Japānas automobiļu tirgus – kāds ir tā panākumu noslēpums

Būt par jaunas automašīnu Honda, Toyota, Mazda vai Lexus īpašnieku ir daudzu latviešu autovadītāju sapnis, jo mēs augstu vērtējam Japānas auto tirgu par kvalitāti, uzticamību, oriģinalitāti un modernajām tehnoloģijām. Vienīgi maz kurš zina, ka autorūpniecības pirmsākumi Uzlecošās Saules zemē nebija nemaz tik rožaini.

Japānas automobiļu tirgus pirmsākumi nebija viegli

Var teikt, ka XX gadsimta trešās dekādes vidū Japānas automobiļu tirgus patiesībā izskatījās tāpat kā Latvijā 90. gados – lielais vairums automašīnu bija no ārvalstīm. Japāņiem tomēr bija spēcīgākas ambīcijas, lai izveidotu savus auto ražošanas uzņēmumus. Viņi ticēja, ka pieaugošais automobiļu pārdošanas kāpums autobūvei būs pārliecinošākais nozares pacēlums visai ekonomikai.

Kā jau var iedomāties, Japānā saražoto auto produkcija nevarēja konkurēt ar ārzemju auto koncerniem. Vairākus gadus vērojot vietējo ražotāju cīņu, japāņu politiķi nolēma tiem palīdzēt un palūdza ārvalstu konkurentus aiziet. Viņi varēja to atļauties, jo iekšējais auto tirgus bija tik liels, ka tas radīja pietiekamu pieprasījumu, lai vietējiem ražotājiem būtu kam pārdod savas automašīnas. Un japāņu patērētājs nebija tik prasīgs, lai izjustu ārvalstu automobiļu trūkumu.

 

Japānas automobiļu tirgus – 40 gados no nulles līdz līderim

Ārvalstu uzņēmumu bloķēšanas politika tika sākta arī pēc kara, kā rezultātā Japānas automobiļu tirgus varēja strauji augt. Interesanti ir tas, ka japāņi neļāva automašīnas importu no ārvalstīm, bet paši daudz eksportēja. 70. gadu vidū, 40 gadus pēc ārvalstu uzņēmumu tirgus slēgšanas, Japāna kļuva par lielāko automašīnu eksportētāju pasaulē. Dažus gadus vēlāk tā kļuva arī par lielāko automašīnu ražotāju visā pasaulē.

Kad Japānas automobiļu tirgus kļuva par pasaules līderi, politiķi no Uzlecošās Saules zemes vairs nevarēja pretoties starptautiskajam spiedienam un atvēra savu tirgu citiem auto ražotājiem ārpus Japānas. Kopš 70. gadu beigām Japānā vairs nav pārmērīgas nodokļa likmes par importētajām automašīnām. Bet vai 40 gadu laikā ārvalstu ražotājiem izdevās atjaunot savas pozīcijas Uzlecošās Saules zemē? Noteikti ne!

 

Japānas automobiļu tirgus – atvērts vai joprojām nepieejams?

2013. gadā, pēc tirgus datiem, jaunu automobiļu pārdošana Japānā pēc daudzuma izskatījās šādi:

1. Toyota – 1,17 miljoni;
2. Honda – 0,55 miljoni;
3. Suzuki – 0,53 miljoni;
4. Nissan – 0,53 miljoni;
5. Dauhatsu – 0,51 miljons;
6. Mazda – 0,18 miljoni;
7. Subaru – 0,14 miljoni;
8. Mitsubishi – 0,11 miljoni;
9. VW – 0,05 miljoni;
10. Isuzu – 0,05 miljoni.

Salīdzinājumam – piemēram, šajā pašā gadā Polijā pārdoto automašīnu skaits izskatījās šādi:

1. Skoda – 38 tūkst.
2. VW – 30 tūkst.
3. Toyota – 24 tūkst.
4. Ford – 23 tūkst.
5. Renault – 20 tūkst.
6. Opel – 20 tūkst.
7. Fiat – 19 tūkst.
8. Peugeot – 18 tūkst.
9. Kia – 17 tūkst.
10. Hyundai – 17 tūkst.

Atšķirību var redzēt ar neapbruņotu aci. Japāņi ir uzticīgi vietējam autotirgum. Bet vai galvenais faktors, pēc kura vadās Japānas iedzīvotāji, izvēloties automašīnu, ir ieradums, vēlme attīstīt tradīcijas vai ekonomiskais patriotisms? Amerikāņu auto uzņēmumi apgalvo, ka tas tā nav, un apvaino Japānas valdību par to, ka tā joprojām aizsargā vietējo tirgu no ārvalstu automašīnām. Japāņu politiķi, ņemot vērā šādu situāciju, samazināja jenas vērtību pret dolāru. Pateicoties tam, amerikāņu automašīnas japāņu patērētājam vienkārši ir dārgākas. Amerikāņi arī protestē pret noteikumiem, ka vairāk jāražo mazas automašīnas, ar maziem dzinējiem, kas, kā jau zināms, nepatīk ASV ražotājiem. Autoražotāji arī slikti izsakās par to, ka japāņi liek šķēršļus pārdošanas tīklu attīstībai.

 

Kur ir patiesība? Kā parasti pa vidu. Japānas autotirgu faktiski joprojām aizsargā politiķi, bet ārvalstu autoražotāji, it īpaši ASV, nedara neko daudz, lai ielauztos Japānas sarežģītajā tirgū. Japānā ir pieejami 289 Eiropas automašīnu modeļi ar dzinēja tilpumu līdz 2 litriem. Amerikāņi piedāvā tikai 24 šādus modeļus. Līdz ar to nav brīnums, ka 10 vislabāk pārdoto zīmolu sarakstā tika Volkswagen, nevis kāda no ASV ražotajām automašīnām. Eksperti arī norāda, ka no 2009. līdz 2013. gadam tādi Vācijas zīmoli kā Mercedes, BMW un Audi Japānā mārketinga nolūkiem iztērēja 20 reižu vairāk nekā Amerikas zīmoli. Grūti ir pārliecināt jebkuru autotirgu, jo īpaši sarežģīto Japānas auto tirgu, ka nevajadzētu piešķirt līdzekļus mārketingam.