Benzīns pret dīzeļdegvielu un elektrība pret hibrīdu

Izvēloties automobiļa dzinēja veidu uz gaumi vien paļauties būtu neprāts. Protams, ja kādam ar muzikālo dzirdi apveltītajam gluži vienkārši patīk dīzeļa purkšķa tonalitāte, tad – BANZAI! Karogs rokās un aidā lielceļos! Taču bieži vien dzinēju izvēlē vadāmies no stereotipiem, baumām, kaimiņu ieteikumiem un “manam draugam bija tāds gadījums…”! Tas arī ir mūsu autoparka lielākais drauds – konkrētām vajadzībām nepiemērots dzinējs. Tātad – automobiļa izvēle sākās ar savu vajadzību analīzi! Benzīns pret dīzeļdegvielu un elektrība pret hibrīdu – papētīsim smalkāk!

Nav slikti dzinēji! Ir neloģiska izvēle

Nav sliktu dzinēju. Ir slikta izvēle. Izvēle, kas balstīta uz emocijām vai apkārtējo viedokļu bāzes. Pat ar kājminamiem pedāļiem transporta līdzeklis atradīs savu pircēju, jo kādam visā plašajā pasaulē būs vajadzība tieši pēc šādas spēka sistēmas. Un nosaukt šā automobiļa īpašnieku par “dunduku” var tikai īsts “dunduks”!

Benzīns pret dīzeli

Fosilā degviela, ko klasiskā izpildījumā dēvējam par benzīnu. Svina, bezsvina, ar lielāku vai mazāku oktānskaitli. Iekšdedzes dzinēja sākums un loģisks turpinājums gadsimta garumā. Un kāpēc gan nē?

Ar vien biežāk jaunu automobiļu tirgū ienāk spēkrati ar teju vai smieklīgi mazu dzinēja darba apjomu. Prāvu izmēru krosoverss ar viena litra benzīna dzinēju. Smieklīgi? Nebūt nē, jo dzinēja jauda spēj iekabināt dažam labam daudz pieredzējušam lielizmēra motoram. Dzinēja darba resurss? Droši vien krietni mazāks, kā sešu litru 12 cilindru čuguna klucim. Taču, vai tāpēc šis dzinējs būtu nekam nederīgs?

Grozies kā gribi, bet benzīna dzinēja apetīte visos gadījumos ir daudz prāvāka par analogu dīzeli. Ja ņemam par pamatu kādu tautā iecienītu kompaktās klases hečbeku, tad degvielas patēriņš ir krietni atšķirīgs. Ja 1,6 litru dzinējs, kas mūsdienās uzskatāms par milzīgu, uz nobrauktiem simts kilometriem pieprasīs ne mazāk par septiņiem litriem benzīna kombinētajā ciklā, tad tieši šāda paša tilpuma dīzelis būs daudz pieticīgāks un ikdienas režīmā pārtiks vien no vidēji 4,5 litriem dīzeļdegvielas uz tiem pašiem nobrauktajiem simts kilometriem.

Tik tālu viss šķiet skaidrs, loģisks un nepārprotams. Vēl tikai viens nebūtisks jautājums – kāpēc vispār kāds iegādājas divreiz ēdelīgāku auto? Un tieši šajā posmā sākās mūsu izvēles un ikdienas vajadzību harmonisks apvienojums.

Benzīna dzinējs ir lielisks risinājums visiem tiem autobraucējiem, kam ikdienas nobraukums ir salīdzinoši neliels. Ja dzīvojat Rīgas labā krasta guļamrajonā un strādājat tās pašas pilsētas kreisā krasta birojā, tad diez vai pamanīsiet benzīna patēriņa apjomu. Cik izdosies ietaupīt, ja dienā nobraucat 30 kilometrus? Vēl jo vairāk, ka gana sprigans, bet taupīgs dīzelis gandrīz vienmēr maksās dārgāk par līdzvērtīgu auto ar benzīna dzinēju. Lai pilsētas režīmā šo starpību atpelnītu, jāpaiet gadiem. Un diez vai vēlēsieties tik ilgi braukt ar vienu un to pašu auto.

Lasi vēl:

• Degvielas piedevas: mārketinga triks vai “vitamīni” jūsu automašīnai?
• Cik garš mūžs sagaida jūsu dzinēja turbīnu?

Bet, ko nu pa tukšo datora klaviatūru deldēt! Ņemam kalkulatoru un padarbojamies ap kādu gluži parastu teksta uzdevumu!

Ņemam par pamatu gluži parastu, mūsu platuma grādos tik iecienīto krosoveru. Piemēram, Renault Captur. Teju vai žanra klasika! Lepnākā komplektācija pieejama vien benzīna izpildījumā, tāpēc par piemēru izvēlēsimies pašu vienkāršāko komforta līmeni – “life”. Ar 90 zirgspēju jaudu Renault Captur ar Energy TCe 90 Ph.2 benzīna dzinēju automobilis izmaksās 14 270 eiro. Ar tieši tādu pašu 90 zirgspēku dīzeļdzinēju Energy dCi 90 ph.2 auto jau maksās 16 280 eiro. Tātad divu tūkstošu eiro starpība.

Lasi vēl:

• Kāpēc degvielas cena Lietuvā ir zemāka nekā Latvijā?
• Kā veidojas degvielas cena Latvijā un Baltijas valstīs?

Par 2000 eiro šobrīd varam iegādāties 1250 litrus deviņdesmit piektās markas benzīna. Nav maz! Ražotājs paredz, ka benzīna dzinējs uz simts nobrauktiem kilometriem pieprasīs 5,1 litru. Patiesībā kombinētajā ciklā tie būs jau minētie septiņi, varbūt nepilni astoņi litri. Tāda paša, bet dīzeļa patēriņš pēc ražotāja domām ir 3,6 litri uz simts nobrauktiem kilometriem. Tātad nedaudz zem pieciem. Vidējā degvielas patēriņa starpība – 2.5 litri par labu dīzelim.

Taču kalkulatorā ir vēl ne mazums podziņu, tāpēc turpinām aprēķinus. Cenas starpību 2000 eiro jeb 1250 benzīna litrus ar patēriņa starpību 2,5 litri uz simts nobrauktiem kilometriem mēs atpelnīsim ne ātrāk kā pēc 69 600 nobrauktiem kilometriem. Ja vidēji dienā nobraucam 30 kilometrus, tad… Dīzeļa dzinēja ekonomiskums uz mums attieksies pēc apmēram sešiem vai pat septiņiem gadiem.

Secinājums? Droši vien kategorisks NĒ! Vēl jo vairāk, ja zinām arī to, ka dīzeļdzinēja apkopes un prognozējamie remonti ir, lai arī nedaudz, bet tomēr dārgāki.

Lasi vēl:

• Vai dīzeļdegvielas dienas tiešām ir skaitītas?
• Dīzelis – dzinējs, no kura jums nav jābaidās
• Chiptuning – viegls veids kā palielināt jaudu vai arī sabojāt dzinēju?

Kalkulatoru varam likt atpakaļ somā. Gluži loģiski, ka dīzeļdzinējs būs izdevīgs tad, ja ik dienas nobraucat simts un vairāk kilometrus. Tas atpelnīsies gada vai divu laikā un turpmāk ļaus vienīgi ietaupīt.

Nevajadzētu aizmirst, ka dīzeļdzinējs būs tikai pateicīgs, ja vismaz ik pa brīdim ļausiet tam ar pilnu izpūtēju atbrīvoties no pilsētas džungļos uzkrātajiem kvēpiem. Ikdienas kustībā ar vidēji 40 kilometri stundā lielu ātrumu un, kā likums, minimums ar ceturto pārnesumu (lai sanāk taupīgāk) drīz vien nāksies domāt par turbīnas nomaiņu, kas maksā diezgan apaļu summiņu. Par tā dēvētā kvēpu filtra nomaiņu, kas maksā kā vairums parastu ļaužu ikdienas ģimenes automobilis. Beigu galā arī par jaunu dzinēju… Un mums to visu vajag?

Lasi vēl:

• Beigtas sprauslas – kas pie tā ir vainīgs?
• Dārgākie auto remontdarbi – pārliecinies pirms auto iegādes

Tāpēc loģisks risinājums – dīzelis tiem, kas brauc daudz un galvenokārt ārpus apdzīvotām vietām, bet benzīns visiem pārējiem, kas brauc maz un pārsvarā pa remontu nomāktām ielām!

Tiesa gan, līdzīgi gramatikai, arī benzīna un dīzeļa izvēlē var būt izņēmumi. Par labu benzīnam! Ja esat viens no tiem autovadītājiem, kam automobiļa cena, remonta izmaksas un degvielas patēriņš ir pilnīgi vienaldzīgi lielumi un gribas gūt baudu no fotoradaru momentuzņēmumiem daudz klusākā braucamrīkā kā dīzelis, ja vēlaties lepnāko modeļa versiju, kas parasti pieejama vien benzīna komplektācijā vai arī, ja jūsu vectēvam pieder naftas ieguves, tad benzīns noderēs pat tad, ja katru dienu nobraucat 1000 kilometrus vienā virzienā un, ja paliek laiks, tad arī atpakaļ!

Ampērs pret pusampēru

Runā, ka nebūt ne tik tālā nākotnē visi vecie, labie iekšdedzes dzinēji ies pensijā un to vietā stāsies spriganie elektriskie motoriņi. Iespējams. Tiesa gan nākotne tā, visticamāk, ir drīzāk tāla kā tuva. Un tomēr viņi eksistē – braucamrīki, kuri darbojas gluži tā pat kā bezvadu skrūvgriezis! Ar elektriskajām baterijām!

Tie, kas uz šīs pasaules padzīvojuši ilgāku brīdi, vēl diezgan labi atceras laikus, kad mīļoto kaseti varēja klausīties ar pārnēsājama magnetofona palīdzību. Lai to paveiktu, bija nepieciešamas baterijas. Sešas vai pat astoņas apaļās vidējā izmēra baterijas, ar kurām pietika labi ja pāris stundām. Tad nācās ņemt talkā dažādus paņēmienus, lai baterijas mūžu paildzinātu un Viktora Lapčēnoka dziesma par mazo zaļo vardīti nepaliktu pusratā. Baterijas dauzīja vienu pret otru, tādejādi “izspiežot” vēl desmit minūtes. Tās vārīja un pēc tam mērcēja aukstā ūdenī, iegūstot vēl piecpadsmit minūtes.

Gandrīz identiski ir ar elektriskajiem automobiļiem. Ja vien… Baterijas vienu pret otru nepadauzīsi, zupas katlā neuzvārīsi un papildus divdesmit kilometrus neiegūsi.

Un tomēr šis spēka agregāta veids nav bezcerīgs. Vispirms jau gribētos cerēt, ka bateriju ietilpība un uzlādes ilgums apmainīsies vietām. Uzlāde prasīs dažas minūtes un nobraukt varēs tūkstošiem kilometru. Tad šim izgudrojumam būtu praktiska jēga.

Otrkārt automobiļa pielietojums var būt dažāds. Piemēram, dienesta auto nelieliem pārbraucieniem no biroja Jelgavā līdz noliktavai Ozolniekos un atpakaļ. Un, ja vēl abos gados ir “bezmaksas” rozetes, tad lielisks risinājums!

Elektromobilis var būt jauks papildinājums jau esošajam ģimenes auto parkam. Ja esi par visiem simts pilnīgi pārliecināts, ka no skolas līdz mājām jāatved tikai tava atvase, tad kāpēc nē? Tiesa gan, vienmēr pastāv risks, ka pēdējā sekundē piezvanīs klasesbiedra mamma un palūgs arī viņas knēveli nogādāt līdz dzīves vietai. Atteikt? Kaut kā neērti! Tu taču tomēr esi īsts džentlemis! Piekrist? Risks, ka no klasesbiedra mājokļa pašiem mājās doties nāksies jau evakuatora piču-paunā!

Lasi vēl:

• Auto ģimenei ar trim bērniem
• Elektroauto priekšrocības – gads ar BMW i3

Tātad elektriskos spēkratus atstājam tiem, kam dzīve saplānota līdz milimetram astoņus gadus uz priekšu. Rozete – ceļš – rozete… Vai arī gluži pretēji – ja esi precēts piedzīvojumu meklētājs! Fantastisks alibi – mīļā, es nedaudz aizkavēšos, jo man tagad septiņpadsmit stundas jāuzlādējas! Kā tikko, tā uzreiz! Negaidi mani un droši dodies pie miera!

Hibrīds

Daudz gaišākas perspektīvas mums zīmē arvien straujāka hibrīdu attīstība. Jau tagad tie spēj demonstrēt brīnumus, pieprasot no jums vien nepilnus trīs, četrus litrus BENZĪNA! Turklāt, nekādu bažu par dzinēja resursu. Parasti tie ir 1,6 vai pat 1,8 litru atmosfēriskie iekšdedzes benzīna dzinēji bez turbīnas, kuri komplektā ar akumulatoriem, aktīvām un pasīvām uzlādes iespējām, elektriskiem motoriem un gudru vadības datoru ļaus iekabināt pat dažam labam stereotipiem apvītam ielas karalim.

Hibrīdu variācijas ir daudz un dažādas. Klasiskā, kur iekšdedzes dzinējs vienlaikus uz priekšu dzen pašu auto un uzlādē akumulatorus. Nedaudz “spicāks” risinājums, kur iekšdedzes dzinēja vienīgā funkcija ir ražot elektrību ņipriem elektriskajiem motoriņiem. Un, visbeidzot, arī tādi, kuri papildus savstarpējai iekšdedzes dzinēja un elektromotoru mijiedarbībai, pieslēdzami pie rozetes, tādejādi iegūstot papildus “klusos” pārdesmit kilometrus. Te izvēle katra paša pārziņā. Ne viens no variantiem nav zemē metams un iepriecināt spēs gan ar veiktspēju, gan taupīgumu.

Jautājumu, vai hibrīds un elektriskais automobilis ir savstarpēji konkurenti, droši vien varam noņemt no dienas kārtības. Ja vien mums nepatīk salīdzināt maijpuķīti ar pirkstu! Visos citos gadījumos hibrīdu varam uzskatīt par uzmācīgu konkurentu un pat iespējamo aizvietotāju dīzeļdzinējam. Degvielas patēriņš tas pats – braukšanas pieredzes dažādas. Un, ja vēl ieminamies par ekoloģiju, tad konkurence kļūst nevienlīdzīga. Turklāt runa ir par īstu ekoloģiju. Un ne to, ko visi piemirst saņemot atļauju parkoties bez maksas un pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām.

Ko īsti izvēlēties?

Būt vai nebūt – tāds ir jautājums! Konkrētas atbildes nav un vēl labu laiku nebūs. Vismaz tik ilgi, kamēr kaut viens auto ražotājs klajā laidīs dīzeļdzinējus. Tā pat kā liekā svara zaudēšanas receptes un paņēmieni katram ir savādāki un tieši saistīti ar organisma īpatnībām, tā pat visi četri šobrīd pieejamie spēka agregāti būs noderīgi konkrētam autobraucējam un konkrētām vajadzībām. Atslēgas vārds – vajadzības! Ja tiksi galā ar to, tad izdarīt izvēli neradīs nekādas problēmas. Izdarīt savu izvēli! Pareizo izvēli…