Vai braucot ar kruīza kontroli ir zemāks patēriņš?

Ikviens autovadītājs vēlas, lai viņa automašīna patērētu pēc iespējas mazāk degvielas. Neatkarīgi no dzinēja tilpuma patēriņu ietekmē arī citi faktori tai skaitā teju ikvienā modernā automobilī sastopamā kruīza kontrole.

Vai braucot ar ieslēgtu kruīza kontroli samazinās degvielas patēriņš? Atbilde ir atkarīga no braukšanas apstākļiem un pašas kruīza kontroles tipa. Uz līdzena lielceļa patēriņš tik tiešām samazināsies. Īsās distances un kalnu ceļus gan būtu jāpieveic paša spēkiem. Tas būs ne tikai drošāk, bet arī saglabās iespējami zemu degvielas patēriņu.

Ekonomiska braukšana – komforts pret ietaupījumu

Braukšanas stils, izvēlētais maršruts, braukšanas laiks un virkne citu lietu var ievērojami samazināt vidējo degvielas patēriņu. Tikai nedaudz pamainot savus braukšanas ieradumus, mēs varam sasniegt lieliskus degvielas ekonomijas rezultātus. Taču visam ir savs mērs un nevajadzētu upurēt lielāko daļu komforta labākas degvielas ekonomijas vārdā.

Piemēram, gaisa kondicionēšana īpaši karstā vasaras dienā un pilsētas režīmā var palielināt degvielas patēriņu līdz pat 25%! No vienas puses tas ir ārkārtīgi daudz, taču no otras puses tā ir samērīga samaksa par komfortabliem auto vadīšanas apstākļiem.

Karstais laiks negatīvi ietekmē auto vadītāju reakciju un labsajūtu. Ārkārtējos gadījumos paaugstināta temperatūra un ne visai svaigais gaiss no apkārtējo automašīnu izplūdes gāzēm var izraisīt ģīboni, kas ievērojami palielina sadursmes risku.

Ja vēlaties samazināt degvielas patēriņu, tad būtu vēlams aizvērt visus logus, izņemt nevajadzīgās mantas no salona/bagāžnieka, saprātīgi izmantot gaisa kondicionētāju, sekot līdzi spiedienam riepās kā arī iespēju robežās “bremzēt ar motoru”. Ar detalizētākiem ekonomiskas braukšanas padomiem varat iepazīties mūsu bloga ierakstā – Ekonomiska braukšana – 10 baušļi, kas jāzina ikvienam autovadītājam.

Vai kruīza kontrole ietaupa degvielu? Jā un nē

Kruīza kontroles izmantošana nenoliedzami uzlabo ceļošanas komfortu. Sevišķi jūtams tas ir pie lieliem attālumiem. Pilsētas apstākļos šādas funkcijas izmantošana nav īsti nepieciešama, un dažos gadījumos tā var būt bīstama. Katrā ziņā tiem, kas daudz ceļo, kruīza kontrole, viennozīmīgi, ir lieliska un ļoti noderīga iespēja. Bet vai tas spēj ierobežot degvielas patēriņu?

Tas viss ir atkarīgs no kruīza kontroles veida un maršruta vai reljefa, pa kuru braucam. Ja jūsu automašīnai ir parastā kruīza kontrole, tad braucot pa līdzenu reljefu degvielas patēriņš var nedaudz samazināties.

 

Braucot ar izslēgtu kruīza kontroli, vadītājs nespēj uzturēt fiksētu ātrumu, ik pa brīdim neskatoties uz spidometru. Kruīza kontrole rūpējas par to, lai piedziņas bloks darbojas bez svārstīgām slodzēm, kas garantēs lielāku degvielas ekonomiju.

Papildus tam darbojas arī psiholoģiskais aspekts. Izmantojot kruīza kontroli, auto vadītāji ir relaksētāki un retāk rodas vēlme izdarīt straujus apdzīšanas manevrus.

Lasiet vēl:

• Kruīza kontrole nedarbojas? Cēloņi var būt vairāk nekā tu domāji!
• Ekonomiska braukšana – 10 mīti par zemu degvielas patēriņu
• Degvielas ekonomija pret ilgu un laimīgu dzinēja mūžu

Situācijas kad kruīza kontrole nesamazina degvielas patēriņu

Reljefs ir nenāks par labu degvielas ekonomijai jebkādos apstākļos, taču ar ieslēgtu kruīza kontroli patēriņš pieaugs. Kruīza kontrole mēģinās saglabāt izvēlēto ātrumu par katru cenu. Kalnā augšā ar gāzi grīdā un no kalna lejā, izmantojot bremzes nevis “bremzēšanu ar dzinēju”. Šādās situācijās vadītājs labāk zinās, kā izturēties dažādos apstākļos, piemēram, paātrinoties pirms slīpuma augšup, atlaižot gāzi dodoties lejā no kalna utt.

 

Protams, ka tehnoloģijas attīstās un mūsdienu automobiļiem ir pieejama adaptīvā kruīza kontrole. Ar sensoru palīdzību adaptīvā kruīza kontrole spēj labāk orientēties uz ceļa virsmas un vajadzības gadījumā automātiski samazināt ātrumu un atbilstoši reaģēt, ja priekšā ir bīstamība.

Ja nav bail nedaudz atlaist kontroles grožus un uzticēties automašīnas datoram, tad šādos gadījumos adaptīvā kruīza kontrole spēs optimāli pielāgot degvielas resursus teju jebkuros braukšanas apstākļos.

Teorija un prakse

autoDNA kolēģis no Polijas divas nedēļas pēc kārtas devās ceļojumā no Radomas uz Varšavu un atpakaļ (apmēram 112 km vienā virzienā). Abi braucieni  notika naktī, līdzīgā temperatūrā un vienā un tajā pašā maršrutā. Mūsu poļu kolēģis teoriju pārbaudīja 2005. gada 1,9 TDI Saab 9-3 automobilī ar 6-pakāpju manuālo ātrumkārbu.

Pirmajā braucienā no Radomas uz Varšavu un atpakaļ netika izmantota kruīza kontrole un vidējais ātrums tika fiksēts 115 km/h, satiksme bija mērena un sastrēgumu nebija. Braukšanas laikā borta dators uzrādīja, ka pēc 224 km attāluma pievarēšanas vidējais degvielas patēriņš nostājās uz 5,2 l / 100 km.

Otrās braukšanas laikā identiskos apstākļos tika izmantota parastā kruīza kontrole, kas iestatīta uz 115 km/h. Pēc identiska attāluma veikšanas borta dators uzrādīja vidējo degvielas patēriņu 4,7 l / 100 km. Starpība 0,5 l/100 km jeb nedaudz vairāk par vienu litru degvielas uz 224 km.

Šādu pārbaudi var veikt ikviens autovadītājs un pārliecināties par kruīza kontroles efektivitāti attiecībā uz degvielas ekonomiju. Protams, ka tas attiecas uz “gludu šoseju” nevis braucienu pa Alpu serpentīnu. Lai arī puslitrs degvielas uz 100 km neliekas daudz, parēķiniet cik kilometri tiek nobraukti vairāku gadu garumā.

Noslēgumā

Ja būtu jāizvēlas tikai divas ekstras automobilī, tad tās viennozīmīgi būtu kruīza kontrole un gaisa kondicionieris. Kruīza kontrole ir neatsverams glābiņš starppilsētu pārbraucienos un noņem slodzi no labās kājas ikru muskuļiem.

Vai kruīza kontroli ir vērts lietot pilsētā, piemēram, uz Salu tilta? Diez vai. Pirmkārt nebūs absolūti nekāda jēga un otrkārt var izveidoties bīstamas situācijas, sevišķi, ja automobilim nav adaptīvā kruīza kontrole.