Maznozīmīgi auto defekti, kas noved pie lieliem remontiem

Auto defekti, kas ar laiku noved pie lieliem remontdarbiem un lielām izmaksām. Automašīnas remontdarbus var iedalīt divās kategorijās – jāsalabo uzreiz vai arī tas var nedaudz pagaidīt. Diemžēl, taču bieži vien otrās kategorijas remontdarbi var bieži vien novest pie citām problēmām un auto defekti var progresēt, kā rezultātā dažu desmitu eiro vietā var nākties šķirties no krietni lielākas naudas summas.

 

 

Kas tad ir šie sīkumi jeb auto defekti, kurus laikus laicīgi nenovēršot varam nodarīt lielu skādi savam automobilim? Pajautājiet jebkurā auto servisā un, ticiet vai nē, deviņos no desmit gadījumiem atbilde būs regulāra dzinēja eļļas maiņa!

 

Eļļas maiņa

Pat visnepieredzējošākajam šoferim ir skaidrs, ka automašīnas dzinējā ir daudz kustīgu detaļu un tām visām ir nepieciešama lubricējoša viela, kas nodrošina stabilu motora darbību. Viedokļi par eļļas maiņas biežumu atšķiras, taču optimālais variants ir ik pēc 10 000 nobrauktu kilometru.

Kas notiek, ja eļļa netiek mainīta? Motors dilst. Respektīvi motoreļļa paliek bieza un vēl vēlāk arī lipīga. Rodas pamatīgi auto defekti, kas savukārt noved pie kustīgo detaļu pastiprinātas berzes, kā rezultātā tās krietni ātrāk nolietojas un noved pie lieliem remontdarbiem, kas atkarībā no automašīnas markas un modeļa tā īpašniekam izmaksās vairākus simtus vai pat tūkstošus eiro.  Veca motoreļļā bojā arī dzinēja gumijas, kas savukārt rezultējas kā eļļas pleķi uz ceļa seguma zem jūsu automašīnas.

 

 

Bremzes

Mazāk zināms “sīkums” ir regulāra bremžu apkope. Ja eļļa vēl tiek mainīta, tad bremžu remontdarbi parasti tiek veikti, kad CSDD tehniskajā apskatē mums inspektors ieliek divnieku par tekošām bremžu šķidruma trubiņām, nodilušiem diskiem vai citām problēmām.

Regulāri kopjot automašīnas bremžu sistēmu, tās ne tikai ilgāk kalpos un ilgtermiņā būs ekonomiski izdevīgāks risinājums, bet arī gādās par jūsu un apkārtējo drošību uz ceļa. Šādi auto defekti būs pagātne. Grūti iedomāties bīstamāku scenāriju, kad pēkšņi atsaka bremzes, vai ne?

 

Korozija

Tautā visiem labi zināmie auto defekti rodas arī no riebīgās rūsas, to neaizm irstiet. Tā parasti ir novērojama vecākiem automobiļiem, taču arī jauniņie nav pasargāti no oksidēšanās radītās skādes. Korozijas radītās problēmas ir nejauki auto defekti, kas gluži kā tāds vēzis var atgriezties vēl un vēl.

Katram automobilim ir savas tipiskās rūsas vietas, taču parasti korozijas pleķi veidojas vietās, kur ir visbiežākā saskare ar ūdeni un ziemas laikā – sāli. Nelielus rūsas skartus laukumus ir iespējas likvidēt paša spēkiem, iztērējot vien dažus eiro par krāsu, smilšpapīru un grunti. Savukārt rūsas ignorēšana var novest pie pamatīgiem caurumiem ne tikai virsbūvē, bet arī makā. Automobili ieteicams pārbaudīt pirms un pēc rudens/ziemas sezonas, lai auto defekti neradītu liekas raizes arī tad, kad jums tas vismazāk būtu vajadzīgs.

 

 

Iedegas lampiņa

Ne par velti mums ir dots instrumentu panelis, kas ir pārpildīts ar dažādām informatīvajām lampiņām, kuras vajadzības gadījumā iedegas un ziņo par dažādiem auto defektiem. Ja reiz lampiņa ir iedegusies, tad nevajag paļauties uz iepriekšējā saimnieka sacīto, ka tas ir nieks, ka tā mēdz notikt vai arī jebkurš cits attaisnojums, ka šim vāģim auto defekti ir gājuši ar līkumu vai pilnībā likvidēti.

 

Amortizatori

Ja tehniskajā apskatē par amortizatoru ir ielikts vieninieks, tas nozīmē, ka līdz nākamajai pārbaudei, ņemot vērā mūsu ceļu stāvokli, tas būs jānomaina. Taču nevajadzētu to atlikt līdz pēdējam brīdim, jo amortizators ir tikai viena no ritošās daļas sastāvdaļām, kas nolietojuma rezultātā radīs papildus slodzi citām detaļām, kā rezultātā radīsies papildu jauni auto defekti, nāksies mainīt ne tikai pašu amortizatoru, bet arī visu “plauktu”, bukses utt.,

 

 

Zobsiksna

Finansiāli nepatīkams brīdis ikvienam auto īpašniekam ir tad, kad notiek viens no riebīgākajiem auto defektiem – aiziet “pa pieskari” zobsiksna. Taču arī šis ir viens no tiem remontdarbiem, kuru nekādā gadījumā nebūtu vēlams atlicināt.

Ja zobsiksnu laicīgi nenomaina, tad tai plīstot tiek pamatīgi sabojāts dzinējs. Skāde reizēm tiek nodarīta tik liela, ka motors vairs nav remontējams un jāmeklē jauns. Nereti finansiāli izdevīgāk ir auto pārdot rezerves daļās un kādu laiku pārvietoties ar citu transportu, kamēr tiek meklēts jauns autiņš.

 

 

Katram spēkratam ir savs atskaites punkts, taču bieži vien siksna jāmaina ik pēc 100 000 līdz 200 000 kilometru. Ja tiek pirkts lietots auto, kuram ir “notīts” šāds daudzums kilometru, tad pēc odometra varētu spriest, ka siksna ir tikko mainīta, kaut gan patiesībā ir pienācis pēdējais brīdis to izdarīt.

Kā jau ar jebkuru lietu – ja par to kārtīgi rūpēsimies, tā mums ilgi un dikti kalpos. Šāda rīcība ne tikai pasargās no pēkšņiem naudas izdevumiem, bet arī saglabās automašīnas vērtību brīdī kad tā būs jāpārdod. Jūs taču negribēsiet pats pirkt spēkratu, kas ir “nevesels”, tad kāpēc mēģināt “iesmērēt” ar auto defektiem?