Šķidrumi automašīnā — kas jums būtu jāzina?

Lai automašīna darbotos pareizi, ir nepieciešami dažādi automašīnas šķidrumi. Tie galvenokārt ir motora eļļa, dzesēšanas šķidrums un bremžu šķidrums. To uzturēšana vajadzīgajā līmenī un regulāra nomaiņa nodrošina drošu braukšanu un bezrūpīgu automašīnas ekspluatāciju. To ir vērts atcerēties!

Kādus šķidrumi ir atrodami automašīnā?

Zem automašīnas pārsega var atrast vismaz dažas tvertnes un uzpildes iekārtas – lielākā daļa no tām ir viegli pieejamas, lai ikviens varētu viegli uzpildīt vai papildināt automašīnā esošos šķidrumus. Izņemot tos, kas nav redzami zem pārsega. Ne visos gadījumos jums pietiks tikai ar šķidrumu “pieliešanu līdz līmenim”. Daudzos gadījumos ir nepieciešama pilnīga šķidruma maiņa.

Kādi darba šķidrumi ir atrodami automašīnā?

• Motoreļļa
• Pārnesumkārbas eļļa
• Stūres pastiprinātāja šķidrums
• Gaisa kondicionēšanas (kompresora) eļļa
• AdBlue šķidrums
• Bremžu šķidrums
• Dzesēšanas šķidruma

Katrs no šiem šķidrumiem ir nedaudz atšķirīgs, tāpēc aplūkosim katru no tiem atsevišķi.

Motoreļļa

Dzinēja eļļa, iespējams, ir vissvarīgākais no transportlīdzekļa ekspluatācijas šķidrumiem. Tā pilda divas galvenās funkcijas – tā eļļo dzinēja iekšpusē strādājošos komponentus, samazinot berzi un palēninot to nolietošanos, kā arī aizvada lieko siltumu un “izmazgā” piesārņojumu. Eļļošanas sistēmas efektivitāte nozīmē arī korozijas un citu bojājumu novēršanu, kas ietekmē agregāta darbību.

Ir trīs galvenās motoreļļu kategorijas – sintētiskā eļļa, daļēji sintētiskā eļļa un minerāleļļa. Tās atšķiras pēc eļļas bāzes izcelsmes un katrā kategorijā – pēc piedevām un dažādiem modifikatoriem. Motoreļļas tiek marķētas atbilstoši viskozitātes klasēm.

Izvēloties eļļošanas līdzekli dzinējam, pirmkārt, ir vērts ievērot automašīnas ražotāja ieteikumus. Rokasgrāmatā atradīsiet konkrētas norādes par eļļu, kā arī tās maiņas intervālus. Eļļas ražotājam nav lielas nozīmes – ar nosacījumu, ka motoreļļa ir atbilstošas kvalitātes un atbilst automašīnas ražotāja noteiktajām prasībām.

Cik bieži jāmaina motora eļļa?

Aptuveni pēc 10 000-15 000 nobrauktiem kilometriem, bet ne biežāk kā reizi gadā; ja automašīnu intensīvi izmanto sarežģītos apstākļos, šo periodu var saīsināt. Eļļa, protams, jāmaina kopā ar eļļas filtru.

Noteikti NAV ieteicams lietot ilgmūžīgas eļļas un mainīt tās ik pēc 30 000 km – tas ir viens no labākajiem veidiem, kā paātrināti sabojāt dzinēju (jo uzkrājas netīrumi). Jebkurā gadījumā ir ieteicams regulāri pārbaudīt motoreļļas līmeni, tostarp pirms gariem braucieniem, un, ja nepieciešams, to uzpildīt.

Pārnesumkārbas eļļa (transmisijas eļļa)

Motora eļļa nav vienīgā eļļa, kas nepieciešama automobiļa piedziņas sistēmas pareizai darbībai. Vēl viena ir pārnesumkārbas eļļa. Arī šeit uzdevums ir eļļot sistēmas sastāvdaļas, samazināt berzi un izkliedēt siltumu (lai gan pārnesumkārba, protams, nav pakļauta tik augstām braukšanas temperatūrām kā dzinējs).

Pārnesumkārbu eļļas atšķiras pēc kvalitātes un viskozitātes. Kā izvēlēties pareizo? Vislabākais veids ir ievērot automašīnas ražotāja ieteikumus. Runājot par…

Vai vajadzētu nomainīt pārnesumkārbas eļļu? Un, ja jā, cik bieži?

Bieži pēc ražotāja ieteikumiem ātrumkārbas eļļa nav jāmaina, tomēr tas nav gluži tā, un tas ir saistīts ar atšķirīgām prasībām attiecībā uz transportlīdzekļa kalpošanas laiku. Tāpēc jā, pārnesumkārbas eļļa ir jāmaina.

• Manuālajai pārnesumkārbai eļļa jāmaina ik pēc 80 000 -100 000 km.
• Automātiskajām transmisijām eļļa jāmaina ik pēc 40 000 – 60 000 km (pirmā maiņa var notikt nedaudz vēlāk, pēc 60 000 – 80 000 km).

Stūres pastiprinātāja šķidrums

Visiem – vai gandrīz visiem – mūsdienās ražotajiem automobiļiem ir stūres pastiprinātājs. Tas ievērojami atvieglo manevrēšanas iespējas. Tāpēc ir nepieciešams rūpēties par stūres pastiprinātāja šķidrumu.

Ja ir sūce, var tecēt stūres pastiprinātāja šķidrums. Ja šķidruma līmenis ir pārāk zems, stūres pastiprinātāja sūknis var sabojāties. Sūkņa mērķis ir palielināt šķidruma spiedienu un tādējādi samazināt spēku, kas nepieciešams stūres rata pagriešanai. Stūres pastiprinātāja šķidrums laika gaitā var zaudēt savas īpašības.

Ik pa laikam ir ieteicams pārbaudīt, vai stūres pastiprinātāja šķidruma daudzums rezervuārā ir virs minimālā līmeņa un vai tas nav mainījis krāsu. Tāpat kā jebkurš cits darbības šķidrums, arī šis šķidrums nolietojas – un to labāk ir noskaidrot pašam, vēl pirms automašīna par to ir devusi ziņu, piemēram, troksnis stūres pastiprinātāja sūknī vai kad tas ir saplīsis.

Cik bieži jāmaina stūres pastiprinātāja šķidrums?

Stūres pastiprinātāja šķidrumu ieteicams mainīt ik pēc 2-3 gadiem vai aptuveni 100 000 km. Šķidrumu var nomainīt arī pats. Jūs noteikti varat pārbaudīt šķidruma līmeni – mērtrauks atrodas zem katra automobiļa motora pārsega.

Veicot papildināšanu, ir vērts pārliecināties, vai pievienojamais šķidrums ir identisks jau sistēmā esošajam – dažādu ražotāju šķidrumiem var būt atšķirīgs ķīmiskais sastāvs vai arī tie var reaģēt atšķirīgi zem spiediena, tādēļ šķidrumu sajaukšana šajā gadījumā nav ieteicama.

Eļļa gaisa kondicioniera sistēmā

Gaisa kondicionieris – vismaz manuālais, bet arvien biežāk arī automātiskais – mūsdienās ir gandrīz neatņemama transportlīdzekļa aprīkojuma sastāvdaļa. Un tam – tāpat kā vairumam aprīkojuma – ir nepieciešama zināma apkope. Autovadītāji lielākoties zina, ka gaisa kondicioniera freons, tā sauktais dzesēšanas šķidrums, ir jānomaina (vai jāpapildina, lai gan šeit tas ir nedaudz sarežģītāk). Turklāt ar gaisa kondicionieri ir saistīts vēl viens darbības šķidrums – kompresora eļļa.

Šī eļļa tiek ievadīta sistēmā kopā ar aukstuma aģentu – aukstuma aģents apvienojas ar eļļu, veidojot viendabīgu maisījumu, kas nodrošina kompresora pareizu eļļošanu. Tādējādi tiek nodrošināta efektīva gaisa kondicionēšanas sistēmas darbība un automašīnā tiek nodrošināta gaidītā temperatūra.

A/C kompresors nav lēts aprīkojums, tāpēc par to ir jārūpējas – un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir nodrošināt to ar atbilstošu eļļu. Šajā gadījumā to var uzskatīt par: tieši saskaņā ar ražotāja ieteikumiem.

Tomēr, tā kā nedz dzesēšanas šķidruma nomaiņu, nedz kondicioniera eļļas uzpildi nevar veikt patstāvīgi, tad parasti šis lēmums lēmums ir jāpieņem autoservisā. Tāpēc ir labi, ja A/C apkope tiek veikta profesionālos autoservisos – un ne vienmēr “zem telts lielveikala autostāvvietā”. Finanšu ietaupījums diemžēl var būt tikai šķietams.

AdBlue šķidrums

AdBlue šķidrums ir labi pazīstams to automobiļu vadītājiem, kuriem ir EURO 6 dīzeļdzinēji (lai gan dažkārt tas tiek izmantots arī EURO 5 automobiļos).

Svarīgi, ka tā NAV degvielas piedeva. To uzglabā atsevišķā tvertnē un sajauc ar izplūdes gāzēm. Šķidrumā esošā urīnviela reaģē ar slāpekļa oksīdiem izplūdes gāzēs, veidojot amonjaku un oglekļa dioksīdu. Šādi “ pārveidotās” izplūdes gāzes nonāk SCR katalizatorā un sadalās slāpeklī un ūdenī.

AdBlue var iegādāties degvielas uzpildes stacijās, ielejot šķidrumu no dozatora tieši tvertnē. To var iegādāties arī 1,5 līdz 10 litru kanniņās. AdBlue šķidrumu nemaina, tikai laiku pa laikam uzpilda (ļoti svarīgi, jo AdBlue trūkums tvertnē traucē motora darbību).

Bremžu šķidrums

Bremžu šķidrums ir ārkārtīgi svarīgs – bremžu šķidruma trūkumi samazina bremzēšanas veiktspēju. Īss skaidrojums – tipiska bremžu sistēma darbojas ar bremžu klučiem un diskiem. Kad vēlaties apturēt transportlīdzekli, nospiežat bremžu pedāli kā rezultātā bremžu klucīši pielīp pie diskiem, radot berzi. Problēma ir tā, ka automašīnas gadījumā spēks, ko varat radīt ar kāju, ir pārāk mazs, lai efektīvi apturētu vai nobremzētu automašīnu. Šā iemesla dēļ bremžu sistēmā izmanto pastiprinātāju mehānismus, kuru pamatā ir sūknis un jau minētais šķidrums.

Galvenā cilindra un bremžu šķidruma izmantošana nozīmē, ka pat ar salīdzinoši nelielu pedāļa spiedienu var radīt lielu bremzēšanas jaudu. Tomēr bremžu šķidrums nolietojas – laika gaitā tas zaudē savas īpašības, galvenokārt samazinās tā uzkaršanas temperatūra (un ir tikai viens solis līdz bremžu “ uzvārīšanās” braukšanas laikā). Turklāt bremžu šķidrumiem piemīt higroskopiskas īpašības – tie absorbē mitrumu no apkārtējās vides, kas vēl vairāk samazina to efektivitāti. Tāpēc ir svarīgi atcerēties tos nomainīt – normāli tas būtu ik pēc diviem gadiem.

Kādi bremžu šķidrumi ir pieejami? Galvenokārt tie ir šādi: DOT3, DOT4, DOT5.1 un DOT5. Bremžu šķidrums, kura līmenis ir pārāk zems, ir jāpapildina – DOT3, DOT4 un DOT5.1 šķidrumus var sajaukt savā starpā, bet DOT5 šķidurmu – ne.

Dzesēšanas šķidrums

Dzesēšanas šķidruma mērķis dzinējā ir vienkāršs – tas novada siltumu, novēršot dzinēja pārkaršanu. Šķidrums cirkulē ap dzinēju, kur tas uzsilst, atņemot siltumu no agregāta, savukārt radiatorā tā temperatūra tiek adzesēta.

Dzesēšanas šķidruma problēmas īpaši bieži rodas ziemā, lai gan, protams, dzesēšanas šķidruma līmenis jāpārbauda ne tikai ziemā. Dzesēšanas šķidrums var noplūst jebkurā laikā un vienkārši iztecēt. Vislabāk ir uzpildīt to pašu dzesēšanas šķidrumu, kas pašlaik ir sistēmā.

Ja mēs mēģinām mainīt dzesēšanas šķidrumu, ir divi risinājumi. Nopirkt gatavu dzesēšanas šķidrumu vai sajaukt koncentrātu ar ūdeni. Ja nolemjat iegādāties gatavu dzesēšanas šķidrumu, meklējiet to automašīnas īpašnieka rokasgrāmatā vai internetā. Ja meklētājā (bieži vien transportlīdzekļa ražotāja tīmekļa vietnē) ievadīsiet sava transportlīdzekļa marku un modeli, iegūsiet informāciju par ieteicamo dzesēšanas šķidrumu. Tas ir īpaši svarīgi, ja jums ir pavisam jauns transportlīdzeklis, jo tam var būt īpašas dzesēšanas šķidruma prasības.

Izvēloties dzesēšanas šķidrumu, ir vērts pievērst uzmanību:

• sasalšanas temperatūrai – tā nedrīkst būt augstāka par -30 grādiem,
• vārīšanās temperatūrai – tā nedrīkst būt zemāka par 120 grādiem,
• sārmainība – tā nedrīkst pārsniegt 2,5

Vējstikla mazgāšanas šķidrums

Mēs parasti izvēlamies mazgāšanas šķidrumu divas reizes gadā – pirms vasaras un pirms ziemas. Pirmajā gadījumā tam ir jānotīra putekļi un kukaiņi no vējstikla, otrajā – efektīvi jānotīra sniegs un tā atliekas un galvenais… lai tas nesasaltu. Pēdējais ne vienmēr ir tik pašsaprotams, kā varētu šķist.

Obligāti ir jāseko līdzi, lai tas nebūtu beidzies – daudzos automobiļos uz instrumentu paneļa parādās brīdinājums par vējstikla mazgāšanas šķidruma iztrūkumu. Braukt ar netīru vējstiklu nav patīkami, nemaz nerunājot par drošību. Un pat tad, ja automašīna patērē daudz, piemēram, katru reizi tiek apsmidzināts ne tikai vējstikls, bet arī lukturus, nav vērts taupīt, pērkot lētāko vējstikla mazgāšanas šķidrumu vai… aizstājot to ar ūdeni. Labākajā gadījumā tie tikai slikti nomazgās netīrumus, bet sliktākajā gadījumā pie pirmajām salnām aizsals.

Kam ir jāmaina šķidrumi automašīnā?

Šajā gadījumā atbilde ir diezgan acīmredzama – šķidrumi automašīnā ir jāmaina ikvienam, kurš vēlas baudīt tās ilgu un nevainojamu kalpošanas laiku. Tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem. Dažus šķidrumus var uzpildīt vai pat nomainīt pats. Savukārt citi šķidrumi jānomaina speciālistam (arī tas ir svarīgi, jo izlietotos šķidrumus nevar vienkārši izmest).

Jautājums par to, vai šķidrumus nomainīt pirms pārdošanas, ir aktuāls. Daži pircēji priecāsies, ja zinās, ka par šīm būtiskākajām lietām jau ir parūpējušies, savukārt citi dod priekšroku par šķidrumiem parūpēties paši – un būt pārliecinātiem, ka viss ir izdarīts pienācīgi, pareizā veidā un ar atbilstošiem materiāliem. Jebkurā gadījumā jāparūpējas, lai eļļas līmenis, dzesēšanas šķidruma līmenis un citi šķidrumi būtu atbilstošā līmenī – neviens saprātīgs cilvēks nepirks automašīnu, ja redzēs, ka neviens šķidrums nebūs uzpildīts vai atbilstošā daudzumā.

Vai ir vērts regulāri mainīt šķidrumus?

Jautājums par to, vai ir vērts regulāri mainīt šķidrumus, nav gluži pareizs. Šķidrumu maiņa nav jautājums par to, vai ir “vērts vai nav vērts”. – tā ir vienkārši nepieciešamība. Savukārt tas, ko noteikti ir vērts darīt, ir sekot pieredzējušu mehāniķu vadlīnijām un norādēm, kas ne vienmēr var sakrist ar ražotāja ieteikumiem. Zināma pārlieku liela rūpība šajā gadījumā nenodarīs nekādu ļaunumu, taču tās neievērošana var novest pie dārgi izmaksājošas problēmas, kas var būt par iemeslu bojājumiem.

Ja ražotājs vēlas mainīt motora eļļu, piemēram, ik pēc 30 000 km, labāk šo intervālu saīsināt vismaz uz pusi (eļļas un filtra maiņa ik pēc 10 000 -15 000 km). Ja ražotājs savos ieteikumos nemaz nepiemin eļļas maiņu pārnesumkārbā – automātiskajā vai manuālajā -, to tomēr ir lietderīgi darīt, paturot prātā, ka ražotāja un automobiļa lietotāja intereses – īpaši pēc garantijas termiņa beigām – pilnībā nesakrīt.