Venecuēlā degviela ir pat lētāka par ūdeni! Neticami, vai ne?

Degvielas cenai valstī ir milzu ietekme uz tautsaimniecību, taču pasaulē mēdz būt arī visai ekstrēmi piemēri. Viens no tādiem ir Dienvidamerikas OPEC dalībvalsts Venecuēla. Tieši Venecuēlā degviela ir pat lētāka par ūdeni! Neticami, vai ne?

Mūžam siltā tropu valsts Karību jūras piekrastē ir viena no lielākajām naftas eksportētājvalstīm. Kamēr vidējā degvielas cena benzīnam pasaulē ir EUR 0,95 un dīzeļdegvielai EUR 0,85, tikmēr Venecuēlas iedzīvotāji var pieliet pilnu bāku par to pašu summu, ko mēs samaksājam par Orbit paciņu Narvessen kioskā, gaidot pieturā sabiedrisko transportu. Jā, Venecuēlā degvielas cena svārstās no viena līdz diviem eiro centiem litrā.

Savu sašutumu par augstajām degvielas cenām neslēpj ASV dzīvojošie, kuri pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši degvielas sadārdzināšanos. Šobrīd ASV vidējā degvielas cena litrā svārstās ap EUR 0,64 par dīzeļdegvielu un EUR 0,66 par benzīnu. Ņemot vērā, ka amerikāņu automobiļi nav tie ekonomiskākie var saprast viņu sašutumu.

Tikmēr dārgākā degviela pasaulē joprojām ir Ziemeļeiropas valstīs un Honkongas degvielas uzpildes stacijās. Pilnajā nosaukumā – Ķīnas Tautas republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons ilgi konkurēja ar Norvēģiju par dārgākā benzīna statusu. Šobrīd Honkongā viens litrs šī degmaisījuma maksā EUR 1,84, savukārt Norvēģijā EUR 1,76. Par dīzeļdegvielu joprojām visvairāk maksā norvēģi – EUR 1,65.

Baltijas valstīs dominējošā ir dīzeļdegviela, kas maksā vairāk nekā tādās attīstītās valstīs kā Dienvidkorejā un Luksemburgā. Baltijā un Latvijā degvielas cena ir aptuveni vienādā līmenī. Bieži vien kaimiņos tā pat ir lētāka, kas daudziem liekas absurdi, ņemot vērā faktu, ka pie mums samaksātajai summai par iztērēto degvielu būtu jāpierēķina klāt arī ikgadējais ceļa nodoklis, kuru valdība, ar ēzelim cienīgu spītību, nevēlas pievienot klāt degvielas cenai.

Interneta vietnē manabalss.lv tika izveidota iniciatīva “Atcelt pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc Igaunijas parauga”, par kuru nepilna gada laikā nobalsoja vairāk nekā 23 000 cilvēku un pērnā gada izskaņā tā tika iesniegta izskatīšanai Saeimā.

Gan Satiksmes, gan Finanšu ministrija uz ideju raugās pozitīvi, taču priekšā ir garš birokrātijas maratons un vairākas problēmas, ar ko iniciatīvas ieviešanas rezultātā nākotos saskarties. No tām galvenās – kā nodrošināt pašlaik spēkā esošos atvieglojumus (piemēram, daudzbērnu ģimenēm), ko darīt ar komerctransportu un kā nelikt maksāt smagajām u.c. mašīnām nodokli divreiz?

Iniciatīvas pārstāvis, Ģirts Lapškalns, vietnē manabalss.lv norāda: “Redzam, ka šobrīd Satiksmes ministrija nav pret iniciatīvas ideju, bet tā arī nav gatava to uzreiz ieviest! Mums jāuzmanās, lai nenonākam situācijā, kad laba ideja atkal tiek norakta, kamēr tā ar laiku zaudēs savu aktualitāti! Sarunas darba grupās notiek un Satiksmes ministrija ir ieklausījusies iniciatīvas atbalstītājos. Pašlaik esam iesaistīti arī diskusijās par iniciatīvas problēmjautājumiem.”

Degvielas cena Latvijā veidojas no trīs galvenajiem faktoriem – 45% sastāda nodokļi, 45% no tās sastāda iepirkuma cena un tikai 10% no šobrīd redzamās summas par vienu litru degvielas uz tablo, ir uzcenojums, kas nosedz degvielas mazumtirgotāju biznesu.