Kas ir biodegviela – biodīzelis un bioetanols?
Cīņā ar CO2 izmešu samazināšanu viens no risinājumiem ir biodegviela. Taču kas tieši ir bio degviela un kādu ietekmi tā atstāj uz automašīnu dzinēju apskatīsim nedaudz detalizētāk.
Biodegviela, pretstatā parastajai degvielai, tiek ražota no atjaunojamiem resuriem – biomasas, dažādām augu eļļām, kā arī citiem rūpnieciskiem atkritumiem. No biomasas iegūtā biodegviela izmešu ziņā tiek uzskatīta par neitrālu. Dīzeļdegvielai tiek pievienots biodīzelis, savukārt benzīnam – bioetanols.
Pasaules ekonomika lielā mērā ir atkarīga no energoresursu iegūšanas. Ņemot vērā, ka nafta agrāk vai vēlāk beigsies, CO2 līmenis atmosfērā pieaug un ir iespējams iegūt atjaunojamu enerģijas avotu no augiem – biodegvielas klātbūtne tikai pieaugs.
Kas ir biodīzelis?
Biodīzeļdegvielu ražo no eļļām vai taukiem, izmantojot transesterificēšanu. Šobrīd tā ir visizplatītākā biodegviela Eiropā. To atsevišķos gadījumos var izmantot kā degvielu transportlīdzekļiem tīrā veidā (B100), taču parasti to izmanto kā dīzeļdegvielas piedevu.
Biodīzelis tiek pievienots dīzeļdegvielai ar mērķi samazināt kaitīgo daļiņu daudzumu nonākšanu atmosfērā, kā arī lai mazinātu oglekļa monoksīda (CO) un ogļūdeņražu līmeni no transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu.
Kas ir bioetanols?
Līdzās biodīzeļdegvielai pastāv alternatīva benzīnam – bioetanols. Bioetanols principā ir alkohols, kas iegūts fermentācijas procesā, galvenokārt no ogļhidrātiem, kas ražoti no dažādiem augu cukuriem, piemēram, kukurūzas vai cukurniedres.
Otrs populārākais bioetanola iegūšanas vieds ir no celulozes biomasas. Šī metode tiek uzskatīta dabai draudzīgāka, jo celuloze nekonkurē ar pārtikas avotiem.
Līdzīgi kā biodīzeli arī etanolu tīrā veidā (E100) var izmantot kā degvielu transportlīdzekļiem, taču parasti to izmanto kā benzīna piedevu, lai palielinātu oktānskaitli un uzlabotu transportlīdzekļu izmešu rādītājus.
Lasiet vēl:
- Degvielas ekonomija pret ilgu un laimīgu dzinēja mūžu
- Degvielas piedevas: mārketinga triks vai “vitamīni” jūsu automašīnai?
- Zems degvielas līmenis – braukt vai nebraukt ar gandrīz tukšu bāku?
Kādas ir obligātās prasības attiecībā uz biodegvielas piedevām?
Eiropas Savienība un daudzas citas pasaules valstis ir vienisprātis, ka biodegvielas piejaukšana tradicionālajai degvielai ir neizbēgama. Noteiktie līmeņi atšķiras, taču Eiropas Savienība ir noteikusi, ka 2020. gadā dalībvalstu transporta industrijas energoresursiem jābūt ar 10% bio saturu.
Piemēram, ja 4% valsts transporta energoresursi tiek iegūti no elektrības (vilcieniem), tad atlikušos 6% jānodrošina ar biodegvielu.
Tīrāks gaiss apmaiņā pret biežāku servisa apmeklējumu
Biodegviela ir lielisks enerģijas iegūšanas veids, taču auto industrija nav gatava tik radikālai pārejai uz dabai draudzīgāku alternatīvu. Problēma galvenokārt skar dīzeļdzinējus.
Biodīzeļdegviela pat salīdzinoši nelielā apjomā rada vairāk nosēdumu, kas ātrāk veicina delikāto degvielas filtru, sprauslu un virkni citu detaļu aizsērēšanu. Norvēģijā 2007. gadā pārdošanā parādījās eksperimentālā degviela B30 ar 30% biodīzeļa piedevu.
Pirmie problēmu vēstneši bija aukstie rudens un ziemas mēneši, kad automašīnas nevarēja pielaist. Vēlāk arī servisos izveidojās garas rindas uz dzinēja kapitālo remontu. Degviela ātri pazuda no uzpildes stacijām un sākās delikātā pirkstu rādīšana visos iespējamajos virzienos.
Šobrīd maksimāli pieļaujamais biodīzeļdegvielas piemaisījums, lai nebojātu automašīnas dzinēju ir 7%. Attiecīgi ar degvielu vien Latvijā ir par maz, lai sasniegtu Eiropas Savienības nospraustos mērķus.
Bioetanols ir ievērojami saudzīgāks pret benzīna dzinējiem. Lai arī pavisam vecām automašīnām var rasties zināmas problēmas, 15 gadus veciem auto nevajadzētu būt problēmām.
Visiem ir skaidrs, ka pie 10% neapstāsies un turpmākajos gados ražotāji būs spiesti rast veidu kā palielināt biodegvielas piejaukumu parastajai degvielai.
Zaļā un dārgā alternatīva
Protams, ka pastāv arī vēl zaļāka alternatīva – biodegviela, kas ir tik tīra un energoefektīva, ka to pat 100% apmērā var liet dīzeļu bākā un nekas slikts nenotiks. Problēma kā jau vienmēr ir cenā.
Šobrīd Neste saviem klientiem piedāvā unikālu biodīzeļdegvielu Neste My. Saskaņā ar uzņēmuma mājaslapā pieejamo informāciju inovatīvā biodegviela tiek ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, kuras ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Ir tikai viens āķis – šobrīd tā maksā EUR 1,970 litrā.
Ja šāda veida biodegviela ir risinājums dzinēju piesārņojumam, tad tā nenoliedzami atstās iespaidu uz parastās dīzeļdegvielas gala cenu un notiks kārtējais cenu pieaugums.
