Jo grūtāk klājas, jo aktīvāks laiks garnadžiem un citiem krimināliem elementiem. Kāda jēga doties pa noziedzības tumšo taciņu, ja gluži legāli celtniecības objektā pienesot ķieģeļus var nopelnīt vēl daudz maz lietojamam BMW X5 trīs mēnešu laikā? Taču loģika ir sasodīti sarežģīta lieta un ne vienmēr tā darbojas. Tā tas ir arī tagad!
Šajā rakstā apskatīsim vairākas automobiļa pārbaudes iespējas pirms lielā pirkuma veikšanas. Savos padomos dalīsies arī autoDNA aptaujātie eksperti no dažādām nozarēm, tai skaitā arī LTAB un CSDD.
Daudziem autobraucējiem šķiet, ka tehnika jāsagatavo tikai pirms ziemas. Pavasarī atliek vien auto nomazgāt un uzvilkt klusas vasaras riepas, ar kurām tad nu varēsim būt pirmie puiši ciematā uz jebkura ceļa un jebkurā gadījumā. Tā ir viena no lielākajām kļūdām, ko parasti pieļauj vai nu tie, kas tikko nokārtojuši autovadītāja apliecību, vai arī daiļas dzimums, kam auto kopšana vispār nav stiprā puse.
Auto imports no Francijas popularitātes ziņā atpaliek vienīgi no visiem labi zināmās Vācijas. Lietotas automašīnas no Francijas uz Latvijas ceļiem ir biežāk sastopamas nekā jums varētu šķist. Šajā rakstā apskatīsim visas nianses, kas ir saistītas ar auto iegādi Francijā un tā nogādāšanu un reģistrāciju Latvijā.
Tikko no Vācijas. Viens saimnieks. Tas pats sirmgalvis, kurš reizi nedēļā braucos uz tuvējo pārtikas veikaliņu. Nobraukums? Kāds tur vēl nobraukums! Auto faktiski visus šos padsmit gadus stāvējis. Nekādu ieguldījumu — sēdies un brauc!
Auto no Nīderlandes ir populāri visā Eiropā. Pēc tiem dodas gan pa tiešo uz Nīderlandes autoplačiem, gan arī iegādājas tos tepat Latvijā. Tas nav nekāds brīnums, jo pastāv labi nostiprinājies uzskats, ka holandiešu automašīnas tiek labi koptas un ar uzticamu vēsturi.
Līdz ar pirmajām izmaiņā degvielas uzpildes staciju cenu ekrānos, kā uz burvju mājiena no veikaliem pazuda benzīna kannas! Nejaušība? Diez vai! Vismaz degvielas tirgotāji zina stāstīt, ka dažu dienu laikā benzīns un dīzeļdegviela tika izpirkta teju vai trīs reizes vairāk, kā ikdienā! Un lielākā daļa satilpa metāliskās vai plastmasas kannās. Diemžēl arī tādās, kurās uzturēt degvielu ir ne tikai nepareizi, bet pat bīstami! Protams, šāda rīcība normālam cilvēkam nešķiet īpaši adekvāta. Visam mūžam degvielu nesarūpēsi, savukārt simts litru rezerve labākā gadījumā ļautu ietaupīt desmit eiro. Un arī to ar noteikumu, ka kannas kaut kur jāglabā neradot ugunsdrošības pārkāpumus, tad jāsmērē rokas un jālaista iekrātais šķidrums no kannām automobiļa tvertnē. Tie, kas piedzīvoja deviņdesmitos, droši vien labi atceras automašīnas, apģērba un visa pārējā, kas atradies automobilī, intensīvi benzīna aromātu. Un tas viss desmit eiro dēļ? Kas veido degvielas cenu? Te paši skaidrībā netiksim, tāpēc uzzinājām šo reizes rēķinu no Latvijas radio 2 raidījuma “Garāžas sarunas”, kur auto žurnālists Gints Gavers iztaujāja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes locekli Ojāru Karčevski. Izklausās vienkārši […]
Norakstīts auto ārvalstīs itin bieži ir gards kumoss lietotu auto pārpircējiem, kuri tos iegādājas dažādās interneta izsoļu lapās, saved vizuāli labā stāvoklī un tirgo “bez defektiem”. Šajā rakstā apskatīsim situāciju Latvijā un to, cik bieži sanāk ar šādiem auto sastapties.
Izvēloties automobiļa dzinēja veidu uz gaumi vien paļauties būtu neprāts. Protams, ja kādam ar muzikālo dzirdi apveltītajam gluži vienkārši patīk dīzeļa purkšķa tonalitāte, tad – BANZAI! Karogs rokās un aidā lielceļos! Taču bieži vien dzinēju izvēlē vadāmies no stereotipiem, baumām, kaimiņu ieteikumiem un “manam draugam bija tāds gadījums…”! Tas arī ir mūsu autoparka lielākais drauds – konkrētām vajadzībām nepiemērots dzinējs. Tātad – automobiļa izvēle sākās ar savu vajadzību analīzi!
Ūdeņradis kā alternatīvā degviela, transportlīdzekļos tiek izmantots jau labu laiku un tehnoloģija nav nekādā jaunā. Pirmais ūdeņraža iekšdedzes dzinējs tika izveidots 1807. gadā. Mūsdienās ar ūdeņradi tiek darbināti velosipēdi, motocikli, golfa auto, automobiļi, autobusi, vilcieni, iekrāvēji, laivas, kuģi, lidmašīnas, zemūdenes un savulaik pat NASA izmantoja šatlos kā daļu no raķešu degvielas.
Lielāko tiesu ceļu satiksmes negadījumi ar smagām sekām notiek autovadītāju pārgalvības, pašpārliecinātības, bravūras un nezināšanas dēļ. Bīstams manevrs, apdzīšana līkumotā ceļa posmā, nepareizi izvēlēts ātrums vai neadekvāti sportiska auto vadīšana koplietošanas ceļos. Mūsdienās visas šīs kļūdas mēdz apzīmēt divos vārdos – agresīva braukšanas. Izņemot tos gadījumus, kad nelaime notikusi elementāru zināšanu trūkuma dēļ.
Autovadītāj! Lietojuši neesam? Tā nenoliedzami teiktu ceļu policists, pamanot, ka automobilim pamatīgi aizsvīduši stikli un no pavērtās spraugas plūst nedēļu nemainītu zeķu saldkaislais aromāts.
