Kā veidojas degvielas cena Latvijā un Baltijas valstīs?

Degvielas cena ir tik būtisks ekonomiskais rādītājs, ka ievērojama daļa uzņēmēju pielāgo savu ikdienu tai, piemēram, loģistikas kompānijas. Pamatā ir trīs galvenās cenas veidošanās sastāvdaļas – degvielas cena biržā, nodokļi un tirgotāja izmaksas.

Šajā bloga ierakstā apskatīsim soli pa solim degvielas cenas ietekmējošos faktorus, kā arī situāciju Igaunijā un Lietuvā, kur izrādās, ka ceļa nodoklis degvielai nemaz netiek piemērots. Bet par visu pēc kārtas. Liels paldies “Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājam Gatim Titovam par daudzajām niansēm.

Biržas prece

Līdzīgi kā, piemēram, vērtspapīri un dažādas ražošanas izejvielas, arī degviela ir biržas prece. To pasaules biržās iepērk rūpnīcas, kas ražo benzīnu un dīzeļdegvielu un tālāk saražoto pārdod mazumtirgotājiem.

Cenu, par kādu degviela tiek iepirkta biržā, ietekmē pieprasījums un piedāvājums, kas ir atkarīgs no ekonomiskajiem un sociālpolitiskajiem notikumiem lielajos pasaules reģionos, klimatiskās situācijas un valūtas kursa svārstībām.

Savukārt rūpnīcas biržas cenu izmanto kā atskaites punktu, tirgojot degvielu mazumtirgotājiem, un šobrīd tā veido vairāk nekā trešdaļu jeb ~ 36% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā. Jāatzīmē, ka dienas laikā biržas cena var svārstīties līdz pat 10%, kas mazumtirdzniecībā ir pielīdzināms aptuveni 5 centiem litrā, tāpēc šī proporcija regulāri mainās.

Jāņem vēra, ka Latvijas ekonomiskās vai sociālpolitiskās norises nevar būtiski ietekmēt degvielas cenas biržās. Galveno toni tajās nosaka notikumi Tuvajos Austrumos, ASV, Āzijā u.c. lielajos reģionos.

Nodokļi

Otru lielāko daļu no degvielas cenas ~ 55% apmērā ietekmē nodokļi. Latvijā degvielai piemēroto nodokļu grupā ietilpst akcīze, PVN un nodeva par obligāto valsts rezervju glabāšanu. Citām valstīm šis sadalījums var atšķirties, jo katra nosaka savus nodokļus un to lielumu.

Akcīzes nodokļa likme ir balstīta uz apjomu nevis konstantu procentu. Piemēram dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) – 414 euro, savukārt svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) – 509 euro.

Lasiet vēl:

• Degvielas piedevas: mārketinga triks vai “vitamīni” jūsu automašīnai?
• Cik par degvielu maksā citur pasaulē? Venecuēlā tā ir lētāka par ūdeni!
• Cik ilgā laikā atmaksājās automašīnas gāzes iekārta?

Mazumtirgotāja uzcenojums

Vismazāko proporciju ~10% apmērā no cenas veido mazumtirgotāja izmaksas par degvielas kvalitātes nodrošināšanu un klientiem sniegto servisu. Faktiski sanāk, ka vairāk nekā 90% no degvielas cenu veidojošajām sastāvdaļām ir ārpus mazumtirgotāju ietekmes, kas arī izskaidro teju identisko cenu starp vairākiem DUS tīkliem valstī.

Galveno cenu atšķirību starp dažādiem tīkliem nosaka tirgotāja profils – pilna servisa vai automātiskās degvielas uzpildes stacijas, degvielas kvalitātes nodrošināšana un tās kontrole, degvielai pievienotās īpašās piedevas, kā arī servisa līmenis, ko katrs tirgotājs saviem klientiem sniedz.

Lai degviela atbilstu tai kvalitātei, kādā tikusi saražota, svarīgi ir veikt tās kontroli visā degvielas ceļā no rūpnīcas līdz klienta automašīnas bākai. Tas nozīmē, ka ir rūpīgi jāseko līdzi tam, cik pareizi degviela tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta, un tas viss, protams, veido arī mazumtirgotāja izmaksas, kas ietilpst degvielas cenā.

Konkurence un citi faktori

Degvielas cena var atšķirties ne vien starp dažādiem DUS tīkliem, bet arī viena zīmola ietvaros. Atšķirības var būt pat vienas pilsētas dažādos rajonos, un diennakts laikā cenas var mainīties arī vairākas reizes. Tas skaidrojams ar to, ka degvielas gala cenu mazumtirdzniecībā papildus degvielas cenai biržā, nodokļiem un tirgotāja izmaksām ietekmē vēl degvielas pieprasījums un piedāvājums katrā mikrotirgū.

Piemēram, ja pilsētā vai tās rajonā savstarpēji konkurē vairāki mazumtirgotāji, tad sagaidāms, ka degvielas piedāvājums šajā lokācijā būs lētāks nekā vietā ar mazāku DUS koncentrāciju.

Jāņem vērā arī to, ka norādītajai cenai uz degvielas sūkņa bieži ir tikai informatīvs raksturs, jo mazumtirgotāji gan privātpersonām, gan biznesa klientiem piemēro dažādas atlaides, piemēram, ar lojalitātes kartēm vai dažādām reklāmas kampaņām.

Degvielas cena Igaunijā un Lietuvā

Arī kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, degvielas cena veidojas pēc līdzīgiem principiem, taču atšķirīga ir degvielas cenu lielākā pozīcija – nodokļi. Akcīzes nodoklis visaugstākais ir Igaunijā, bet zemākais Lietuvā. Un nevienā no valstīm tā likme pēdējos divos gados nav samazināta. Savukārt PVN augstākais ir Latvijā un Lietuvā – abās 21%. Igaunijā PVN ir nedaudz zemāks – 20%.

Savukārt obligāto degvielas glabāšanas likmi piemēro Latvijā un Igaunijā, bet Lietuvā to nepiemēro vispār. Un salīdzinoši Latvijā tā ir 1,5 centi par katru degvielas litru, bet Igaunijā krietni mazāk – 0,4 centi.

Arī Lietuvā un Igaunijā starp degvielas tirgotājiem ir liela konkurence, tāpēc tiek rīkotas dažādas atlaižu akcijas. Līdz ar to, īslaicīgi var novērot, ka degvielas cena atšķiras gan starp kaimiņvalstīm, gan dažādām viena tīkla stacijām. Tas, ka kādā Lietuvas DUS cena ir krietni zemāka nekā Latvijā, nenozīmē, ka tā ir visā Lietuvā.

Un tagad pats neticamākais – ceļa nodoklis vai auto ekspluatācijas nodoklis kaimiņvalstīs nemaz neeksistē. Ne kā atsevišķs maksājums vietējam “CSDD” nedz arī pievienots klāt katram degvielas litram! To apstiprina ne tikai “Circle K”, bet arī Lietuvas Transporta un Komunikācijas ministrija kā arī Latvijas Auto asociācijas mājaslapā ievietotā informācija.

Citāts no Auto asociācijas mājaslapā ievietotā raksta par ekspluatācijas nodokli:

“No pirmā acu uzmetiena ideja par ekspluatācijas nodokļa pievienošanu degvielas cenai šķiet ļoti piemērota – administrēšana vienkārša, jo vairāk brauc, jo lielāks nodoklis, ja opaps nebrauc nemaz, tad arī nodokļa nav un, ja vēl var atsaukties uz Igaunijas brīnišķīgo piemēru, tad jau kļūst pavisam labi.

Pirms virzāmies vajadzētu atklāt vienu noslēpumu – ne Igaunijā, nedz arī Lietuvā pasažieru automobiļiem un vieglajam komerctransportam ekspluatācijas nodokļa nav. Tā nav vispār nekādā formā un saturā, ne atsevišķi, nedz arī kā papildus nodoklis pie degvielas, nedz arī vēl kādā citā veidā! Tātad, ja mēs Latvijā gribam, piemēram, Igaunijas veiksmes stāstu, tad arī mums no ekspluatācijas nodokļa ir jāatsakās pavisam, nevis jāmēģina to kaut kā “ieķīmiķot” degvielas cenā.

Sliktā ziņa ir tāda, ka ES ir tikai dažas valstis, kurās nav šāda nodokļa, šo valstu skaits kļūst ar vien mazāks, jo visiem ir budžeti un gudrākajiem arī kādi augstāki mērķi – zaļā domāšana, satiksmes drošība utt.”

Kamēr degviela ir pasaules numur viens energoresurss, tā tiks rūpīgi aplikta ar dažādiem nodokļiem un sastādīs ievērojamu mūsu ikdienas tēriņu apjomu. Nav brīnums, ka iniciatīva – aplikt degvielas cenu ar ekspluatācijas nodokli, neguva panākumus, jo tas vēl vairāk sadārdzinātu Latvijas degvielas cenu uz pārējo Baltijas valstu fona.

Avots: Auto Asociācija