Elektroauto uzlāde – kā tas notiek un kā uzlādēt pareizi

Lai arī sākotnēji sabiedrības nostāja elektroauto ienākšanai pasaulē bija ļoti rezervēta, pat noraidoša, neticot tā kļūšanai par pat vienkārša iedzīvotāja pārvietošanās līdzekli ikdienā, šādi spēkrati kļūst arvien populārāki. Arī Latvijā. Šobrīd arī šādu automobiļu uzlādes vietu skaits aug strauji. Taču elektroauto uzlāde un viss process var nešķist tik vienkāršs, kā vienkārši ieliet degvielu bākā. Kā pareizi lietot uzlādes stacijas un vispār uzlādēt autiņu pareizi?

 

 

Īpatsvars vēl neliels, bet 2022. gadā kāpums par 60%

autoDNA noskaidroja, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos (janvāris – septembris) Latvijā uzskaitē ir reģistrēti 3478 elektromobiļi, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas oficiālie dati. It kā nav daudz, kopējam īpatsvaram veidojot tikai 0,4% no visiem reģistrētajiem transporlīdzekļiem. Taču redzam, ka tā popularitāte strauji pieņemas apmērā, jo gada laikā pieaugums par 60%: vēl uz šī gada sākumu šādu transportlīdzekļu skaits bija tikai 2174. Savukārt 2021. gada sākumā – tikai 1240 elektroauto.

 

Pie reizes jāpiemin arī fakts, ka šobrīd reģistrēti arī 63 autobusi, 41 kvadrcikli, 81 motociklsun 985 mopēdi.

 

 

2035. gadā – tikai elektroauto?

Ja agrāk cilvēki kritiski raudzījās uz iespējām iegādāties elektroautomobiļus, norādot uz lielām izmaksām iegādē, uzturēšanā un problēmām tos uzlādēt, situācija strauji mainās. Kā ražotāju pusē, padarot šādus spēkratus izturīgākus, tā arī to uzlādes tīkla nemitīgā paplašināšanā.

Šādu spēkratu uzlādes tīkla mērķi Eiropas Savienībā paredz, ka līdz 2030. gadam arvien straujāk augs elektroauto tirgus. Turklāt, ņemot vērā arī mērķtiecīgo virzību uz klimata neitralitāti un šī gada vasarā Eiropas Parlamentā pieņemto lēmumu par jaunu iekšdedzes auto tirdzniecības pilnīgu pārtraukšanu 2035. gadā, augstākā līmeņa lēmējvara ir pārliecināta, ka jau pavisam drīz jaunu auto tirgū būs tikai elektromobiļi. Ļoti iespējams, ka tas tā arī notiks.

 

Lasiet vēl:

• Iekšdedzes un elektroauto: Kādas atšķirības avārijas gadījumā?
• Vai šobrīd ir īstais laiks iegādāties elektroauto?
• Iekšdedzes un elektroauto: kādas atšķirības avārijas gadījumā?
• Elektroauto pēc avārijas – vai tas var būt drošs?

 

“Tuvākajās desmitgadēs elektromobilitātei mūsu ikdienā būs arvien lielāka nozīme. Tā radīs izmaiņas procesos, kurus esam pieraduši izmantot šodien. Un, visticamāk, tā mainīs mūsu ikdienu, ļaujot atbrīvoties no vecajiem ieradumiem, lai visu paveiktu vienkāršāk, videi un klimatam draudzīgāk. Mums nevajadzēs meklēt, kur un kā uzlādēt savu elektrotransportu, – uzlādes stacijas būs daļa no pilsētu un starppilsētu infrastruktūras,” komentēja AS “Latvenergo” projektu vadītājs un elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills

 

Uzlādes iespējas kļūst arvien plašāk pieejamas

Cik tālu ir attīstījies elektroauto uzlādes tīkls Latvijā un vai jau tagad tas faktiski spēj nodrošināt visu vajadzības arī plašāk? AS “Latvenergo” elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis pauž, ka ir gan. Pēc viņu teiktā, jau šobrīd elektromobiļu, jaunu pieslēgvietu un uzlādes tīkla attīstības tendences Latvijā ir pozitīvā virzībā.

Atbilstoši ES prasībām, saskaņā ar kurām uz katriem 10 elektromobiļiem nepieciešama viena publiskā uzlādes pieslēgvieta, “kā valsts esam stabilās pozīcijās”. Latvijas rādītāji ir virs vidējiem Eiropā, pietuvojoties Vācijas līmenim, norāda Ansis Valdovskis.

“”Elektrum Drive” publiskā tīkla attīstības stratēģija ir apsteidzoša – mēģinām ierīkot vairāk uzlāžu vietu, nekā nepieciešams. To darām tādēļ, lai iedzīvotājiem un sabiedrībai būtu pārliecība, ka, nopērkot elektromobili, nebūs jāraizējas par tā ērtu uzlādi jebkur Latvijā. Līdz šī gada beigām plānots ierīkot līdz 230 publiskām pieslēgvietām,” skaidroja eksperts.

Sarežģītāka situācija gan vēl ir vērojama pilsētās un mikrorajonos, kur ir lielāks elektromobiļu blīvums un “uzlādes pieejamība var būt izaicinošāka vakaros un naktīs”. Ansis Valdovskis piekrīt, ka arī pilsētu centros un publiskajās zonās ir nepieciešams ievērojami lielāks elektroauto uzlādes staciju skaits, nekā tas tiek piedāvāts šobrīd. “Ja “e-mobi” tīkls tika attīstīts pēc distances pārklājuma principa, nodrošinot uzlādi ik pēc 30-50 km, tad “Elektrum Drive” pieeja ir veidot uzlādes stacijas vietās, kur šobrīd vērojams uzlādes vietu trūkums, – pilsētu centros, pie kultūras un izklaides objektiem, tirdzniecības un biznesa centriem, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kur organiski veidojas nepieciešamība arī pēc elektroauto uzlādes pakalpojuma,” viņš skaidroja.

 

 

Elektroauto uzlāde un staciju veidi

Kā redzat, tad uzlādes staciju veidi ir dažādi. Kā skaidro Edgars Korsaks-Mills, tos var iedalīt galvenokārt pēc elektroauto uzlādei izmantotā strāvas veida – maiņstrāva vai līdzstrāva. “Uzlādes ātrumu būtībā raksturo tas, kāda ir uzlādes stacijā pieejamā jauda, ko var lietot elektroauto akumulatora uzlādei, tomēr uzlādes ilgums būs atkarīgs ne tikai no stāvas veida un jaudas, bet arī no akumulatora ietilpības un citiem faktoriem, skaidroja eksperts. Kādi tie ir?

 

 

Maiņstrāvas jeb AC uzlāde

Lai gan elektroauto uzlāde ir iespējama arī no visparastākās kontaktligzdas, tomēr tas būs vislēnākais uzlādes veids, jo jauda nepārsniegs 3,6 kW. Tas nozīmē, ka uzlādes ilgums var būt no 10 līdz pat 30 stundām. Ja akumulatora ietilpība ir liela, izdevīgākais risinājums ir mājoklī uzstādīt stacionāru uzlādes ierīci jeb “wallbox” ar jaudu no 7-22 KW. Tas nodrošinās, ka elektroauto uzlādei tiek izmantota visa mājoklī pieejamā jauda un tā notiks daudz ātrāk, bet vai tas ir vajadzīgs?

Maiņstrāvas (AC) uzlādes stacijās ātrumu nosaka ne tikai elektrotīkla jauda, bet arī lādēšanas iekārtas jauda, kas pārveido uzlādei nepieciešamo līdzstrāvu no maiņstrāvas. Šāda lādēšanas iekārta ir iebūvēta katrā elektroauto.

 

Līdzstrāvas jeb DC uzlāde

Visātrāk elektroauto uzlāde notiks ātrās – līdzstrāvas jeb DC uzlādes stacijās. Te netiek izmantota elektromobiļa iebūvētā lādēšanas iekārta, jo pati stacija darbojas kā strāvas pārveidotājs. Tomēr faktisko uzlādes ātrumu un laiku noteiks ne tikai stacijā pieejamā jauda, bet arī akumulatora tehniskie parametri, piemēram, ražotāja maksimālā noteiktā DC uzlādes jauda, akumulatora ietilpība un tā temperatūra uzlādes laikā.

Svarīgi akumulatoru lietot saudzīgi. Staciju jauda var būt no 25 kW līdz pat vairāk nekā 300 kW, tomēr pagaidām ne visi elektroauto modeļi atbalsta lieljaudas līdzstrāvas uzlādi vai arī to nodrošina tikai īsu brīdi.

 

Elektroauto uzlādes iekārta

Katrā šādā elektromobilī ir jau iebūvēta uzlādes iekārta. Tā nodrošina strāvas pārveidošanu uz līdzstrāvu, ja tiek veikta elektroauto uzlāde no maiņstrāvas.

Uzlādes maksimālo ātrumu noteiks ne tikai elektroenerģijas pieslēguma jauda, bet arī maksimālā lādēšanas iekārtas jauda, norāda eksperti. Piemēram, pazīstamākajiem un populārākajiem modeļiem kā “Nissan Leaf”, “Hyundai Ioniq” vai “VW e-Golf” ir iebūvēts 6-7 kW jaudas lādētājs. Ja šāds auto tiks pieslēgts 11 vai 22 kW maiņstrāvai, uzlādes ātrums būs līdzvērtīgs 3,7-7,4 kW iekārtai.

Nedaudz citādi būs ātrās uzlādes stacijās, kurās elektroauto uzlādē tiešā veidā ar līdzstrāvu. Lādēšanas iekārta vairs netiek izmantota, jo tās vietā strāvas pārveidotājs darbojas jau uzlādes stacijā. Tādēļ uzlādes ātrums ir vairākas reizes lielāks.

 

 

Iegādes laikā pievērsiet uzmanību akumulatoram

Ir labi zināms, ka paaugstināta akumulatora temperatūra samazinās ne vien iespējamo veicamo attālumu, bet arī baterijas uzlādes ātrumu. Tādēļ ir ļoti svarīgi elektroautomašīnas iegādes laikā pievērst uzmanību tam, ar kādas konstrukcijas akumulatora dzesēšanas sistēmu tas ir aprīkots.

Tās iedala pasīvajās un aktīvajās sistēmās. Pasīvās dzesēšanas gadījumā akumulatora elementi tiek dzesēti ar pievadītu gaisa plūsmu, tās konstrukcija ir lētāka un mazāk efektīva.

Lasi vēl: 6 iemesli kāpēc automašīnas ģenerators nelādē akumulatoru

Savukārt aktīvā dzesēšana notiek ar šķidruma cirkulācijas sistēmu, tādējādi tiek nodrošināta vienmērīgāka akumulatora temperatūra un ir efektīvāka, taču – dārgāka. Tomēr ir vērts ieguldīt nedaudz dārgākā tehnoloģijā, kas laika gaitā atmaksāsies.

 

Uzlādes savienojumi

Būtiska nozīme ir arī elektroauto uzlādes savienojumiem. Kā skaidro eksperti, atšķirībā no ierastās mājsaimniecības “Schuko” kontaktligzdas, dažādiem elektromobiļiem un uzlādes stacijām ir atšķirīgi savienojumu standartu veidi. Tas ir skaidrojams ar spēkrata ražotāja izcelsmes valsti. Eiropā galvenie standarti ir “Type-2” un “CCS2” (“Combo”).

Edgars Korsaks-Mills skaidro, ka publiskajās uzlādes stacijās Latvijā, tai skaitā “e-mobi” un “Elektrum Drive”, ir pieejami “Type 2”, “CHAdeMO” un “CCS2” savienojumu standarti. Pārējo standartu lietotājiem jārēķinās, ka var būt nepieciešams iegādāties papildu pārejas vai pat veikt auto pārbūvi!