Dīzeļgeitas skandāls. Kā tas sākās un kā beidzās?
Dīzeļgeitas skandāls, kas saistīts ar Volkswagen korporāciju, visā pasaulē pievērsa sabiedrības uzmanību daudzu ražotāju transportlīdzekļu izdalīto kaitīgo vielu līmenim. Cieta pašas auto markas tēls, un tās uzkrājumu vērtība tikai dažu dienu laikā samazinājās par trešdaļu, atklājot negodīgas procedūras.
Ko tieši populārais vācu uzņēmums izdarīja nepareizi?
Kas īsti ir Dīzeļgeita?
Dīzeļgeita ir nosaukums globālam skandālam, kas saistīts ar Volkswagen korporāciju, un tas sākās jau 2015. gadā. Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūra atklāja, ka ražotājs aprīkojis savas automašīnas ar īpašu programmatūru, kas izraisa kaitīgo vielu emisiju ierobežošanu tikai uz īsu laiku, lai varētu veikt transportlīdzekļa laboratorijas testus.
Braukšanas laikā amerikāņu slāpekļa oksīda emisiju standarti tika pārsniegti pat 40 reizes. Anomālijas bija saistītas ar turbodzinējiem ar tiešu degvielas iesmidzināšanu.
Volkswagen uzstādīja iepriekš minēto programmatūru 11 miljoniem automašīnu visā pasaulē, tostarp 500 tūkstošiem transportlīdzekļu tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, maldinot milzīgu skaitu patērētāju, kuri izmantoja Volkswagen grupas automašīnas.
Kad tika atklāts Dīzeļgeitas skandāls, Volkswagen uzņēmums cīnījās ne tikai ar finansiālām problēmām, bet cieta arī viņu imidžs sabiedrības acīs. Daudz cilvēku uzņēmuma vadībā zaudēja darbu, savukārt pati korporācija bija spiesta kompensēt savu negodprātīgo rīcību, kas ietvēra katra transportlīdzekļa remontu ar dīzeļdzinēju, kurā bija instalēta izplūdes gāzu emisijas regulēšanas programmatūra.
Lasi vēl:
- STOP! Ar dīzeli tālāk braukt aizliegts
- Beigtas sprauslas – kas pie tā ir vainīgs?
- Dīzeļdzinēju nākotne – piepilsētas lūžņi un kolekcionāru eksemplāri
Skandāla rezultātā sabiedrība daudzās valstīs pastiprināti pievērsās vides piesārņojuma problēmām, kā arī aktualizējās jautājums par iespēju manipulēt ar izplūdes gāzu vadību automašīnām, kas aprīkotas ar dīzeļdzinējiem.
Kā sākās Volkswagen Dīzeļģeit skandāls?
Skandāls sākās 2009. gadā, kad Volkswagen kompānija sāka uzlabot savus dzinējus, toreiz aprīkojot ar Common Rail sistēmu. Diemžēl tie izrādījās ļoti pakļauti nepareizai darbībai, un tika pieņemts lēmums tos aizstāt ar jauniem dīzeļdzinējiem, kas atbilda Euro 5 standartam. Problēma radās, mēģinot panākt zemu slāpekļa oksīdu saturu izplūdes gāzēs.
Kaut arī bija iespējams izpildīt Eiropas standartu prasības attiecībā uz šīm daļiņām (kas bija Euro 6), izrādījās, ka Amerikas galējos standartus nav iespējams izpildīt. Volkswagen vadība nolēma ķerties pie krāpšanās.
Šim nolūkam automašīnās tika instalēta datorprogramma, kas noteica izplūdes gāzu testus un automātiski mainīja to parametrus. Tā rezultātā transportlīdzekļu testos piesārņojuma līmenis nebūtu atkarīgs, savukārt uz ceļa maksimālās vērtības tiktu pārsniegtas pat 40 reizes.
Pētnieki jau 2011. gadā atklāja novirzes vācu ražotāja transportlīdzekļos. Taču tikai 2015. gadā Volkswagen paši atzina, ka krāpj dīzeļdzinēju transportlīdzekļu īpašniekus, iepriekš ilgi apgalvojot, ka tā ir tikai tehniska kļūda. Tika uzsākta procedūra, kuras rezultātā uzņēmumam nācās apturēt dažādu modeļu tirdzniecību ASV un uzlikt par pienākumu kompensēt zaudējumus.
Skandāls veicināja to, ka Volkswagen vadībai bija jāiztērē 7,3 miljardi dolāru, lai novērstu nepietiekamas izplūdes gāzu emisijas problēmu un remontētu savu klientu automašīnu dzinējus ne tikai ASV, bet arī Vācijā un citās valstīs.
Dīzeļgeitas situācija šodien
Pateicoties pretrunīgi vērtētajam Dieselgate skandālam, daudzu valstu valdības sāka pievērst īpašu uzmanību transporta kaitīgajai ietekmei uz gaisa stāvokli, un veica dažāda veida pasākumus, lai to novērstu. Vācijā tika ieviesti ļoti stingri ierobežojumi automašīnām ar instalētu viltotu programmatūru. Tika veikti arī rūpīgi testi, lai pārbaudītu, vai Volkswagen klientu automašīnu piesārņojuma līmenis atbilst īpašiem Euro 5 un Euro 6 standartiem. Lasi vairāk par CO2 emisiju standarti
Latvijā šis skandāls atstāja vēl lielāku ietekmi. Proti, programmatūras nomaiņa notiek ļoti lēni, un transportlīdzekļa īpašniekam nav pienākuma veikt nekādas darbības šī mērķa sasniegšanai. Vēl sliktāku situāciju padarīja tas, ka automašīnas, kas bija atsauktas Vācijā, jo pārsniedz atļauto kaitīgo daļiņu daudzumu, pircējus atrada Latvijā.
Dīzeļgeitas sekas autovadītājiem
Atklātā skandāla rezultātā katrs bojāta transportlīdzekļa īpašnieks var to bez maksas nosūtīt remontam, kas iekļauj programmatūras nomaiņu uz pareizo versiju. Kamēr Amerikas Savienotajās Valstīs un Rietumeiropas valstīs šāda procedūra ir obligāta, Latvijā tā diemžēl ir pilnīgi brīvprātīga.
Teorētiski Volkswagen kompānijas pārstāvji cer sasniegt ikvienu šāda transportlīdzekļa īpašnieku, taču praksē Latvija ir valsts, kurā lietotiem automobiļiem, it īpaši dīzeļiem, ir milzīga popularitāte. Tāpēc sazināties ar katru īpašnieku, kurš brauc ar kļūdainu automašīnu, nav iespējams.
2020.gadā daudzviet ieviesa papildus ierobežojumus, lai ierobežotu izplūdes gāzu saturu.
Iespējams, tas ļaus samazināt to transportlīdzekļu skaitu uz ceļiem, kas ievērojami pārsniedz pieļaujamo saindēšanās daļiņu daudzumu.
Lasi vēl:
