autoDNA iesaka
Motora sildīšana ziemā pirms braukšanas. Kā darīt pareizi?

Motora sildīšana ziemā pirms braukšanas. Kā darīt pareizi?

19 novembris 2022

Gada aukstākajā laika periodā, kad termometra stabiņš pārsvarā noslīd zem nulles atzīmes, lauskis allaž nepatīkamus brīžus sagādā šoferīšiem. It īpaši rītos, kad kaitinoši jākasa ledus no logiem vai jānotīra sniegs, bet pats autiņš – jāuzsilda… Viedokļi šajā jautājumā dalās, un mūžsenais jautājums ir arvien aktuāls – motora sildīšana ziemā pirms braukšanas. Kā darīt pareizi? Vai vispār tas ir nepieciešams?

Stāsts par to, ka automašīna noteikti pirms braukšanas sākuma ir jāuzsilda, radies krietni sen. Lielākā daļa transportlīdzekļu, kas tika būvēti līdz astoņdesmito gadu beigām, izmantoja veco labo karburatoru. Tas sajauc gaisu un degvielu. Šiem automobiļiem tik tiešām bija svarīgi pāris minūtes darboties tukšgaitā. Karburators aukstumā nespēj optimāli izsmidzināt degvielu un cilindros to iepūš lielu pielienu veidā. Tiklīdz dzinējs ir uzsilis, degviela tiek izsmidzināta pareizi un motors darbojas optimāli.

Taču vēlāk auto rūpniecībā parādījās jaunā tiešās iesmidzināšanas tehnoloģija, kas aukstā laikā izrādījās krietni efektīvāk strādājoša un nav nepieciešamības automašīnu lieki darbināt. Tas pat varot kaitēt jūsu spēkrata dzinējam, tā uzskata vieni. Citi domā, ka arvien labāk tomēr nedaudz pasildīt. Taisnība zināmā mērā ir kā vieniem, tā otriem. Izšķirošā nozīme ir tam, pirmkārt, cik ilgi autiņš stāvējis mierā, otrkārt, kāda ir tā brīža un pēdējo stundu gaisa temperatūra – zema, vidēji vai ļoti zema.

Īsi par tehnoloģiskiem procesiem automašīnas sirdī

Automašīnas stāvlaukumā ziemā.

Foto: Pixabay.com

Uzsildīšanas process novērsīs radušos kondensātu salonā un logi nebūs jāslauka, tāpat arī braukšana būs komfortablāka un nebūs sajūta, ka atrodaties “ledusskapī”. Vairums jau noteikti tā arī dara, ka vispirms iedarbina savu spēkratu un, ja ir tāda iespēja, arī krēslu sildītājus. Pēc tam sāk tīrīt sniegu un ledu. Taču tas nav pats svarīgākais ieguvums.

Kad dzinējs ir auksts, degviela, jo īpaši – benzīns, vairs neiztvaiko tik labi, līdz ar to netiek veidots optimāls gaisa un izsmidzinātās degvielas maisījums. Attiecīgi sistēma to kompensē, izsmidzinot vairāk degvielas. Tas ir slikti, jo cilindros nonāk vairāk degvielas nekā nepieciešams. Tiklīdz dzinējs ir uzsildīts, tā proporcijas atgriežas normas robežās

Benzīns ir lielisks šķīdinātājs, attiecīgi liekā degviela nonāk uz cilindru sienām un paātrināti noēd plāno eļļas kārtiņu, kas savukārt samazina to mūžu. Saīsināsies arī virzuļu gredzenu un cilindru čaulas kalpošanas laiks.

Lasiet vēl:

Kā darīt pareizi?

Īpaši pieredzējušāki autovadītāji un automehāniķi piekritīs, ka var tikai sniegt padomus un ieteikumus, bet akmenī iekalta pareiza rīcība nekad nebūs simtprocentīgi atbilstoša konkrētam spēkratam, situācijai un paša stūrētāja braukšanas stilam. Galvenais ir darīt prātīgi, lai lieki nebojātu savu braucamo. Lai prāts ir pirmajā vietā.

Kad braukt uzreiz?

Vieni uzskata, ka ar jaunākās paaudzes automašīnām nav jāķimerējas – kāpt tik iekšā un brauc uzreiz. Viņuprāt, lai arī sala apstākļos motoreļļa tiek pārsūknēta ilgākā laikā, tomēr dzinējs un eļļa uzsils daudz ātrāk normāla braukšanas ātruma apstākļos nekā tad, ja motors darbosies tukšgaitā. Savukārt vides aizstāvji uzsver, ka darbinot automobili ilgāk par 30 sekundēm, tiek patērēts vairāk degvielas nekā, ja to iedarbinātu no jauna. Tāpēc, viņuprāt, start-stop sistēma ir ideāls risinājums pilsētas automobiļiem. Te gan drīzāk nākas oponēt, jo, mūsuprāt, labāk samaksā nedaudz vairāk par degvielu nekā bendē motoru.

Tātad, kad tiešām var droši braukt uzreiz? Jau minējām, ka viss ir atkarīgs no gaisa temperatūras un tā, cik ilgi automašīna ir bijusi mierā. Ja tās ir līdz trim stundām pie teju jebkuras negatīvas gaisa temperatūras, tad jauniem automobiļiem var “šķilt” klāt un braukt uzreiz.

Kad un cik ilgi sildīt?

Tomēr lielākoties mūsdienu ikdienišķās tradīcijas pārveidojušās un kaut pusminūti automašīna darbojas tukšgaitā brīdī, kad iesēžamies savā spēkratā. Tas ir labāk nekā nekas (te ir runa par līdz 3-4 stundu stāvēšanas laiku; ja mierā bijis īsu laiku, tad tik brauc!). Kamēr novietojam viedtālruni uz turētāja vai piesprādzējamies, cits varbūt vēl pieregulē radio vai vienkārši apdomājas.

Citādi būs tad, ja termometra stabiņš rādīs -10 grādus un zemāk. Ja autiņš būs šādā salā stāvējis 10-12 stundas vai vairāk, tad kā minimums 30-40 sekundes ieteicams ļaut motoram kaut nedaudz uzsilt. Ja ir vēl aukstāks, piemēram, -15..-20 grādi vai vēl zemāk, tad noteikti ieteicams līdz divām minūtēm ļaut automobiļa sirdij iesilt.

Benzīna un dīzeļa motori salst atšķirīgi

Motoreļļa dzinējā

Foto: Pixabay.com

Jo bargāks sals, jo lielākas atšķirības starp benzīna un dīzeļa motoriem. Dīzelīši, kuriem gada aukstākajā laika periodā ir vēlams lietot tā saukto ziemas dīzeļdegvielu (no vasaras saglabātais nederēs!), sāk niķoties pie aptuveni -15 grādu temperatūras. Ar benzīnu darbināmie dzinēji darbības pretenzijas var sākt izrādīt pie aptuveni -20 grādiem un zemākas temperatūras.

Jāatzīmē, ka benzīna motori pie liela sala uzsilt ātrāk nekā dīzelīši, tomēr, neatkarīgi no motora tipa, ieteicams uzsildīt jebkuru, pat negaidot pavisam bargu salu. Atcerieties, galvenais ir parūpēties par sirdi, vērojot gaisa temperatūru un mierā pavadīto laiku. Tā jūs parūpēsieties par ilgāku motora kalpošanas laiku.

Izsaki viedokli

Vai Jums patika raksts? Iespējams, Jums ir kādi jautājumi vai komentāri? Mēs aicinām Jūs dalīties savā viedoklī un izteikties zem raksta!