Turbīna benzīna dzinējam – plusi un mīnusi.

To, ka turbīna ir lielisks papildinājums dzinējam ar dīzeļdegvielu, zina katrs. Taču mūsdienās arvien biežāk šis dzinēja mezgls tiek izmantots arī komplektā ar benzīnu. Ne vienam vien modelim atmosfēriskie benzīna dzinēji ar darba tilpumu sākot ar diviem litriem tiek nomainīti uz nelieliem “šujmašīnas” motoriņiem ar turbīnu. Kā labi zinām, tad šobrīd pat prāva izmēra universāļi un krosoveri tirgū nonāk ar 1,2 vai pat viena litra spēka agregātu un teju 150 zirgspēku jaudu. To iespējams paveikt ar turbīnas vai pat vairāku turbīnu palīdzību.

Turbīna kā tāda tika izgudrota tālajā 1905. gadā. Tiesa gan, uz vieglajiem pasažieru automobiļu dzinējiem turbīnas sāka izmantot vien 1960. gadā. Kopš tiem laikiem pagājis daudz laika un turbīnu tehnoloģijas kļuvušas daudz komplicētākas un sarežģītākas.

 

Turbīna un tās galvenie pienākumi.

Turbīna ar lielu spiedienu nogādā dzinēja degkamerā pēc iespējas vairāk gaisa. Jo vairāk degkamerā gaisa, jo vairāk un labāk sadegs tur iesmidzinātā degviela. Gluži loģiski, ka tas ļauj jūtami palielināt dzinēja kopējo jaudu, nepalielinot dzinēja darba apjomu.

Vispirms sāksim ar turbīnu plusiem dzinējos ar benzīna degvielu.

Vispirms jau šāds risinājums konstruktoriem ļauj radīt daudz kompaktāku spēka agregātu, ja salīdzinām ar atmosfēriskajiem motoriem. Tie aizņem daudz mazāku vietu motortelpā un ir jūtami vieglāki. No ekoloģijas viedokļa turbīna palīdz samazināt toksiskos izmešus, jo degmaisījums sadeg ja ne pilnībā, tad daudz vairāk un degmaisījuma pamatā ir saspiests gaiss.

Turpinot meklēt turbīnas plusus, nevaram nepieminēt degvielas ekonomiju. salīdzinājumā ar atmosfērisko dzinēju, patēriņš būs krietni mazāks. Tepat jāpiemin, ka turbīna nodrošinās arī efektīvāku griezes momentu.

Vai ir arī kādi mīnusi?

Tik tālu par plusiem. Taču katrai medaļai ir arī otra puse. Uz otrā pusē mēs redzam daudz sarežģītāku iekšdedzes dzinēja konstrukciju. Lai turbīna pilnvērtīgi pildītu savas funkcijas, klāt nāk tādas detaļas kā interkūleris un vēl virkne citas lietas. Tas padara dzinēja remontu nedaudz sarežģītāku un uzliek augstāku latiņu dzinēja apkopei.

Lieki piebilst, ka sarežģītākas konstrukcijas dzinējam ir augstāka pašizmaksa un, tātad arī galējā veikala cena. To pašu jāsaka par automobiļa apkopi. Dzinējs ar turbīnu ir daudz prasīgāks pret eļļas kvalitāti un tie atkal ir augstāki izdevumi kā atmosfēriskā dzinēja gadījumā.

Un visbeidzot pats galvenais un lielākais mīnuss – turbīnas darba mūža ilgums, kas benzīna gadījumā ir nenoliedzami īsāks par analogu dīzeļmotorā. Galvenais iemesls ir ļoti augstās temperatūras turbīnā, kas rodas atgāzu sadales brīdī. Protams, arī benzīna motora turbīnas var restaurēt, taču tās ir krietni dārgākas par dīzeļdzinēja turbīnām gan kā jaunas, gan restaurētas.

Starp citu, arī paša dzinēja mūžs ar turbīnu ir īsāks. Vidēji bez kapitālā remonta tie būs no 200 līdz 250 tūkstošiem nobrauktu kilometru. Un, salīdzinājumā ar atmosfērisko dzinēju, turbinēta motora kapitālais remonts izmaksās ievērojami dārgāk!