autoDNA pārbauda
degvielas-cenas-sobrid

Degvielas uzkrājumi ir neapdomātas investīcijas, lai kāda būtu cena

19 marts 2022

Līdz ar pirmajām izmaiņā degvielas uzpildes staciju cenu ekrānos, kā uz burvju mājiena no veikaliem pazuda benzīna kannas! Nejaušība? Diez vai! Vismaz degvielas tirgotāji zina stāstīt, ka dažu dienu laikā benzīns un dīzeļdegviela tika izpirkta teju vai trīs reizes vairāk, kā ikdienā! Un lielākā daļa satilpa metāliskās vai plastmasas kannās. Diemžēl arī tādās, kurās uzturēt degvielu ir ne tikai nepareizi, bet pat bīstami!

Protams, šāda rīcība normālam cilvēkam nešķiet īpaši adekvāta. Visam mūžam degvielu nesarūpēsi, savukārt simts litru rezerve labākā gadījumā ļautu ietaupīt desmit eiro. Un arī to ar noteikumu, ka kannas kaut kur jāglabā neradot ugunsdrošības pārkāpumus, tad jāsmērē rokas un jālaista iekrātais šķidrums no kannām automobiļa tvertnē. Tie, kas piedzīvoja deviņdesmitos, droši vien labi atceras automašīnas, apģērba un visa pārējā, kas atradies automobilī, intensīvi benzīna aromātu. Un tas viss desmit eiro dēļ?

Kas veido degvielas cenu?

Te paši skaidrībā netiksim, tāpēc uzzinājām šo reizes rēķinu no Latvijas radio 2 raidījuma “Garāžas sarunas”, kur auto žurnālists Gints Gavers iztaujāja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes locekli Ojāru Karčevski.

Izklausās vienkārši – 60 procentus no degvielas cenas veido pašas degvielas iepirkums. Ja dīzeļdegvielas veikala cena ir viens eiro un 70 centi, tad iepirkta tā ir par vienu eiro un 2 centiem. Atlikušos 68 centus veido Latvijā noteiktais akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, tā saucamais dabas nodoklis un vēl daži nodokļi, kuru nosaukumi ir sarežģīti un grūti iegaumējami. Visam tam klāt arī kādi daži centi degvielas tirgotājam, kurš noteikti nav iekārtojis greznu un modernu uzpildes staciju labdarības mērķiem. Starp citu, uz kopējā fona peļņas procents ir vismazākais. (Degvielas cenas)

degvielas-kanna-autodna

degvielas-kanna

Vai degvielas akcīzes nodokļa atcelšana būtu glābiņš?

Sekojiet Polijas paraugam un atceliet degvielai akcīzes nodokli – ar šādiem ultimatīviem saukļiem bārstījās interneta ekonomisti pēc tam, kad degvielas cena pakāpās par pirmajiem desmit centiem litrā.

Lasi vēl: Kāpēc degvielas cena Lietuvā ir zemāka nekā Latvijā?

Diemžēl te dīvāna ekonomistus nāksies sarūgtināt. Laikam jāsāk ar to, ka arī Polijā akcīzes nodokli neviens neatcēla, bet gan samazināja par dažiem procentiem. Tas kopumā ļāva samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu par padsmit santīmiem. Taču te jāņem vērā arī citi kritēriji. Piemēram degvielas iepirkumu apjoms, kas Polijā varētu būt reizes piecpadsmit lielāks par to, ko patērējam šeit. Visticamāk Latvijā akcīzes nodokļa samazināšana gala patērētājam izdevumus samazināt par nepilniem desmit centiem litrā. Tātad desmit eiro uz nobrauktiem tūkstoš kilometriem! No Liepājas līdz Alūksnei un atpakaļ, ietaupot desmit eiro? Cik Latvijas autobraucēju kaut reizi gadā veic šādu attālumu Latvijas robežās? Protams, ja neiekļaujam sarakstā kravas un pasažieru pārvadātājus, kur degvielas padārdzinājums automātiski tiek pievienots pakalpojuma vai preču cenai. Turklāt pievienots ar uzviju!

Degvielas uzkrājumi – tiešām tas ir ieguvums?

Lielākā autobraucēju ažiotāža Latvijā bija vērojama tad, kad degvielas cena pietuvojās diviem eiro un mediji netaupīja savus pieņēmumus, ka cena par vienu degvielas litru iespējams varētu pietuvoties pat trīs eiro atzīmei.

Tā nu sagadījās, ka dažas dienas pēc degvielas kannu pazušanas no veikaliem degvielas cena atgriezās par vidēji desmit centiem litrā un nu jau kādu brīdi nesteidz mainīties. Tātad ieguldījums rezervēs ir nesis zaudējumus. Cik nu kuram lielus, bet zaudējumus. Nemaz neskaitot naudu par pašām kannām.

Teorētiski viena autobraucēja izveidotais uzkrājums varētu būt ap simts litriem. Ne katram ir droša vieta uzglabāšanai un, ne katrs var ieguldīt pāris simtus eiro uzkrājumiem. Jautājums – cik ilgam laikam pietiks ar uzkrājumiem? Tātad kopējā ekonomija labākā gadījumā atkal ir vien padsmit eiro.

Vai Latvijā varētu iestāties degvielas deficīts?

Arī te varam atsaukties uz Degvielas tirgotāju asociācijas vadītāja Ojāra Karčevska teikto – šādas prognozes izdarīt nav iespējams. Galvenokārt šobrīd par to atbild teroristu iebrukums Ukrainā un Eiropas savienības reakcija uz situāciju.

Sākotnēji izskanējušas runas, ka Eiropa varētu pilnīgi un galīgi pārtraukt naftas produktu iepirkumus no Krievijas. Šādā gadījumā degvielas apjomi samazinātos, taču par deficītu runāt jebkurā gadījumā būtu krietni pārspīlēti. Degviela Eiropā nonāk gan no Norvēģijas, gan Apvienotajiem Arābu Emirātiem un vēl citiem piegādātājiem.

Šobrīd situācija nostabilizējusies un pieņemts lēmums piegādes no Krievijas samazināt pakāpeniski. Tādā gadījumā Latvijai nedraud pat apjoma samazinājums.

Panika nekad nav bijusi labākais sabiedrotais. Pārsteidzīgi soļi masu psihozes iespaidā tikai saasina situāciju. Piemēram ietekmē degvielas cenu. Visticamāk mums, Latvijas autobraucējiem, tas nav tas vēlamākais scenārijs!

Lasi vēl:

Cenas svārstības pat vienas dienas ietvaros

Kā gan tā – no rīta pasaules biržās barels naftas kļūst par 20 centiem dārgāks un, jau pēcpusdienā Latvijas degvielas uzpildes stacijās cenas kāpušas teju vai par pieciem centiem? Vai tiešām mums vismaz trīs reizes dienā pieved svaigu degvielu tieši no biržas? Loģiski būtu, ka “pa lēto” iepirkto degvielu arī pa lēto iztirgo un cenu kāpumu mēs jau sāktu izjust ar nākamo piegādi.

Sameklē aktuālākās degvielas cenas šeit: Gasprices.dna.lv

degvielas-cenas-gasprices-dna

Degvielas cenas svārsības www.gasprices.lv

Viss nav tik vienkārši, jo degvielas tirgotāji ir spiesti reaģēt uz biržas svārstībām nekavējoties. Tas attiecas gan uz padārdzinājumu, gan cenas lejupslīdi. Parasti dienas beigās tiek veikts biržu svārstību kopsavilkums un jau nākamajā rītā nomainīti cipariņi DUS mirdzošajos tablo. Kā izrādās, tam nav ne mazākā sakara ar iepirkumu cenām.

Lai gan godīgi sakot nekādas dižās rezerves neviens degvielas tirgotājs neveido. Pirmkārt tas tīri fiziski ir teju vai neiespējami. Otrām kārtām tas izjauktu gadu desmitiem izveidoto loģistikas sistēmu.

Protams, cenu katrā konkrētajā degvielas uzpildes stacijā nosaka arī godīgas konkurences pamatprincipi. Visi cenšas būt izdevīgāki pircējam, tāpēc pilnīgi iespējams, ka vienas DUS ķēdes ietvaros cenas dažādās uzpildes stacijās ir atšķirīgas.

Daudzi būs priekš sevis atklājuši kādu DUS, kur degvielas cena gandrīz vienmēr ir par dažiem centiem lētāka, lai arī tuvumā nav neviena konkurenta. Tas ir normāli, jo katra degvielas uzpildes stacija pastāv uz konkrētiem noteikumiem – zemes īre, komunālās izmaksas un citi kritēriji.

Kopsavilkums

Ja visu augstāk minēto apkopojam dažos teikumos, tad lētākas degvielas medības ir diezgan absurda un finansiāli neizdevīga nodarbe. Vidēji Latvijas autobraucējs gada laikā veic ap 25 tūkstošiem kilometru. Vidēji tie būtu ap 1800 degvielas litriem. Pat tad, ja cenas starpība ir desmit centi, ietaupījums vai pārmaksa būs 175 eiro. Gada griezumā tie būs ne vairāk, kā 15 eiro mēnesī. Protams, tā ir nauda, tomēr tas ir tieši tik, cik mēs nedēļas laikā tajās pašās degvielas uzpildes stacijās atstājam par kafiju.

Daudz maz pragmātiski pieejot lietām nav pamata histēriskiem degvielas uzkrājumiem. Nav pamata vaimanām par nesamērīgi dārgu degvielu Latvijā. Galu galā esam piedzīvojuši ne vienu vien strauju degvielas cenas kāpumu un tik pat kritumus. Vēl ne tik sen dažviet dīzeļdegvielas cenas pat pamanījās paslīdēt zem viena eiro sadaļas. Visticamāk arī šoreiz izmaiņas nebūs tālu jāmeklē.

Summa komentāri: 0

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.