CO2 emisiju standarti
Katrā valstī ir savi ierobežojumi, noteikumi un rekomendācijas. Tajā skaitā tas skar jebkuru transporta līdzekli, kas darbināms ar iekšdedzes dzinēju. Piemēram, Eiropā jau labu laiku eksistē ES standarti automobiļu pieļaujamo izplūdes gāzu, jeb moderni sakot – emisijas pieļaujamajam apjomam.
Dažādiem transporta veidiem var būt dažādi standarti. Skaidra lieta, ka dīzeļdzinēja kravas lokomotīvei izplūdes normas ir savādākas kā mūsu ikdienas dzelzs rumakiem. Taču interesenti palūkoties pagātnē un uzzināt, kā šādas normas radās!
Pirmie Eiropas ieviestie izplūdes gāzu standarti
Viss aizsākās vēl tālajā 1993. gadā, kad Eiropas Savienība noteica pirmo kaitīgo izmešu standartu. Lielumu, kuru neviens vieglā pasažieru automobiļa iekšdedzes dzinējs nedrīkstēja pārsniegt.
Laikam ejot strauji attīstījās autobūve un dzinēju inženierija, tādēļ šos emisijas standartus nācies ik pa brīdim pārskatīt un pieļaujamās kaitīgo izmešu normas samazināt. Kā mēs labi zinām, tad viens no Eiropas Savienības mērķiem vienmēr ir bijusi ekoloģija.
Kopš 1993. gada Eiropas savienība ieviesusi vairākus gana drastiskus noteikumus. Piemēram, sākot ar 2017. gadu katram auto modelim tiek pārbaudīti emisijas apjomi ne tikai speciālā trasē un zinātniskajās laboratorijās, bet arī ikdienas transporta plūsmā.
Euro standarti – nebija pirmie. Vēl astoņdesmitajos gados pasaulē tika ieviesta pirmā regula – R49, kas attiecās uz oglekļa monoksīdu, ogļūdeņražiem un slāpekļa oksīdu. Tomēr tieši Eurostandarti atstāja milzīgu ietekmi uz turpmāko automobiļu attīstību un dzinēju pielāgošanu jaunajiem apstākļiem, tostarp klimata izmaiņām.
Euro 1
Šīs normas tika izstrādātas vēl 1992. gadā, lai gan spēkā tās stājās ar 1993. gadu. Standarts noteica kaitīgo izmešu normas vieglajiem pasažieru un kravas automobiļiem. Lai gan Euro 1 standarts bija ar daudz lielākām pielaidēm kā šobrīd, jau toreiz daudzi auto ražotāji novirzīja lielus līdzekļus un spēkus izplūdes gāzu sistēmas pilnveidošanai.
Runājot par slāpekļa oksīdiem, tā ir veselu 98% starpība, un ogļūdeņražu gadījumā – 95%, oglekļa monoksīds bija jāsamazina par 89%, bet cietās daļiņas – par 97%. Tas ir diezgan iespaidīgi.
Euro 2
Nākamais Eiropas Savienības noteiktais standarts spēkā bija līdz pat 1997. gadam un tas attiecās gan uz vieglo pasažieru transportu, gan uz divu un trīs riteņu spēkratiem, kurus darbināja iekšdedzes dzinējs. Kā mēs saprotams, Eiropa paralēli automobiļiem pieķērās arī motocikliem.
Euro 3
Šis kaitīgo izmešu ierobežojumu komplekss stājās spēkā sākot ar 2001. gadu. Tie skara jebkuru transporta vienību, kura bija darbināma ar iekšdedzes dzinējiem. Tieši ar šo, nu jau trešo standarta pakotni, tika ieviesti sadalījumi pēc dzinēju tilpuma un degvielas veida. Tika atzīts, ka dīzeļdzinēji var izdalīt vairāk slāpekļa oksīdu, bet oglekļa monoksīda standarti ir stingrāki.
Euro 4
Šis standarts tika ieviests jau 2004. gadā un skāra jebko, kas darbojas uz iekšdedzes dzinēja bāzes. Tiesa gan, benzīna motoriem netika piemērota cieto daļiņu emisijas normatīvi. Tobrīd par ļoti dārgajiem cieto daļiņu filtriem autobraucēji nevarēja pat iedomāties!
Euro 5
Pirms desmit gadiem 2011. gadā tika apstiprināts jauns ekoloģijas standarts – nu jau piektais pēc skaita. Tas attiecās uz pilnīgi visām vieglajām pasažieru automašīnām, uz palīgtransportu un motocikliem. Tieši pēc šā standarta dzimšanas auto ražotāji bija spiesti aprīkot savus izstrādājumus ar cieto daļiņu filtriem. Tie, protams, būtiski samazināja kaitīgos izmešus, taču jūtami padārdzināja pašus automobiļus.
Euro 6
Šis vēl ar vien aktuālais emisijas standarts tika ieviests 2014. gadā. Kā smejas paši auto ražotāji – gaiss pirms būšanas degkamerā ir daudz piesārņotāks, kā izplūstot pa izpūtēja galu. Un tomēr tas jau tagad ir izpelnījies dažādus labojumus. Euro 6 skar gan parastos automobiļus, gan komunālo pakalpojumu transportu un citus braucamrīkus.
Euro 6C
Šīs izmaiņas tika izsludinātas 2019. gada septembrī. Šie grozījumi saglabāja līdzšinējo Euro 6 standartu, tikai nedaudz to padarīja vēl drastiskāku un ražotājiem grūtāk izpildāmu.
Euro 6D
Vēl grozījumi jau esošajam Euro 6 standartam. Izmaiņas bija ieplānotas kā pagaidu risinājums, taču nu šie grozījumi ir pie mums aizkavējušies. Te gan pamatā jārunā par noteikumiem, kas paredz veidu, kādā jāveic kaitīgo izmešu testi.
Līdz Euro 7 tā arī pagaidām nodzīvojuši neesam un informācija par to, kad jaunais ekoloģijas standarts sagaidāms arī nav pieejama. Droši vien nav jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka nākamais standarts nenoliedzami būs pārejas posms uz pilnīgu nulles emisijas līmeni. Jau tagad vairāki auto ražotāji paredzējuši, ka tuvāko piecu gadu laikā tiks pārtraukta iekšdedzes dzinēju ražošana. Savukārt to, kāda būs dzīve pēc benzīna un dīzeļdegvielas bērēm, mēs uzzināsim tikai tad, kad visi sēdēsim elektriskajos automobiļos!
Lasi vēl:
- Ko pārbauda tehniskajā apskatē
- Top 7 ieteikumi kā samazināt CO2 izmešu daudzumu
- Vai ir iespējams pārveidot savu auto par elektroauto?
- Moderno automobiļu problēmas – 9 lietas, kas kaitina lielu daļu autovadītāju
