Krāsojuma biezuma mērītājs. Kā to izmantot, un kā uzzināt rezultātus?

Eiropā ražotam automobilim oriģinālais krāsas pārklājums ir maksimāli līdz apmēram 150 μm. Japānas un Korejas automašīnām nedaudz mazāk. Tam jāizmanto krāsojuma biezuma mērītājs.

Mērītājs krāsojuma biezuma noteikšanai ir labs veids, lai iepriekš noteiktu, vai lietotajai automašīnai iepriekš ir bijuši ceļu satiksmes negadījumi. Pateicoties arvien pieņemamākām cenām, mērītāji ir plaši pieejami. Lai to kārtīgi notestētu, ierīcei ir jābūt pareizi izvēlētai un pareizi izmantotai.

 

Krāsas pārklājums ir plānāks automašīnām no Āzijas

Krāsas pārklājuma biezumu mēra mikrometros (viena miljonā daļa no metra – simbols μm). Mūsdienu automašīnas parasti tiek pārklātas ar vairākiem drošības un lakas slāņiem. Rūpnīcā tērauds sākumā parasti ir pārklāts ar cinka slāni, tad ar grunts krāsu un beigās ar krāsas pārklājumu. Lai panāktu lielāku izturību un labāku izskatu, visa krāsas virsma vēl tiek pārklāta ar caurspīdīgu lakas slāni.

Oriģinālais krāsas pārklājuma biezums nav vienāds visām automašīnām. Āzijā ražotajām, piemēram, Hyundai, Honda un Nissan, ir plānāks krāsas slānis, aptuveni 80–100 μm. Eiropas automašīnām ir biezāks krāsas pārklājums, un tām biezuma mērītājs uzrādīs apmēram 120–150 μm un pat līdz 170 μm. Izņēmumi ir auto, kuri ražoti Eiropā pēc 2007. gada un kuri ir pārklāti ar ūdens lakām. Šajos gadījumos krāsas slānis var būt mazliet plānāks.

 

 

Krāsas pārklājuma biezums var būt atšķirīgs

Tiek uzskatīts, ka nedaudz biezāks vienmēr ir metāliskās lakas slāņa pārklājums. Akrila krāsu gadījumā, piemēram, standarta baltai vai sarkanai krāsai, bez bezkrāsainā pārklājuma fabrikas krāsas biezums ir apmēram 80 –100 μm. Pārklājums uz iekšpuses elementiem parasti ir apmēram par 40 mikroniem plānāks. Automašīnām, kuras nav cietušas ceļu satiksmes negadījumos, krāsas biezums uz atsevišķām detaļām var atšķirties, bet atšķirība nevar būt pārāk liela. Tiek uzskatīts, ka novirze starp elementiem ir ne vairāk kā 30–40 procenti no krāsas biezuma. Ja slānis ir biezāks par aptuveni 100 procentiem, gandrīz droši, ka auto detaļa tikusi atkārtoti krāsota. Ja biezums pārsniedz 350–400 mikronus, iespējams, šajā vietā automašīna ir špaktelēta. Jāatceras, ka automobiļu ražotāji patur sev tiesības atkārtoti nokrāsot automašīnu rūpnīcā, piemēram, gadījumā, ja atklājas kāds defekts kvalitātes kontroles laikā.

 

 

Krāsas biezuma mērīšana solis pa solim

Vispirms jānotīra virsbūve

Krāsojuma biezuma mērījumi jāveic tīram auto, jo bieza netīrumu kārta var dot nepareizus mērījumus. Vislabāk sākt mērījumus no jumta, jo tā ir auto daļa, kura vismazāk ir pakļauta bojājumiem. Jumts parasti ir vislabākais atskaites punkts turpmākajiem mērījumiem. Jumtam krāsojuma biezuma mērītājs jāpieliek vairākās vietās – gan centrā, gan uz jumta malām. Mērījumu rezultāti ir īpaši svarīgi, jo jumts bieži tiek bojāts nopietnos negadījumos.

Mērījumi jāveic visai automašīnai. Ja durvju vienā pusē mērījumi ir pozitīvi, vajadzētu pārbaudīt arī durvju otru pusi, jo tur meistars var samazināt starpību ar krāsotiem blakus elementiem. Un tas notiek arvien biežāk, jo, ja, piemēram, bojātas ir priekšējās durvis, tās krāso pilnībā, bet aizmugurējās un spārnu – tikai daļēji.

 

Kā izvairīties no kļūdām, pārbaudot auto krāsojumu

Krāsojuma biezumu ir vērts nomērīt arī uz durvju balstiem un sliekšņiem, kurus pēc negadījuma ir daudz grūtāk nomainīt nekā, piemēram, durvis vai motora pārsegu. Mērījumi jāveic gan no iekšpuses, gan ārpuses. Jumta un balstu bojājumi liecina, ka automašīna ir pamatīgi cietusi ceļu satiksmes negadījumā. Savukārt sliekšņi bieži tiek remontēti rūsas dēļ, tāpēc potenciālajam pircējam arī tā ir viela pārdomām.

Lai mērījumi būtu ticami, tie jāveic ar mērītāju, kuram ir atbilstošs sensors un uzgalis, kas skar krāsu. Vislabāk, ja mērītāja sensors ir savienots ar kabeli. Veicot mērījumus, displejs jātur vienā rokā, bet sensors otrā rokā, jo tas novērš vibrācijas. Vēl labāki ir sensori ar sfērisku virsmu, kuru var precīzi pielikt pie ovāliem elementiem. Ne vienmēr to var izdarīt ar sensoru, kuram ir plakana virsma, jo tas var rādīt neprecīzi.

 

 

Krāsojuma biezuma mērītājs – tēraudam, alumīnijam un plastmasai

Profesionālu krāsojuma biezuma mērītāju, kas paredzēts tērauda virsmām, var nopirkt par 60–70 eiro. Svarīgi, lai tam būtu sensors ar kabeli un lodveida sensora uzgalis, kas atvieglos mērījumus uz ovāliem un izliektiem virsbūves elementiem. Šādos gadījumos tradicionālais sensors ar plakano virsmu var būt neprecīzs.

Citu krāsojuma biezuma mērītāju izmanto alumīnija virsmām, kuru ar parasto mērītāju nevar nomērīt, jo ne visi tērauda mērītāji der alumīnija virsmām. Šāds mērītājs varētu izmaksāt apmēram 100–120 eiro.

Plastmasas virsmu mērītāji ir visdārgākie, un tos pagaidām izmanto visai reti. To cena svārstās ap 600 eiro.

 

Krāsojuma biezuma mērīšana vienmēr jāsāk ar mērītāja kalibrēšanu

Neatkarīgi no krāsojuma biezuma mērītāja izvēles tā pareizai darbībai ir vajadzīga iepriekšēja kalibrēšana. Komplektā ir pievienotas īpašas tērauda un alumīnija plāksnes. Jāpieliek mērītāja sensors pie plāksnes un jāpiespiež atbilstošie taustiņi, kas aprakstīti pievienotajā instrukcijā.