus. Katrā zobratā bija 10 zobi. Pēc pilnas rotācijas pirmais zobrats pagrieza nākamo. Pēc šāda principa arī darbojas pirmie automašīnu odometri.

Benjamins Franklins, ASV valstsvīrs un pasta ģenerāldirektors, 1775. gadā uzbūvēja odometra prototipu, kuru piestiprināja pie savas karietes, lai palīdzētu izmērīt pasta maršrutu nobraukumu. Ceļa skaitītājs izmantoja divus pārnesumus un bija agrīns odometra piemērs ar paskalīna stila pārnesumiem praktiskajā lietošanā.

 

 

Pagāja vairāk nekā 100 gadu līdz 1895. gadā Kērtiss Husejs Vīders izgudroja ciklometru. Tā ir mehāniska ierīce, kas skaita riteņa rotāciju skaitu. Elastīgs kabelis pārsūtīja riteņa apgriezienu skaitu uz vadītājam redzamu analogo odometru.

Pēdējos nozīmīgos uzlabojumus 1903. gadā veica brāļi Artūrs un Čarlzs Vorneri no Beloitas, Viskonsinas štatā. Brāļu patentētais autometrs izmantoja magnētu, kas piestiprināts pie rotējošas vārpstas, radīja magnētisko pievilkšanos pie plāna metāla diska.

Mērot šo vilci, agrīnā automobiļa vadītājs vienā instrumentā ieguva precīzu mērījumu gan attiecībā uz attālumu, gan ātrumu. Ar nelieliem uzlabojumiem šāda tipa odometrs tika uzstādīts līdz pat digitālo odometru ēras sākumam 2000. gadu sākumā.

 

 

Odometrs un tā ietekme uz auto stāvokli

Nobrauktie kilometri ir tikai skaitlis odometrā un ja par automobili pienācīgi rūpējas, tad var nobraukt iespaidīgu attālumu. autoDNA rekordisti parasti ir notīti un nobraukti auto ar 600 000 km – 800 000 km lielu nobraukumu, kas notīti uz latviešiem pieņemamajiem 200 000 km – 300 000 km.

Jau no laika gala negodprātīgi auto pārdevēji ir manipulējuši ar odometra rādījumu. Neviens odometrs nav pasargāts no “notīšanas”. Digitālo odometru laikā atliek vien pieslēgties pie automašīnas datora un iestatīt sev vēlamo nobraukumu.

Ņemot vērā, ka pārsvarā automašīnas tiek “notītas” (sagrozīts odometrs) pirms reģistrēšanas CSDD, ir jāmeklē informācija par tā nobraukumu ārvalstīs. Nobraukums ir labs rādītājs par automobiļa ekspluatācijas biežumu.

 

 

Piemēram, 10 gadus vecs automobilis ar 600 000 km visdrīzāk pirms tam bija taksometrs, kas nozīmē, ka tas pārsvarā ir izmantots pilsētā. Šādos braukšanas apstākļos automobiļa dzinējs, transmisija, ritošā daļa un arī salons tiek pakļauts lielākai noslodzei. Un odometrs?

autoDNA vēstures atskaitēs var redzēt virkni ar noderīgu informāciju vienkopus. Līdzās avārijām un fiksētajam nobraukumam ārvalstīs var redzēt arī to vai auto iepriekš ir bijis taksometrs.

 

Noslēgumā

Krāpnieki jau no laika gala ir veikuši dažādas manipulācijas ap patieso rādījumu, lai radītu maldinošu iespaidu par automobiļa patieso tehnisko stāvokli. Līdz ar to vienmēr pārliecinies un iespēju robežās pārbaudi vai tas, ko rāda odometrs, sludinājumā atbilst patiesībai.