Padomi

Pirkt vai nepirkt auto, kam ir liels nobraukums?

Pievienoja 2 November 2017

Automašīnas noskrējiens ir lielisks indikators, lai izdarītu pirmos secinājumus par konkrēto automobili. Jo tas ir lielāks, jo auto ir vairāk laika pavadījis kustībā un attiecīgi ir nolietojušās neskaitāmās detaļas. autoDNA skaidro riskus un mītus par auto, kam ir liels nobraukums.
Latvijas sabiedrībā ir iesakņojies stereotips, kuru joprojām pie dzīvības uztur liela daļa lietotu automašīnu tirgotāji, proti, piecu un 10 gadus veciem auto noskrējiens nevar būt vairāk par 200 – 250 tūkstošiem kilometru. Šī ir visai izteikta robeža un var nodarīt lielu postu jaunajam automašīnas īpašniekam, kuram nav ne jausmas par reālo attālumu, ko auto savā dzīves laikā ir veicis.
Taču velns nav nemaz tik melns kā to mālē. Ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā, ja apsverat iespēju iegādāties auto ar 400, 500, 600 un vairāk tūkstošu lielu noskrējienu.

Apkopes

Ja automašīna ir ar pilnu un uzticamu servisa vēsturi, kuru var pārbaudīt, piemēram, pie dīlera vai arī respektablā servisā, tad nobraukto kilometru skaitam ir maza nozīme. Ginesa pasaules rekordists Ērvs Gordons (Irv Gordon) ar savu 1966. gada Volvo 1800S uz ceļa ir pieveicis teju piecus miljonus kilometru. Auto joprojām darbojas ar tā oriģinālo dzinēju ko gan nevarētu teikt par ritošo daļu, kas regulāri ir labota.
Auto, kam ir mazs nobraukums nenozīmē, ka tā ir tikusi saudzīgi lietota un regulāri veiktas apkopes, mainīta eļļa un ievērota labas ekspluatācijas prakse. Auto pilsētas režīmā ne tikai vairāk patērē degvielu, bet arī ātrāk nolietojas. Transmisija un dzinējs ir pakļauti lielai slodzei intensīvas satiksmes laikā, kamēr vienmērīga braukšana pa šoseju ir daudz saudzīgāka un labvēlīgāka automašīnas mūžam.

Kaulēšanās

Automašīnas, kam ir liels noskrējiens ir grūtāk pārdot, taču te paveras ne tikai potenciālie riski, bet arī izdevīgi piedāvājumi. Ja pārdevējs ir melojis par automašīnas nobraukumu un jums ir pieejama informācija, kas to pierāda, tad jums ir papildus iemesls pieprasīt zemāku cenu. Nemaz nerunājot par citu vērtīgu informāciju, kuru ir iespējams iegūt un izmantot, iegādājoties lietotu auto.

Riski

Vairumam automašīnu pie noteikta kilometru skaita autoražotājs rekomendē veikt kādu no “lielajiem” remontiem vai pat detaļas nomainīšanu. Klasiskais piemērs – zobsiksna. Vidēji to iesaka mainīt pie 130 – 150 tūkstošiem nobrauktu kilometru. Ja auto ir pieveicis 300 000km, taču pārdots ar 150 000km, tad var rasties maldīgs priekšstats, ka zobsiksna ir tikko nomainīta. Rezultātā pastāv milzīgs risks, kas rakstāms ar vairākām nullēm tēriņu ailē. Reizēm bojājums ir tik liels, ka nemaz neatmaksājas veikt remontu.
Otra riska grupa ir neapzināta dalība dažādās shēmās, kā rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi, savukārt pircējs veicina negodprātīgu konkurenci un riskē palikt bez jebkādām garantijām no pārdevēja puses.
Iegādājoties auto aizdomīgā darījumā pircējs ar savu parakstu ir iesaistījies dokumentu viltošanas shēmā – parakstījies uz viltota līguma skaidri apzinoties, ka nav bijis iesaistīts auto iegādes procesā ar Vācijas kompāniju. Arī atbildība par automašīnas tehnisko stāvokli no negodprātīgā autotirgotāja tiek momentā noņemta un pircējs paliek ar fiktīvu līgumu, kurš noslēgts starp viņu un kaut kādu uzņēmumu Vācijā.

Uzņēmumu auto

Viena no labākajām iespējām iegādāties lietotu auto, kam ir liels nobraukums, ir bijušās uzņēmumu automašīnas. To galvenā priekšrocība ir regulārās servisa apkopes oficiālajos servisos, uzticamas izcelsmes degviela un pilna servisa vēsture. Ja auto ievests no ārvalstīm, piemēram, Vācijas, tad tā visticamāk ir lielākoties lietota uz autobāņa, kas ir vēl viens plusiņš.
Ērvs Gordons (Irv Gordon) ir tikai viens spilgts piemērs tam, ka nevajag baidīties no automašīnām ar lielo nobraukumu. Ja ar cieņu izturas pret mehāniku, tad tā uzticami kalpos ilgus gadus. Taču neesiet naivi un neticiet, ka 2007. gada BMW 530D no Vācijas ir atceļojis ar 220 000 lielu nobraukumu. Statistika nemelo un pastāv ļoti liela iespēja, ka jūsu sapņu auto ir pieveicis krietni lielāku kilometrāžu.

Summa komentāri: 3

Leave a Reply

Your email address will not be published.

  1. Hako

    Es personīgi nevēlos iegādāties auto ar noskrējienu lielāku par 200 tūkstošiem kilometru, bet tas nenozīmē ka pirkšu “tikko no vācijas” auto ar šādu noskrējienu. Tā kā neuzticos auto vedējiem no vācijas ar 7 klašu izglītību, kas atvedot lūzni ir iedomājušies, ka viņiem uz to ir jānopelna viens vai vairāki tūkstoši eiro, tad meklēju auto, kura noskrējiens būs visticamākais – parasti Latvijā iegādāts auto ar vienu vai diviem īpašniekiem. Neviens mani nepārliecinās, ka vācijas lētā gala dīzelis būs nobraucis 80km dienā. Bet Latvijā iegādātam auto, kura īpašnieks dzīvo pierīgā, šāds noskrējiens visticamāk būs pareizs. Mans ieteikums auto pircējiem, kas ir nodomājuši iegādāties auto par konkrētu summu – ir tomēr “nolaisties uz zemes” un iegādāties auto ko var atļauties – t.i. vienu vai divas klases zemāku auto, bet ar iespējams patiesāku nobraukumu un bieži vien jaunāku. Piemēram nevis pirkt 2005 gada Volvo XC90 “tikko no francijas” par 7500 EUR, bet Latvijā iegādātu Hyundai I30, kas būs 2013 gada ar potenciālu noskrējienu ap 100tūkst. par tādu pašu cenu. Ar Volvo jūs iespaidu atstāsiet tikai uz “lauku pāķiem” (nav domāts aizvainot lauciniekus) normāliem cilvēkiem nebūs svarīgi ar kādu auto jūs pārvietojaties.

  2. urbis

    Latvijas iesālītie ceļi jebkuram auto ir nāvējoši pēc 10 gadiem, ja netiek pienācīgi un regulāri tā sāls mazgāta nost un auto ievaskots vai arī apstrādāts pirms katras sezonas ar pretrūsēšanas līdzekļiem. Bet var gadīties, ka arī tie var neglābt. Tāpēc pirms pirkšanas iesaku reāli tam auto palīst apakšā un nočekot, arī motortelpu un ļoti grūti pieejamas vietas.
    Manuprāt labāk tomēr pirkt no Francijas, Nīderlandes u.c. valstīm, kur ceļus neiesāla, jo auto + sāls = ātra rūsēšana. Tāpat labāk pirkt manuāli ne automātu. Kā arī tāda gada modeli, kad tas ir vismaz trešais gads tādam modelim, lai nebūtu jaunizlaisto modeļu slimības, defekti, niķi.